LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Aktuālā intervija

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















25623

Nekļūt par mazākumu savā zemē
Apskatīt komentārus (0)


14.08.2012


Sallija Benfelde

 

Nekļūt par mazākumu savā zemē

 

Saruna ar ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas (International Organization for Migration)Rīgas biroja vadītāju, četru bērnu tēvu Ilmāru Mežu

 

Kāda šobrīd ir demografiskā situācija Latvijā?

 

Pēdējos divdesmit gados Latvijā bērni ir dzimuši uz pusi mazāk, nekā savulaik dzima viņu vecāki. Tas nozīmē, ka Latvijā ir aptuveni pusmiljons jauno latviešu ģimeņu vecumā no 20 līdz 40 gadiem, bet piedzimuši nepilni 300 tūkstoši bērnu. Mums ir viena no zemākajām dzimstībām pasaulē: 1,1 – 1,2 bērns uz ģimeni, tātad piedzimušo ir gandrīz divreiz mazāk nekā mirušo. Ja nespēsim mainīt Latvijas demografisko polītiku, tad neatgriezeniski būsim nostiprinājuši situāciju, ka Latvija izmirst. Jaunākā paaudze vecumā līdz 20 gadiem jau ir uz pusi mazāka, un, ja viņiem arī dzims vidēji viens bērns uz ģimeni, tad viņu bērni jau būs tikai ceturtā daļa no to latviešu skaita, kas ir tagad. Vārdu sakot, katra nākamā paaudze ģeometriskā progresijā ir uz pusi mazāka. Protams, tie ir aptuveni skaitļi, jo tieši no jaunās paaudzes ļoti daudzi brauc prom.

 

Visā attīstītajā pasaulē salīdzinājumā ar jaunattīstības valstīm dzimstība ir ļoti zema, bet ir ļoti liela atšķirība starp tām attīstītajām valstīm, kas apzinīgi veido savas valsts nākotni, – piemēram, Amerikas, Anglijas, Skandinavijas valstu un arī Igaunijas situācija, un valstīm, kuŗas to nedara. Valstīs, kas šo problēmu risina, dzimstība ir aptuveni divas reizes lielāka. Protams, arī divi bērni ģimenē vēl nav pilnīgs problēmas atrisinājums, bet par procentiem deviņdesmit tas jau ir risinājums tam, lai valsts varētu pastāvēt arī pēc 100 gadiem, vienlaikus īstenojot reālu un integrējošu imigrācijas polītiku. Ja tuvākajos piecos gados mēs Latvijā kardināli nemainīsim demografijas polītiku, lai vismaz nodrošinātu Igaunijas līmeni, kur dzimstība izlīdzinās ar mirstību, tad trīs, četru paaudžu laikā Latvijas pamatiedzīvotāju būs vairs tikai 10 – 20 procentu no visiem, kas šeit dzīvos. Skaidrs, ka vairs nebūs iespējams runāt par latviešu valodu un kultūru, un tad jājautā, kāda būs Latvijas kā valsts jēga. Man gribētos, lai Igaunijas valdība pārņem arī Latvijas valdības funkcijas. Igaunijas Konstitūcijā ir ierakstīts, ka Igaunijas valsts mērķis ir nodrošināt igauņu kultūras un valodas pastāvēšanu un saglabāšanu. Tas nozīmē, ka pastāvēs un būs arī igauņi, jo bez viņiem nevar būt  valodas un kultūras, tātad valstij ir konkrēta demografijas polītika. Mūsu Satversmē diemžēl tas nav ierakstīts, un arī mūsu valsts polītika tiek veidota tā, ka Latvijas valsts mērķis nav valodas un kultūras saglabāšana – tātad mērķis nav latviešu pastāvēšana. Acīmredzot mūsu mērķis ir nodrošināt maksimālu labklājību tiem cilvēkiem, kuŗi Latvijā dzīvos, nerēķinoties ar to, kas viņi būs.

 

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks Nr. 32




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA