LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / In Memoriam

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















23500

Prāvests Vilis Vārsbergs mūžībā
Apskatīt komentārus (0)


08.05.2012


 

Prāvests Vilis Vārsbergs mūžībā

Prāvests Vilis Vārsbergs pārkāpa mūžības slieksni 2012. gada 22. aprīlī

 

Vilis Vārsbergs šīs zemes sauli ieraudzīja 1929. gada 1. jūnijā Praulienā, Lazdonas draudzē, lauksaimnieka ģimenē. 1. klasi Vilis beidza Madonas Valsts ģimnazijā, gatavības apliecību ieguva Krišjāņa Barona vidusskolā Hersbrukā, Vācijā, 1949. gadā.

 

ASV ieceļoja 1949. gadā un kļuva par pusgraudnieku kokvilnas fermā Misisipi pavalstī. Kopš 16 gadu vecuma, kad uzlidojumā gāja bijā viņa tēvs, Vilis bija ģimenes galva.

 

Bakalaura gradu (Bachelor of Arts magna cum laude) Vilis Vārsbergs ieguva Midlandes kolledžā (Midland College, Fremont, Nebraska) 1954. gadā; Master of Divinity gradu ieguva 1957. gadā Luterāņu Teoloģijas skolā Čikāgā (Lutheran School of Theology in Chicago).

 

Vilis Vārsbergs ordinēts 1957. gada 14. maijā (United Lutheran Church in America, Michigan Synod). Bijis misijas mācītājs (Mission Developer) Albionā, Mičiganā, līdz 1963.gadam. Tur viņš noorganizēja draudzi un uzcēla nelielu dievnamu (architekts – Gunārs Birkerts). No 1963. līdz 1968. gadam bija mācītājs visvecākajā angļu valodā dibinātajā draudzē Mičiganā – Messiah Lutheran Church, Constantine, Michigan. Viņa laikā draudze nosvinēja 100 gadu jubileju un iesāka svētdienas skolas ēkas būvi. Latvijas mācītāju kopībā viņš tika uzņemts 1960. gadā.

 

1965. gadā Vilis Vārsbergs noorganizēja Gaŗezera pirkšanu un ierosināja Vasaras vidusskolas sākšanu. Bija Gaŗezera pagaidu valdes priekšsēdis, vēlāk - padomes loceklis, līdz 1984. gada beigām, kad, LELBAs pārvaldes priekšsēža amatā ievēlēts, viņš atsacījās no šī amata un tapa ievēlēts par Gaŗezera padomes Goda priekšsēdi.

 

No 1969. līdz 1972. gadam viņš bija Gaŗezera administrātors.

 

Gaŗezera iegādi, atbalsta noorganizēšanu latviešu sabiedrībā un Vasaras vidusskolas attīstīšanu viņš uzskatīja par sava mūža lielāko sasniegumu. Vasaras vidusskola kļuva par jaunu, nenoliedzami sekmīgu pasākumu jauniešu latviskā audzināšanā Rietumu pasaulē, labu paraugu, par nozīmīgu pagriezienu, kas nesa daudz augļu. Gandrīz visi jaunieši, kas tagad strādā un dzīvo Latvijā, ir bijuši vasaras vidusskolu audzēkņi!

 

No 1973. gada 15. janvāŗa līdz 1994.gada 1.augustam Vilis Vārsbergs bija Čikāgas latviešu ev.-lut. Ciānas draudzes mācītājs. Šajā laikā draudze iegādājās 3,85 akru lielu zemes gabalu ar divām ēkām Čikāgas pilsētas robežās, kā arī ēkas pārbūvēja,- piemērojot tās draudzes, Čikāgas Latviešu Kr. Barona skolas un visas latviešu sabiedrības vajadzībām. No draudzes viņš pensionējās 1994. gadā, lai stātos pilna laika darbā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē.  

 

Būdams Ciānas draudzes mācītājs, viņš veicināja visu Čikāgas latviešu draudžu sadarbību – noorganizēja draudžu sadarbības komiteju, sāka gadskārtējus celsmes vakarus, piektvakarus Ciešanu laikā, kopīgus kapu svētkus trīs kapsētās, kuŗās apbedīts vairākums Čikāgas latviešu. Aktīvi darbojies Čikāgas latviešu sabiedrībā, stāvējis arī pie Čikāgas Ziņu šūpuļa.

 

Pēdējā studiju gadā Čikāgā Vilis Vārsbergs aktīvi darbojās Čikāgas latviešu radio raidījumos par pieteicēju un pēc tam arī gatavojis reliģiskus raidījumus uz Latviju gan no Madrides, gan Montekarlo raidītājiem, ilgus gadus arī Amerikas Balsij ziņojumus par reliģisko dzīvi ASV.

 

Dažādos laikos viņš arī ir bijis dažādos LELDAs un LELBAs pārvaldes amatos un bijis viens no pirmo Draudžu dienu ierosinātājiem un galvenajiem rīkotājiem. Draudžu dienas kļuva par ļoti nozīmīgām gara dzīves rosinātājām ārpus Latvijas. Vilis Vārsbergs daudz darīja, lai Latviešu draudžu apvienību Amerikā pārveidotu par Latviešu baznīcu Amerikā. 4. sinodē 1984.gadā oktobrī Toronto, 5. sinodē Ņujorkā 1988. gada oktobrī un 6. sinodē 1991. gadā viņu ievēlēja par LELBAs pārvaldes priekšnieku. Parallēli Ciānas draudzes mācītāja darbam šai amatā viņš nokalpoja statūtos atļauto vislielāko laiku - deviņus gadus. Būdams pārvaldes priekšnieks, Vilis Vārsbergs darbojās kā LELBA pārstāvis Lutheran Council in the US” līdz tas izbeidza darbību 1987. gada beigās. Pēc tam viņš bija LELBA pārstāvis Lutheran Immigration and Refugee Service. Baznīcas Virsvalde 1984. gada novembrī viņam piešķīra prāvesta titulu.

 

Esot LELBA vadībā, Vilim Vārsbergam izdevās noorganizēt māsu draudžu programmu ar draudzēm Latvijā un ļoti ievērojami palielināt ziedojumus palīdzībai Latvijā.

 

Archibīskapa un Baznīcas virsvaldes deleģēts, Vilis Vārsbergs pārstāvēja mūsu baznīcu Luterāņu pasaules apvienības asamblejā 1984. gadā Budapeštā, kā arī 1990. gadā Kuritibā, Brazīlijā, kur izdevās sapulcināt visu Baltijas un trimdas baznīcu delegātus, lai sagatavotu rezolūciju, kuŗā nosodīja Padomju Savienību par baznīcu apspiešanu, prasīja reliģisku - un arī polītisku - brīvību Baltijas valstīm. Tā bija stingrākā pretpadomju rezolūcija, kāda jelkad starptautiskās baznīcu organizācijās pieņemta.

 

Vilis Vārsbergs ir publicējis daudz garīgas celsmes rakstus mēnešrakstos "Ceļabiedrs" un "Mazpulks", dažādus ziņojumus un apceres latviešu laicīgajā presē Amerikā. Darbojies jaunās Dziesmu grāmatas emendācijas komisijā visu tās pastāvēšanas laiku, kārtojot grāmatas salikšanu Čikāgā un iespiešanu Spānijā.

 

Piedalījies Latvijas un trimdas ev.-lut. baznīcu 1. koordinācijas konferencē 1990. gada februārī Freudenfeldē, Vācijā, un bija arī Koordinācijas komisijas sekretārs visu tās darbības laiku.

 

Okupēto Latviju Vilis Vārsbergs pirmo reizi apciemoja 1988. gadā un pēc tam tur bijis ik gadu. 1990. gadā, pēc viņa priekšlikuma, LELBA noorganizēja "Bībeļu un banānu kuģi" no Stockholmas uz Dziesmu svētkiem Rīgā 1990. gada jūlijā.

 

Kopš 1992. gada Vilis Vārsbergs Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē lasīja kursu par draudzes administrāciju. No 1994. gada 1. jūlija līdz 1999. gada 30. jūnijam viņš bija LU TF dekāns, trīs gadus arī ievēlēts par Universitātes senāta locekli. Par nopelniem baznīcas un teoloģijas laukā Latvijas Universitāte piešķīra Vilim Vārsbergam goda doktora gradu - Dr.honoris causa.

 

Vilis Vārsbergs bija arī Latvijas Bībeles biedrības valdes loceklis, Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda valdes priekšsēža vietnieks un Okupācijas mūzeja fonda padomes loceklis.

 

Viņš piederēja korporācijai "Ventonia" un bija arī korporācijas "Selga" goda filistrs.

 

1960. gadā Vilis Vārsbergs apprecēja Birutu Grīnbergu no Kanadas; ģimenē ir trīs bērni - Anita, Krista un Viktors. Anita 1993. gada 6. jūnijā ieguva Master of Divinity gradu, un, saņēmusi aicinājumu no Vašingtonas D.C. draudzes, Latvijas Baznīcas ārpus Latvijas ordinēta, tur kalpo joprojām. Krista beigusi Čikāgas mākslas institūta skolu, ir gleznotāja un datorgrafiķe. Dēls Viktors ir datorprogrammētājs. Ir četri mazbērni - Emma, Zoe, Mika un Kristīna.

 

2002. gadā Vilis Vārsbergs atgriezās Čikāgā, lai kalpotu par mācītāju Sv. Pēteŗa latviešu ev.-lut. draudzē, no kuŗas viņš tika arī izvadīts 27. aprīļa pēcpusdienā kupla piederīgo, daudzo draugu un paziņu pulka vidū.

 

2002. gada rudenī par sasniegumiem reliģiskā, izglītības un sabiedriskā darbā Ordeņu Kapituls piešķīra prāvestam Dr.Vilim Vārsbergam augstāko Latvijas Valsts apbalvojumu - IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Ilmārs Bergmanis

 

***

 

Prāvesta Viļa Vārsberga izvadīšanas nedēļas nogalē Pēteŗa draudzes dievnamā notika LELBAs paplašinātā pārvaldes sēde, un sērotāju pulkā bija arī sēdes dalībnieki un viesi, mācītāji un draudžu darbinieki.

 

Vilis Vārsbergs bija dziesmu draugs, ilgus gadus viņš dziedāja Ciānas draudzes korī un līdz sava mūža pēdējām dienām - Čikāgas vīru korī. Abi koŗu dziedātāji atvadījās no sava dziesmu biedra. Ciānas draudzes koris dziedāja Ādolfa Ābeles „Lūgšanu“ Ingrīdas Dženningas (Jennings) vadībā, Sarmai Aļļei spēlējot klavieŗpavadījumu. Čikāgas vīru koris nodziedāja Bruno Skultes „Aijā“ Māras Vārpas vadībā. Atvadu vārdus teica koŗa priekšnieks Aivars Osis.

 

Izvadīšanas dievkalpojumu ievadīja vairāk nekā divdesmit garīdznieku procesija, šķirstu novietoja altāŗa priekšā, godasardzē stāvēja korporācijas Ventonijas krāsneši.

 

Pēc aizgājēja izvēlētās kopdziesmas „Par svētajiem, kas tagad mierā dus“ ievada lūgšanu teica LELBĀL archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Meitas Anitas sagatavoto Viļa Vārsberga dzīvesstāstu lasīja viņa bērni Viktors, Krista un Anita.

 

Pēc kopdziesmas „Vilnis no dzelmes uz krastu mūžīgi veļas“ Svētos Rakstus – 23. Psalmu, rindas no Jāņa ev. 14. nodaļas un Pāvila 1. vēstules korintiešiem 15. nodaļas lasīja LELBAs vidienes apgabala priekšnieks prāv. Gunārs Lazdiņš, viņš arī vadīja Apustuļu ticības apliecību. Viņš arī nolasīja atvadu vārdus no archibīskapa Jāņa Vanaga un LELB, priekšniece Inese Stokes – no Sv. Pēteŗa draudzes, priekšniece Baiba Liepiņa – no Ciānas draudzes, priekšniece Anita Briede-Bilsēna – no Sv. Pēteŗa draudzes dāmu komitejas, Čikāgas draudžu sadarbības komitejas šī gada priekšnieks māc. Oļģerts Cakars runāja Baptistu draudzes un savas ģimenes vārdā. Atvadu vārdus teica korporācijas Ventonija pārstāvis seniors Herberts Everss, korporācijas Selga – Ārija Bergmane, Čikāgas korporāciju kopas – Juris Meistars.

 

Svētrunu teica Minesotas Miera draudzes mācītājs Andris Sedliņš.

 

Draudzes lūgšanu vadīja LELBAs pārvaldes priekšniece prāv. Lauma Zušēvica. Bēŗu ceremoniju vadīja archibīskaps E. Rozītis, kā arī visi garīdznieki, pieminot mūsu, kristiešu, ticību par augšāmcelšanos.

 

Gaŗezera padomes priekšsēdis Imants Ejups cildināja un pateicās aizgājējam par ilggadējo darbu Gaŗezerā. Atvadu vārdus teica arī Ilmārs Bergmanis, Kr. Barona skolas pārzine Elisa Freimane, Radioraidījumu komitejas priekšniece Valija Galeniece, Latvijas 50 gadu okupācijas mūzeja pārstāve Lelde Neimane, Čikāgas organizāciju apvienības priekšsēdis Jānis Vilciņš, gaidu un skautu pārstāve Inga Lucāne, Lutheran Immigration & Refugee Services – Linda Hartke, bij. Ciānas koŗa diriģents Rūdis Kalnmals.

 

Līdzjutības apliecinājumus bija atsūtījis LELB bīskapi Pāvils Brūvers un Einārs Alpe.

 

Archibīskaps E. Rozītis teica svētības vārdus, skanot dziesmai Go, My children, with My blessing, garīdznieki atstāja dievnamu un, savu amata brāli godinot, izveidoja godasardzes aleju, pa kuŗu klusu aizslīdēja vīru nestais šķirsts...

 

Oļģerts Cakars




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA