Par procesiem, kas joprojām Latvijā gruzd
Apskatīt komentārus (0)


01.12.2010

Par procesiem, kas joprojām Latvijā gruzd

Pirms dažām dienām tīmekļa portālā varēja izlasīt  interviju, ko jūs sniedzāt BNS, kur sakāt skarbus vārdus: „Latviešu luterāņu mācītāji ir pārāk gļēvi, atkarīgi financiāli, iebiedēti. Viņi nesacelsies, un šobrīd nekas nenotiks. Pašam archibīskapam būs pārdomas par savu amatu.”

To, kas šobrīd notiek Latvijas evaņģeliski luteriskajā Baznīcā, paredzēju jau neatkarības sākumā, bet ļoti cerēju, ka manas prognozes nepiepildīsies. Proti, padomju laika mantojums ir tik dziļš, šis laiks ir atstājis tik dziļas rētas, ka jāpaiet vismaz divu paaudžu laikam, līdz tās aizdzīs. Un tas attiecas gan uz reliģiju, gan arī uz polītiku. Arī man bija illūzija, ka kristieši ies procesiem priekšgalā, bet tie ne tikai negāja pa priekšu, bet pat ne kopsolī. Baznīca atpalika. Es domāju, kā Baznīca varēja nonākt tik neadekvātā savas misijas izpildē – palikt iepakaļ, turklāt pa lielu gabalu. Kājnieki parasti seko, bet priekšgalā ir jābūt morāli un ētiski spēcīgam vadītājam. Taču Baznīca iekapsulējās un atrāvās no sabiedriskajiem procesiem. Tautā vēl gruzd šī Baznīcas nošķirtība no valsts atdzimšanas un atjaunošanās mēģinājumiem.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 46, 11.lpp.)