Pāri visam – iespēja būt kopā ar savējiem, ar latviešiem
01.08.2024

 Sabiedriskais darbinieks Aivars Osvalds intervijā Ligitai Kovtunai

Jūnijā tikāmies Rīgā, PBLA rīkotajā konferencē par ārzemju latviešu ieguldījumu Latvijas uzņemšanā NATO. Arī tavs personiskais ieguldījums šajā darbā ir nozīmīgs. Lūdzu, pastāsti par to, ko tieši paveici!

Biju pagodinās ar ielūgumu piedalīties PBLA konference’”Ārpus tradicionālās diplomātijas: innovatīva stratēģija un pieeja, veicinot Latvijas uzņemšanu NATO.” 

Strādāju Vašingtonā, DC, firmā Dimensions International, kas nodarbojās ar drošības un loģistikas jautājumiem militārajā jomā, firmā ar lielu pieredzi NATO. Mans lauks saistījās ar informāciju un IT lietām. Kādu reizi 2001. gadā mūsu Vašingtonas latviešu draudzes namā Rokvilē bija ieradies aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un stāstīja, kā veicas darbi pēc tam, kad Latvija bija saņēmusi uzaicinājumu gatavoties iestājai NATO. Līdz izšķirošajam brīdim bija palikuši vien pāris gadi, un ministrs nosauca kādus 13 steidzami darāmus darbus. Viņš arī minēja, ka tiek meklēti sadarbības partneŗi attiecīgās speciālitātēs. Piegāju klāt un pastāstīju, kur strādāju, un izteicu savu gatavību iesaistīties. Bija 2001.-2002. gads, un izveidojām sadarbības līgumu, saskaņā ar kuŗu strādāju līdz Latvijas uzņemšanai NATO 2004. gada maijā. Turklāt mans darbs nebija militārā jomā, varēju palīdzēt ar tulkošanu un praktiskām lietām, un kopā ar pāris kolēģiem rēgulāri ieradāmies Rīgā. Izveidojām biroju Dzirnavu ielā, mitinājāmies jaunatvērtajā Berga viesnīcā.

Mūsu uzdevumi saistījās ar drošu technisko sakaru sistēmas jeb SCIF (Sensitive compartmented information facility) izveidi. Tas bija ļoti, ļoti svarīgs darbs, jo jau no pirmās dienas, kad Latvija ir NATO, nepieciešams sazināties ar visām dalībvalstīm. Ja tādas iespējas nebūtu, tad Latvija paliktu ārpus citām kandidātvalstīm. Sadarbojāmies ar firmām no Anglijas un Somijas.

Neiztikām arī bez daža laba stresaina brīža. Burtiski pāris dienas pirms izšķirošā datuma – 1. marta - Latvijā no Igaunijas ieradās lielie NATO vīri, lai visu pieņemtu. Bija 28. februāris, tika veikti testi. Un pēkšņi viens saka – šķiet, var dzirdēt, ko runā uz ielas taksīšu šoferi! Laimīgā kārtā bija “gaŗais gads”, kad februārī 29 dienas! Strādājām to diennakti! Paspējām!

Mēs arī tikām uzaicināti uz karoga pacelšanas ceremonijām Vašingtonā, Baltajā namā, un Rīgā pie Rīgas Pils. Man kā dārga atmiņa glabājas foto, kur mastā uzvijas Latvijas karogs. Divu gadu darbs bija vainagojies ar lielu, milzīgu panākumu! Ģirts Valdis Kristovskis to ir aprakstījis savā grāmatā “Ielauzties NATO”, kur Vašingtonas darba grupai un Dimensions International veltītas atsevišķas nodaļas.

Vai par šo veikumu Latvijas valsts tevi gandarīja ar Triju Zvaigžņu ordeni?

Laikam gan – jo vēlāk uzzināju, ka iesniegumu bija uzrakstījis Ģ. V. Kristovskis. Tas mans lielākais gandarījums bija tieši tas, ka ordenis ir no Latvijas valsts. Piedalīties svinīgajā TZO ceremonijā Valsstsvētku dienā (11.18.2022.) Rīgas Pilī un saņemt to no Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita bija tiešām man un dzīvesbiedrei Skarletai neaizmirstams brīdis. Saņēmu arī Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļu „NATO” 2004. gadā un 2018. gadā – Ārlietu ministrijas Goda rakstu par “Latvijas tēla spodrināšanu, populārizēšanu un veidošanu ārvalstīs.”

Jāteic, tava sabiedriskā darbība latviešu lietās man allaž saistījusies ar kultūras un izglītības jomu – Latvijas Nacionālās operas ģildi, Pasaules latviešu jaunatnes kustību 2x2, ar Latviešu dziesmu un deju svētku fondu (LDDSF)...

Un visās šajās jomās strādājot, mans lielākais ieguvums ir daudzās iepazīšanās ar latviešiem Latvijā un Amerikā! Ir tik patīkami saņemt ielūgumus uz pasākumiem Latvijas vēstniecībā, kur arī satieku cilvēkus no dažādām jomām – polītiķus, māksliniekus u.c. Mana jaunākā aizraušanās ir koris. Tagad mani ļoti uzrunā latviešu koŗu kultūra, esmu pats iesaistījies Vašingtonas latviešu jauktajā korī, kur esmu arī lietvedis. Pirmo reizi dziedāju kopkorī XI Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos Čikāgā 2002. gadā, kad saņēmu notis un arī balsu ierakstus, mājās mācījos, un man tas ļoti iepatikās. Kopš tās reizes kopā ar Skarletu esam dziedājuši gandrīz visos ASV, Kanadas un Amerikas Rietumkrasta svētkos. Kad mūsu Vašingtonas, DC jaunieši uzņēmās rīkot XIV Vispārējos Dziesmu un deju svētkus Baltimorā 2017. gadā, es labprāt iesaistījos to rīkošanā, biju atbildīgais par vakaru programmām. Richards Skulte uzņēmās organizēt un diriģēt mūsu pašu koŗi, un kopš tā laika esam dziedājuši gan Kanadas, gan Mineapoles latviešu Dziesmu svētkos. Gāja tik labi, ka pieteicāmies arī uz aizvadītās vasaras Dziesmu svētkiem Rīgā.

Pirmo reizi Mežaparka koncertā biju 2013. gadā, gan vēl tikai kā skatītājs. “Ko es te sēžu?!” - nodomāju un pieņēmu lēmumu, ka tikšu to padsmit tūkstošu dziedātāju pulkā. Un abi ar Skarletu tikām arī! 2018. gadā pieteicāmies pie diriģentes Vizmas Maksiņas Toronto korī, braucām uz mēģinājumiem. Es dziedu pirmajos tenoros, Skarleta ir otrais alts.

Kā tapa Dziesmu svētku fonda ideja?

Ieceres pamatā bija tas, ka no diviem iepriekšējiem Dziesmu svētkiem Amerikā bija prāvs finanšu atlikums. Iepriekš šos atlikumus sadalīja pašdarbības kopām – katrai tika kādi pāris tūkstoši. Baltimoras svētku atlikumā bija pārsteidzoši liela naudas summa. Kā nu ne – uz Tautasdeju lielkoncertu ieradās par tūkstoti (!) vairāk skatītāju nekā bija paredzēts. Iespējams, krietns pulks brāļu lietuviešu, kas tieši Baltimorā rīko savus tautas deju festivālus. Rīcības komiteja nolēma dibināt fondu ar domu nodrošināt nākotnes dziesmu un deju svētku izdošanos. Ja svētki izdotos finansiāli sekmīgi, nauda atgrieztos fondā; ja ne, tad sedzam iztrūkumu. Izdevās, un arī no Mineapoles Dziesmu svētkiem bija nozīmīgs atlikums. Mineapolieši arī prata piesaistīt Minesotas štata fondu naudu, kas domāta mazo tautu kultūras atbalstam.

Fonda valdē esam 13 pieredzējuši Dziesmu un deju svētku rīkotāji, kas pieņem lēmumus rīkoties ar šo naudu, lai Dziesmu svētku tradicija Amerikā turpinātos. Nesen pievienojās Rietumkrasta Dziesmu svētku fonds, kas nāca ar savas naudas ieguldījumu. Tas nozīmē, ka atbalstīsim arī svētkus, kas varbūt nākotnē tiks rīkoti ASV Rietumkrastā. Fonda nauda ir ieguldīta un pelna procentus, lai spējam arī atbalstīt starpsvētku projektus, kā, piemēram, meistarklases, apgabala mēģinājumus un citus ar svētkiem saistītus pasākumus.

Jau sāk rosīties Grandrapidu Dziesmu un deju svētku Rīcības komiteja...

… un mēs jau esam devuši “sēklas naudu”. Pēc savulaik kultūras ministres Daces Melbārdes ieteikuma, Amerikas latviešu Dziesmu un deju svētki tiek rīkoti gadu pirms lielajiem svētkiem Latvijā. Tas ar nodomu, ka tad Latvijas koŗi un dejotāji varētu sagatavoties abiem. Lūk, tāpēc Grandrapidos tiksimies 2026. gadā, nevis 2027., kā bija plānots.

Atgriežamies pie 2x2, kas šogad Kanadā, Toronto, svinēja jubileju!

Varu teikt, ka 2x2 ir bijis daļa manas dzīves, kopš es pirmo reizi tajā iesaistījos 17 gadu vecumā, braucot no Virdžīnijas, kur bija maz latviešu, uz 2x2 nometni ar 150 latviešu jauniešiem, ievirzes un projekta vadītājiem. Tas mani ļoti iespaidoja un tiešām atradu savu vietu. Piedalījos gandrīz katru gadu savā universitātes laikā, un tad mani lūdza piedalīties pie rīkošanos. Vadīju četras nometnes Boltonā pie Toronto, Vankuverā, Venecuēlā un Virdžīnijā. Bija arī pārtraukums gandrīz desmit gadu gaŗumā – laikā, kad visi sparīgi braucām uz Latviju. Pa to laiku mums izauga bērni, un mēs sapratām, ka mums viņiem jādod šī 2x2 kopības sajūta. 2006. gadā ņēmām un atjaunojām. Izdevās! Vērojām tās pašas sajūtas, ko pārdzīvojām viņu vecumā. Tā tapa lēmums ik pa diviem gadiem 2x2 rīkot. Atjaunošanu nodrošināja Amerikas Latviešu Palīdzības fonda priekšsēdis, un jau diemžēl nelaiķis Gunārs Bērziņš no Filadelfijas – lai viņam visaugstākā pateicība! Nometnes notika 2006., 2008. un 2010. gadā, un tad mūs piemeklēja finanšu problēmas. Tagad ar Latvijas valdības atbalstu, un paldies Lienei Dindonei un viņas vīram Jānim Grantam, kuŗi, pārcēlušies uz Latviju, turpināja šo 2x2 kustības ideju, un kopš 2015. gada ir notikuši 14 semināri. Tā tas notiek, un 2x2 tradicija turpina dzīvot.

Iesaistot jaunus ieviržu un projektu vadītājus, izdevies 2x2 kustībai nodzīvot līdz 60. jubilejai – tiekoties ar savējiem, saprast, ka esmu latvietis, un ko tas man nozīmē. Turklāt nometņu vadītāji vienmēr bijuši paša augstākā “ranga” latvieši, kuŗi dinamiski prata ietekmēt un iedvesmot jaunatni – Vaira Vīķe-Freiberga, Andris un Jānis Trapāni, Andris Ritmanis, Ģirts Kaugars, Voldemārs Gulēns no Kanadas, Vilis Vītols no Venecuēlas un daudzi citi. 

Šogad ir “2x2=60” jubilejas gads, un septembrī notiks atceres programmas astoņās ASV pilsētās. Programmu vadīs 2x2 padomes locekle Vanda Dauksta, šefpavārs Māris Jansons un mūziķe Katrīna Dimanta. Informācija sekos! Šī būs iespēja bijušiem 2x2niekiem satikties, kavēties atmiņās un rosināt jauno paaudzi piedalīties kādā no 2x2 semināriem.

Esmu sakopojis 43 no 45 semināru dalībnieku saraktiem. No tiem var secināt, cik 2x2 bija iecienīta programma pa šiem 60 gadiem, cik daudz dalībnieku ir bijuši un kā tas saveda kopā visas paaudzes. Šo dalībnieku sarakstu interesantā veidā izliksim jubilejas pasākumos.

Tu ar pilnu krūti esi iesaistījies Latvijas Nacionālās operas ģildes Amerikā darbā.

Pirms kādiem četriem gadiem mani uzrunāja Vija Zuntaka-Bērziņa, kuŗa kopā ar savu vīru Ivaru tur jau ilgi un aktīvi darbojas. Atminējos, ka mans tēvs bija liels operas mīļotājs. Sestdienās mājās klausījāmies pa radio pārraidītās operas pēcpusdienas. Mūsu mājās un dārzā vienkārši skanēja opermūzika, lai gan pats viņš nebija nekāds lielais dziedātājs un koŗos nepiedalījās. Man jau no bērnības patika klavieŗu spēlēšana, un skolotāja arī uzdeva spēlēt operu ārijas. Ģimnazijā dziedāju skolas korī. 

Manu potenciālu LNOĢ izmantoja galvenokārt manu datorprasmju dēļ – es izpētīju, ka tradicionālo loteriju, kas ir arī nozīmīgs līdzekļu iegūšanas veids, var izdarīt online, ar kvadrātkodu. Ejot līdzi laikam, izmantojot jaunās technoģijas, tomēr šoreiz lietojām “hibrida” modeli, kur izsūtījām drukātas biļetes pa pastu, bet varēja arī piedalīties online. Rezultātā pārdevām daudz, daudz vairāk loterijas biļešu un attiecīgi ieguvām vairāk naudas. Par lielu un patīkamu pārsteigumu, tieši pēdējā nedēļā ienāca visvairāk naudas, jo izsūtījām atgādinājumus e-pastos un sociālajos medijos. Rezultātā – desmit tūkstoši dolaru! Bijām gandarīti, ka varējām šo izdarīt efektīgākā veidā. Vislielākā cieņa iepriekšējai Ģildes prezidentei Aijai Pelšei, kuŗa pašaizliedzīgi kārtoja gadskārtējo loterija ilgus gadus bez šādas technoloģijas. Tagad tikai atliek strādāt pie jaunu biedru piesaistīšanas.

Pa šo laiku īstenots vēl viens liels Ģildes projekts – nopirkts koncertflīģelis Nacionālās operas dekorāciju noliktavas un mēģinājumu zāles namam Rīgā, Meirānu ielā.

Flīģelis jau tur nogādāts, gaidām pirmos koncertus. Esam gandarīti, ka LNOĢ var šādā veidā atbalstīt LNOB un pateicamies par visiem, kuŗi piedalās ar ziedojumiem!

Vai Ģilde papildinās ar jauniem biedriem, vai tie paši vecie opermīļi vien visu gādā un atbalsta?

Nu, nāk gan, ne jau tik daudz, cik vēlētos, bet mums pašiem jāgādā par veidiem, kā piesaistīt. Jo latvieši mīl operu! Jāizmanto sociālie tīkli, jāieinteresē. Tas ir grūts, bet svētīgs darbs. Labs piemērs ir tas, ka mana korporācija Lettonia vismaz divas reizes gadā rīko biedru operas apmeklējumus, tātad interese ir! Līdzīgi kā ar dziedāšanu koŗos – mūsu Vašingtonas latviešu korī ir vairāki jaunās un vidējas paaudzes dziedātāji. Pievienojas jauni dziedātāji un pat daži vēstniecības darbinieki un nesen iebraukušie, kuŗi Latvijā dziedājuši iespaidīgos koŗos. Viņiem dziedāšana korī ir ierasta lieta! Bet pāri visam – tikšanās un būšana kopā ar latviešiem, ar savējiem.

Nule esi atgriezies no XVI Dziesmu un deju svētkiem Toronto. Pastāsti, lūdzu, par saviem iespaidiem!

Kā vienmēr, svētku sajūta ir tik pacilājoša, īpaši, ja esi dalībnieks. Toronto dziesmu un deju svētkos piedalījās gandrīz divi tūkstoši dalībnieku, 915 koristi no 11 valstīm! Tas, man šķiet, ir bijis lielākais kopkoris ārpus Latvijas. 

Prieks bija par Gaŗezera Vasaras vidusskolas kori, kas uzstājās pirmskoncerta “popup” skatuvē Ray Thompson Hall foajē ar četrām dziesmām, kuŗas jaunieši apguvuši nedēļas laikā un kuŗas iestudējuši diriģenti Mārīte Junita Apsīte un Pauls Berkolds. GVV un 2x2 “Kodols” (seminārs Saulainē nedēļu pirms svētkiem) arī piedalījās ar tautas deju Lieluzvedumā.

Unikāli bija, ka 31 dziesmu koncertā diriģēja 27 diriģenti, iesaistot no viesu koriem. Garīgās mūzikas koncerts bija ar izciliem mūziķiem, un Artas Jēkabsonas un “Raxti Raxtu” koncerti - enerģijas pilni. Kuģīša izbraukums bija jauks svētku sākums. Īpaši kad, iebraucot ostā saulrietā, ikoniskais “CN Tower” tika izgaismots Latvijas karoga krāsās. Un, protams, jauki satikt draugus Sheraton bārā, kur varēja pabūt ar draugiem pie Valmiermuižas alus kausa.