Okupēsim, bet kas būs tālāk?
Apskatīt komentārus (0)


26.10.2011

Kārlis Streips

Okupēsim, bet kas būs tālāk?

Polītika Latvijā rullē uz priekšu paredzamā veidā. Pagājušajā nedēļā rakstīju,   kā Valsts prezidents Andris Bērziņš visnotaļ nīgri aplūkojis pieteikumu par valdības koaliciju, kuŗai Saeimā būtu 50 balsis plūs vēl sešas no tā dēvētajiem Olšteina disidentiem – tātad tiem sešiem deputātiem, kuŗi pat pirms jaunās Saeimas pirmās sēdes aizgāja no Zatlera Reformu partijas (ZRP), apgalvojot, ka tā esot pārāk nedemokratiska.

Par nedemokratiskumu vai tā trūkumu nevaru spriest, neesmu partijas biedrs. Taču par stūrgalvību gan varam runāt. Sarunā par gaidāmo koaliciju vienu brīdi uzpeldēja variants, ka zemkopības ministra amatā varētu palikt Jānis Dūklavs no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS). Valdis Zatlers pateica - nē. Valsts prezidents uz 15 minūtēm izgāja no telpas, lai pārējie topošās koalicijas partneŗi (Vienotība un Nacionālā apvienība) varētu ar Zatleru par to runāt tālāk. Zatlers joprojām teica - nē. Un tāpēc Saeimai piedāvāta koalicija 50+6, un iespējams, ka, lasītājiem laikrakstu turot rokās, Saeima to jau būs apstiprinājusi. Manuprāt, variants ar Dūklavu tomēr būtu bijis apstiprināms, gan tāpēc, ka par viņu aģitē pietiekami liels skaits lauksaimnieku, kuŗi ar ministra darbu bijuši apmierināti, gan arī tāpēc, ka patlaban ir izšķirīgi svarīgs posms Eiropas Savienības diskusijās par budžeta ietvaru laikā pēc 2013. gada. Nav īstais brīdis, kad mainīt ministrus.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 41, 10. lpp.)