Problēmas ar augstāko izglītību Latvijā
Apskatīt komentārus (0)


10.04.2012

Kārlis Streips

Problēmas ar augstāko izglītību Latvijā

Sākšu šīs nedēļas komentāru  cerībā, ka visiem Laika un Brīvās Latvijas lasītājiem bijušas gaišas un skaistas Lieldienas.  Latvijā ar to gaišumu tā bija, kā bija, – gandrīz visas Pirmās Lieldienu dienas gaŗumā nepārtraukti sniga.  Gaisa temperātūra bija virs salšanas, tāpēc sniegs nekur, vismaz Rīgā, īpaši neturējās (lai gan daudzviet laukos pieredzēta pat visnotaļ dziļa sniega kārta), un prātā iešāvās doma, ka dabasmāte ņirgājas par jēdzienu „pavasaris,” taču tas nebija galvenais.  Ģimene, olas, šūpošanās, Kristus augšāmcelšanās vēsts – tas viss ir saistāms ar Lieldienām un prieku.

Prieks daudziem ir arī par to, ka Lieldienas saistās ar brīvdienām.  Latvijā gan Lielā piektdiena, gan pirmdiena pēc Lieldienām – Otrās Lieldienas ir brīvdiena.  Piedevām universitātes studentiem brīva bija visa iepriekšējā nedēļa, Latvijas Universitātē (LU) beigusies sēmestŗa pirmā puse un studenti var atkopties, pirms turpina studijas.

Lasītāji, iespējams, zina, ka jau daudzus gadus esmu mācībspēks LU Sociālo zinātņu fakultātē, mācu studentiem ziņu rakstīšanas pamatus. Mans ieskats vienmēr ir bijis, ka žurnālistika vairāk līdzinās operdziedāšanai nekā, teiksim, fizikai, jo labam žurnālistam ir vajadzīgs iedzimts talants, lai jebkuŗam cilvēkam varētu uzdot jebkuŗu jautājumu, arī nepatīkamu, lai no lielas informācijas gūzmas uzrakstītu materiālu ar 800 un ne vairāk vārdiem u.tml.  Allaž studentiem saku - ja šāda talanta nav, universitāte to nevar nodrošināt, bet, ja talants ir, varam palīdzēt to uzspodrināt un pilnveidot. Turklāt žurnālistikā ir arī savi noteikumi un principi. Par tiem varam runāt universitātes studijās, ja arī Latvijas profesionālajā žurnālistikas pasaulē tie ne visur  tiek ievēroti. Par to visu studenti mācās vesela sēmestŗa gaŗumā.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 16, 10. lpp.)