Anglija bij atvērta, atslēg’ nebij nolauzta...
Apskatīt komentārus (0)


09.02.2011

Attēlā: Ligita Kovtuna ar Zigrīdu Daškevicu Londonā

Ligita Kovtuna

Anglija bij atvērta, atslēg’ nebij nolauzta...

Piezīmes par tikšanos ar tautiešiem Lielbritanijā

Tuvojas 25. janvāris, kad pēc Latviešu Nacionālās padomes Lielbritanijā (LNPL) ielūguma jādodas turp, lai tiktos ar mūsu lasītājiem un citiem Apvienotajā Karalistē mītošajiem latviešiem. Atbildības „nasta” aug augumā, jo uzaicinājumā teikts: „Referāts par Draudzīgo aicinājumu un domu apmaiņa par laikrakstu Brīvā Latvija”.BL ir kopējas ar  Amerikas latviešu avīzi Laiks, - tās lappuses, kas parasti lasāmas vidū.)  Ko jaunu varēšu pateikt par Draudzīgo aicinājumu, jo visus gaŗos trimdas gadus šī diena bijusi dzīva ārzemju latviešu mītnes zemēs, dzīva un pienācīgi nosvinēta, ne vien pieminot, bet arī gluži praktiski sniedzot ieguldījumu mūsu tautas garīgo vērtību stiprināšanā un vairošanā, dāvinot latviešu skolām grāmatas un citas vērtīgas lietas, arī naudu. (Atgādināšu, ka astoņas lappuses

Lai iedvesmotos, mājās pārlasu Edvarta Virzas grāmatu „Kārlis Ulmanis”. „Šī valsts tikai tad uz visiem laikiem pastāvēs, ja tās dibinātāja gars būs arvienu latviešiem vadītājs un ceļa zvaigzne,” raksta Virza. Un vēl: „Šīs grāmatas varonis nav tik daudz Ulmanis pats kā Ulmaņa gars, kas nozīmē atteikšanos un uzupurēšanos valsts labā...” Es ļoti ceru uz šī gara iedzīvinājumu vēl tuvākajā savas dzīves laikā un tam ticu. Bet tas jau ir cits stāsts.

Attēlā pa labi: Ēriks un Aina Novadnieki Vanadžu istabā Bradfordas Latviešu namā

Un nu – visu pēc kārtas.

Raugos pa gaisaputna logu – lejā zaļa sala, brīžiem pat rotājas saulīte, kuŗas Rīgā ir tik maz, tik maz. Dzidras Purmales dārzs Lesterā kā noklāts ar sniegpulkstenīšiem, kas raisa savus ziedu zvaniņus. Londonā rasina sīks lietutiņš, no tumsnēja tirgotāja par piecām mārciņām jānopērk lietussargs. I love London, sarkanas sirsniņas uz melna fona. Lai būtu! Līdz Viktorijas stacijai braucu ar vilcienu, taču, lai nokļūtu Daugavas Vanagu namā Queensborough Terrace 72, ņemu kebu, sarkanu, protams, kolorītam.  Par astoņām mārciņām tas mani aizvizina līdz latviešu namdurvīm. „Sveiki, mēs jūs gaidījām, Lilija Zobens jau zvanīja!” (Lilija ir ne tikai izcila koŗdiriģente un, kā bildis Alberts Legzdiņš, „Anglijas latviešu mūzikālā dvēsele”, bet viņa arī vada LNPL - organizāciju, kas ļoti būtiski atbalsta Brīvās Latvijas iznākšanu kā garīgā, tā arī financiālā nozīmē.) Man laipni piedāvā siltu viru, apjautājas, vai nevajag TV un datoru. Nē, nē, drīzāk gribas tikties ar „dzīviem cilvēkiem”. Starp citu - te domāts arī par šķietamiem sīkumiem, piemēram, par strāvas pārveidotāju, lai varētu uzlādēt  mobilo tālruni un citas elektroierīces. Pārvaldniece Aija pati mani pavada uz manu istabiņu – mazu, jauku, smaržīgu. Brokastīs satieku arī Baibu un Laimoni –  it kā mani vien būtu gaidījuši. Par trīsdesmit piecām mārciņām saņemu omulīgu, kvalitātīvu mītni plūs labas brokastis. Pie blakus galdiņa brokasto trīs igaunietes, arī apmierinātu vaigu. Lūgtum, tautieši, kad būsit Londonā!

Vakarā – tikšanās ar mūsu autori, zinīgo un gana kritisko Zigrīdu Daškevicu. Viņa ir atklāta un tieša, Zigrīdā der ieklausīties, jo viņu vada draudzīgi motīvi un patiesa vēlēšanās, lai tā sauktā trimdas prese arī turpmāk būtu informētāja, vienotāja un mūsdienīga. Italiešu krodziņā Queensway ielā, turpat netālu no DV nama, pārspriežam gan jautājumus, kas saistīti ar avīzes saturu, gan atminamies savus dzīves pieredzējumus. Šis vakars nostiprina manī atziņu, ka garīgais rosīgums ir tas, kas neļauj cilvēka dzīves gadiem ņemt pār viņu virsroku.

Nākamajā dienā jādodas uz Līdsu, kur mani sagaida cita iedvesmotāja tautiete – mācītāja Gita Putce. Līdsas stacijā mūsu „pazīšanās zīme” ir laikraksts Brīvā Latvija Gitas rokās. Apkampjamies, kā būtu mūžu pazīstamas. Viņas mājās palikšu pēc tikšanās Bradfordas Daugavas Vanagu namā, un vakaru vadīsim rimtās, vienkāršās sarunās. Piezvanīsim māksliniekam Laimonim Mieriņam un viņa Ilgai. Veselības likstas liegušas viņiem ierasties uz tikšanos, taču – priecīga ziņa: nākamvasar Rīgā gaidāma Laimoņa darbu izstāde, nē, izstādes vairākās zālēs, tostarp Nacionālajā Mākslas mūzejā.

***

DV Bradfordas nams 5 Clifton Villas ir viens īsts kultūras centrs. Plaša zāle ar skatuvi, bibliotēka, Vanadžu istaba un Vanagu istaba, bārs un mājīgas tikšanās telpas ar krāsainām vitrāžām, kas izturējušas pārbūves un pārvietošanas. Liela vērtība ir šā nama pastāvēšana laikā, kad latviešu īpašumi visā pasaulē galvenokārt tiek pārdoti... Nama pārvalsdnieks Ēriks Novadnieks gan neslēpj sarūgtinājumu – mēs esam cīnījušies par nama uzturēšanu, joprojām cenšamies izdomāt visādus pelnīšanas veidus, lai to uzturētu dzīvu, un piedāvājam – bez maksas – jauniebraukušajiem tautiešiem. Taču atsaucība ir niecīga, nenāk, nedarbojas.  Lai gan – pirmo reizi pa ilgiem laikiem aizvadītajos  Ziemsvētkos nams pulcēja vairāk nekā simt cilvēku, galvenokārt jaunu ļaužu, uz eglīti. Rudens pusē sākusi darboties „Bērnu radošā darbnīca” jeb latviešu bērnu skoliņa, un tas taču vieš cerību, ka nams atdzīvosies. Arī uz bibliotēku  latvieši nākot. Biju priecīga jaunajai skoliņai atstāt dāvanu, ko man uzticēja Čikāgas piecīši – nošu krājumus ar tvartu „Visiem latvju bērniem”. Lai dzied un rosās – visiem latviešiem par prieku.

(Turpmāk vēl)