LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Politiskie komentāri

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

Kam aizgāja krievu balsis?
01.07.2025

Viena no lielākajām aizvadīto pašvaldību vēlēšanu intrigām bija – kam aizies tā saucamo krievvalodīgo pilsoņu balsis? Sa­protams, galvenā uzmanība tika pievērsta Rīgai, Daugavpilij un Rēzeknei. Īpaši vēlēšanas Rīgā tika pasludinātas bezmaz par izšķirošo kauju, kurā notiek cīņa starp valstiskajiem un uz Maskavu orientētajiem spēkiem. Galvaspilsētā visvairāk balsu savāca Aināra Šlesera vadītā partija “Latvija pirmajā vie­tā” – 18, 2 %. Tomēr tā bija Pirra uzvara, kas A.Šleseram neatnesa iecerēto Rīgas domes priekšsēdētāja krēslu. Jo nākamās vietas ieguva partija “Progresīvie” (16, 6 %), Nacionālā apvienība (14, 2 % ) un Jaunā Vie­notība (12, 9 %). Kopā ar domē iekļuvušo Apvienoto sarakstu (6, 3 %) valstiskajai koalīcijai tika nodrošinātas 34 deputātu vietas no 60, kas patiesībā ir komfor­tabls vairākums. Ja A. Šlesera partijas rezultāts uztverams kā neveiksme, tad to nevar teikt par divām citām partijām, kas orientējās pirmām kārtām uz krievvalodīgo balsīm. “Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši” kopējais saraksts saņēma 12, 1 %, bet skandalozā politiķa Alekseja Rosļikova vadītā partija “Stabili­tātei!”- 6, 9 % balsu. Iespējams, lielākais pārsteigums bija partijas “Saskaņas” ne­iekļūšana Rīgas domē. Partija, kas ilgu laiku tika uzskatīta par krievvalodīgo interešu aizstāvi, saņēma vien 3, 5 % un nepārvarēja 5 % barjeru.

Lasīt vairāk ...


Latvija ANO Drošības padomē
10.06.2025

Vēsturisks brīdis Latvijai- mūsu valsts uz diviem gadiem (2026- 2027) ievēlēta ANO Drošības padomē. Lai kļūtu par Drošības padomes nepastāvīgo locekli, Latvijai bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībval­stu atbalsts, tātad vismaz 129 balsis no 193. Latvija saņēma 178 balsis, kas ir izcils rādītājs. Visticamāk, balsojumā par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē atturējās tikai Krie­vija un tās tuvākie sabiedrotie.

Lasīt vairāk ...


Kā caur adatas aci. Pašvaldību velēšanas Latvijā: rezultāti, secinājumi un sekas
10.06.2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir notikušas visos 42 novados, ļoti negaidītu, lielu un nepatīkamu pārsteigumu to rezultātos nav, lai gan gluži bez pārsteigu­miem tās nav notikušas. Pavisam Latvijā nobalsoja 46,97 procenti vēlētāju. Turklāt šogad pašvaldību vēlēšanās ievērojami pieaudzis to Latvijas pilsoņu skaits, kuri balsoja no ārvalstīm. Kopumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēma vairāk nekā 2200 pieteikumu balsošanai pa pastu no diasporas, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Lasīt vairāk ...


Tehnoloģijas maina karu
03.06.2025

Gluži kā “aukstā kara” laikos, pie Eiropas vārtiem atkal stāv līdz zobiem apbruņota armija. Toreiz tā bija gatava atnest komunismu, šodien- “krievu pasauli”. “Aukstā kara” laikā vienotie Rietumi spēja atrast atbildes PSRS draudiem. Diemžēl pagaidām vēl nav skaidrs, vai tā tas izdosies arī šoreiz.

Lasīt vairāk ...


Stāsts par Preses brīvību
27.05.2025

Latvija Preses brīvības indeksā atkāpusies uz 15. vietu 180 val­stu vidū salīdzinājumā ar 12. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) publicētais jaunākais reitings. Tiesa gan, no pasaules reģioniem žurnālisti visbrīvāk savu darbu joprojām var darīt Eiropā, secināts RSF pētījumā. Visaugstāk reitingā joprojām ir Norvēģija, par četrām pozīcijām uz otro vietu pakāpusies Igaunija, Nīderlande pakāpusies par vienu pozīciju uz trešo vietu. Zaudējot vienu pozīciju, ceturto vietu pasaules Preses brīvības indeksā šogad ieņem Zviedrija, piekto vietu saglabājusi Somija, bet Dānija zaudējusi četras pozīcijas un atkāpusies uz sesto vietu. Pakāpjoties par vienu vietu, septītajā vietā ir Īrija. Šajās septiņās valstīs, kas visas atrodas Eiropā, situācija preses brīvības jomā tiek vērtēta kā laba, secina RSF. Lietuva atrodas vienu vietu augstāk nekā Latvija – 14. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka karš Ukrainā un Gazas joslā un ar to saistītais hibrīdkarš spriedzi daudzās valstīs ir palielinājis, un eksperti nenoliedz, ka kara laikā preses un vārda brīvība nereti tiek nedaudz ierobežota. Tas parasti notiek nolūkā ierobežot nejaušu, ar militāriem jautājumiem jūtīgas informācijas publiskošanu, un cenšoties neļaut izplatīties naida runai. Tomēr gadās arī tā, ka valsts institūcijas neprot vai negrib atšķirt aģitāciju un reklāmu no žurnālistikas.

Lasīt vairāk ...





Iepriekšējie numuri

Arhīvs
2025 (12)   
2024 (24)   
2023 (4)   
2022 (5)   
2020 (1)   
2019 (3)   
2018 (7)   
2017 (1)   
2014 (1)   
2012 (60)   
2011 (98)   
2010 (52)