Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Oktobŗa otrā nedēļas nogalē, kad Kanadā svin Pateicības dienu un ASV Kolumbus dienu, Daugavas vanagu un vanadžu pārstāvji no abām zemēm pulcējās gadskārtējā kopsēdē.
Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padome 2010. gada janvārī izsludināja konkursu Mans pētījums par Latviju un latviešiem, aicinot tajā piedalīties skolēnus (6-18 gadu vecumā), kuŗi dzīvo ārpus Latvijas.
Novembris ir sācies, gaiss kļūst aukstāks, lapas maina krāsu un krīt no kokiem. 18. novembris ir klāt, un arī ALJAs 58. kongress tuvojas. Ir tikai jāgaida vēl divas nedēļas, līdz varēsit redzēt vecos draugus un satikt jaunus! Šogad Kongresu rīko Indianapoles jaunieši un visi ir aicināti piedalīties!
Čikāgas Latviešu biedrību (ČLB), kas sākumā saucās par klubu, dibināja 13 latvieši 1935. gada 13. janvārī. Kluba darbībai kļūstot plašākai un vispusīgākai, 1954. gadā organizācijas nosaukumu maina uz - Čikāgas Latviešu biedrība. Kopš tā laika Čikāgas Latviešu biedrība jau 75 gadus pastāv kā nacionāli noskaņotu latviešu, un tādi pēc kaŗa jau mēs visi bijām, pulcēšanās un savas latvietības izpausmes un izaugsmes vieta.
Vītolu fonda sadarbība ar ziedotāju Aivaru Sluci aizsākās 2008. gadā, kad viņš nolēma palīdzēt četriem talantīgiem, bet mazturīgiem Latvijas jauniešiem iegūt augstāko izglītību.
Vienā no lielākajām Sibirijas pilsētām Omskā 9. un 10. oktobrī notika Krievijas Latviešu kongresa (KLK) ikgadējā valdes sēde, uz kuŗu no visas Krievijas sabrauca latviešu biedrību vadītāji.
Dr. Zaiga Alksne Philips, Latvijas bērnu veselību ieskatot par mūsu tautas nākotni un nacionālo labklājību, dibina Latvijā stipendiju pediatrijā studējošam jaunajam ārstam.
Latviešu fondam 40 gadi. Tas radās divdesmit gadus pēc latviešu izklīšanas pasaulē, kad bija pieaugusi paaudze, kas Latviju atstāja, būdami kā bērni un jaunieši. Viņi bija jaunajā vidē izglītojušies, iekārtojušies dzīvē, viņiem bija jaunas ģimenes un auga vajadzības kultūras un izglītības laukā. Vajadzēja dibināt Latviešu fondu (LF).
Šodien ir jau 20. septembris, diena diezgan vēsa un nemīlīga, bet man jāiet uz ļoti priecīgu sarīkojumu, un sliktais laiks manu gara stāvokli sabojāt nevar. Amerikas latviešu apvienība jau otro reizi šajā gadā sniedz palīdzīgu roku Latvijas daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem, bērniem invalidiem, un vairākiem studentiem, kam atbalsts nepieciešams.
Rīgā, Benjamiņu nama (Europe Royale Riga hotel) Spoguļu zālē, 20. Septembrī Amerikas latviešu apvienība (ALA) sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu pasniedza stipendijas maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm, kā arī studentiem no maznodrošinātām ģimenēm.
Visiem, kam jautāju, kad beidzamo reizi Centrālās valdes sēde notikusi Anglijā, atbilde vienmēr bijusi: Nezinu! Pirms mana laika! To pašu jautājumu uzdevu Ādolfam Sīlim, un viņš atbildēja: 1995. gadā Straumēnos, kad sēdi vadīja toreizējais DV priekšnieks Jānis Frišvalds. Sēdi viņš atklāja ar vārdiem: Mums ir trīs pamatelementi: likteņkopības apziņa, reālais darbs un zināma pašdisciplīna. Darbība, domājot par Latvijas valsti un tautu, ir jāturpina. Šai druvā neesam neviens ne par jaunu, ne par vecu.
Darbi bij. Latvijas skautu prezidenta ģenerāļa Kārļa Goppera fonda balvām literātūrā, mūzikā, tēlotājmākslās, kā arī tādi darbi, kas neatbilst šīm katēgorijām, bet ir nozīmīgi jaunatnes latviskai audzināšanai, iesūtāmi vai piesakāmi fonda valdei līdz 2010. gada 31. decembrim, tos adresējot: Goppera Fonds P. O. 4235, Troy MI 48099, USA.
Nākamie 2-4 gadi Latvijas 50 gadu okupācijas mūzejam var būt izšķirīgi. Jau nākamgad būs zināms, cik daudz Latvijas valsts atvēlēs mūzeja darbībai (agrāk apmēram 20% no budžeta, bet 2010. gadā nav saņemts nekas).
Amerikas latviešu apvienības un Latvijas vēstniecības rīkotajos iecirkņu vadītāju apmācību kursos, kuŗi notika augusta otrās nedēļas nogalē, piedalījās vairāk nekā 20 cilvēku no Vašingtonas, Ņujorkas, Detroitas, Mineapoles, Klīvlandes, Sanfrancisko, Losandželosas, Bostonas, Čikāgas, Sv. Pētersburgas, Sietlas, Indianapoles, Filadelfijas, Grandrapidiem un Milvokiem. Šajās 15 pilsētās būs Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanu iecirkņi.
Amerikas latviešu palīdzības fondu (ALPF) 1952. gadā nodibināja Ludvigs Bērziņš ar mērķi veicināt un attīstīt kopdarbības, savstarpējās palīdzības un labdarības ideju, kā arī atbalstīt fonda dalībniekus un viņu piederīgos slimības, nāves vai citas nelaimes gadījumos. Tagad, 58 gadus vēlāk, Amerikas latviešu palīdzības fonds ir vienīgā latviešu bezpeļņas organizācija, kas vienlaikus veic daudzpusīgu palīdzības darbu un piedāvā saviem biedriem dažādus apdrošinājumus.
Ik pa diviem gadiem notiek ALPF pilnvarnieku sapulce, kuŗā piedalās fonda dalībnieku ievēlētie pilnvarnieki, valde un revīzijas komitejas pārstāvji. Sapulcē tiek pārrunāts veiktais darbs, financiālais stāvoklis un nākotnes plāni. Š. g. 22. maijā notika kārtējā pilnvarnieku sapulce.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
