Par stūrakmeņiem un aktualitātēm ceļā Latvija - Amerika
Apskatīt komentārus (0)


16.06.2010

Kas šobrīd ir tie „karstākie” temati, kuŗi jārisina Latvijas vēstniecībai ASV?

Visupirms – vēlēšanas. Nule saņēmām priecīgu ziņu (mūsu saruna notiek 28. aprīlī) par to, ka apstiprināti 15 jauni vēlēšanu iecirkņi ASV. Tas ir milzīgs ārzemju latviešu organizāciju darbības panākums. Tautiešiem Amerikā līdz ar to ir vairāk iespēju balsot, ir „nosegti” būtībā visi latviešu centri, arī vietas, kur agrāk vēlēšanu iecirkņu nebija, piemēram, Filadelfija, Ņujorka, Grandrapidi u.c. Vēlos apliecināt atzinību tautiešiem, kas piekrituši strādāt šajos iecirkņos.

Vēlos arī uzsvērt šāgada vēlēšanu īpašo svarīgumu, arī no tā viedokļa, cik Latvijas polītiķi pievērsīs uzmanību tā sauktās diasporas vēlētājiem. Illustrēšu ar dažiem pārdomas rosinātājiem skaitļiem: 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās ārzemēs nobalsoja 8- 9 tūkstoši balsstiesīgo, 9. Saeimas vēlēšanās – apmēram 1,5 tūkstoši...

Ja Latvijas attieksme būs ar skaidru tendenci sadzirdēt vēlētāju ASV, jāievēro arī milzīgais atbalsts no ALA, PBLA un Daugavas Vanagiem, - mums izdosies mobilizēt latviešu kopienu.

Kā zinām, vēlētāju skaits ASV gluži dabiskā ceļā sarūk. Jaunajai ārzemju latviešu paaudzei nav tiesību balsot. Te mēs nonākam pie pavalstniecības jautājuma.

Esmu gandarīts, ka Saeimas Ārlietu komisijā dzirdami jauni akcenti, ka ir apņemšanās cīnīties par ikvienu latvieti, lai pavalstnieku loks nesaruktu tik drāmatiski. Sāk pozicionēties arī atsevišķas partijas. Nesen notika ļoti konstruktīva un daudzsološa saruna starp deputātiem Vairu Paegli, Uldi Gravu, Andri Bērziņu un ALAs pārstāvi Jāni Kukaini. Lēmumi par pavalstniecību ir pārāk nozīmīgi, lai atļautos tos sasteigt, bet šis ir ļoti samilzis jautājums.

Kā veidojas sadarbība ar jauniebraucējiem?

 Lielākoties iznāk kontaktēties ar tiem jauniebraucējiem, kuŗiem nepieciešama konsulārā palīdzība – jāizsniedz pase u.c. Tomēr iespēju robežās cenšamies veicināt, piemēram, kultūras apmaiņas sarīkojumus. Šai ziņā neatsveŗrami palīgi ir ārzemju latviešu kultūras organizācijas, kā, piemēram, TILTS, arī individuālie darba darītāji, kā, piemēram, Andris Magurs. Ļoti nozīmīgs projekts ir Rīgas Doma skolas zēnu koŗa viesošanās Amerikā jūnija sākumā. Trīs dienas mazie mākslinieki būs Vašingtonā. Vispār šo projektu uztveŗam par Latvijas dāvanu tautiešiem ASV mūsu valsts jaunatgūtās neatkarības 20. gadadienā.

Kopš maija sākuma vēstniecības telpās darbojas fotoizstāde, kuŗā savus darbus izstādījis kādreizējais ASV diplomātiskā korpusa darbinieks Rīgā...       Bloks. Viņš ir kaislīgs fotografs un, kad strādāja Latvijā,  apbraukāja visas mūsu valsts malas. Tā arī tapusi šī interesantā ekspozīcija.

Vēlos uzsvērt, ka vēstniecība ir atvērta tautiešiem. Blakus mājā plānojam iekārtot dienesta viesnīcu, kur varēs apmesties cilvēki, kas no Latvijas te iebraukuši dienesta darīšanās, diplomāti u c.

Runājot par jauniebraucējiem, gribu paust gandarījumu arī par Vašingtonas latviešu kopienu, kas ir unikāls paraugs, kā zem viena jumta sadzīvo dažādu paaudžu, dažādu reliģisko piederību un izcelsmes ziņā dažādu cilvēku kopums. Ir prieks vērot, kā šī latviešu kopiena aug un pilnveidojas.

Kas ir  nozīmīgākie jautājumi, kuŗi šobrīd jārisina LR vēstniecībai ar ASV valdību valstiskā ziņā?

Pirmām kārtām jāteic, ka šis ir ļoti intensīvs laiks, kad veidojam attiecības ar ASV jauno administrāciju. Pasaulē nav daudz analogu, kad kādas valsts administrācijā nomainās 4 – 5 tūkstoši augstāko ierēdņu, ministru, polītiķu. ASV ir ļoti specifiska valsts arī attiecībā uz savu polītisko kultūru. Taču mūsu starpvalstu attiecībās ļoti pozitīvi jāvērtē tas, ka, piemēram, aizsardzības jomā palika iepriekšējā vadība, tādējādi tiek saglabāta pēctecība iesāktajās stratēģiskajās lietās. Joprojām liela uzmanība tiek veltīta drošības un aizsardzības jautājumiem NATO ietvaros. Arī krizes apstākļos ir saglabāts iepriekšējais financējums militāros un drošības jautājumos.  Vairākus gadus uz priekšu ir pagarināts līgums par gaisa telpas kontroli un patrulēšanu. Šovasar Baltijā notiks militārās mācības, saglabāsim savu klātieni Afgānistānā. Veiksmīgi attīstās Latvijas un ASV kopīgais projekts NATO ietvaros – kravu nosūtīšana caur Latviju uz Afgānistānu, - kuŗš tika iesākts 2009. gadā.

Šim projektam ir ļoti liela „pievienotā vērtība”, proti, esam pamanīti no ASV puses un novērtēti par nopietniem stratēģiskiem partneŗiem transita jomā. Tas savukārt rosina ASV uzņēmējus attīstīt nemilitāro kravu ķēdi caur Latviju uz austrumiem, un tas, saprotams, ir nozīmīgs solis uz priekšu valstu ekonomiskajā sadarbībā.

Vispār, būdams pēc dabas optimists, esmu pārliecināts, ka krize ir brīdis, kas liek cilvēkiem domāt citādi un meklēt jaunus risinājumus. Esmu optimists  arī prognozēs par to, ka Latvijā ienāks arvien jaunas ASV firmas.

Un kā ir ar darbošanos otrā virzienā – Latvija-Amerika? Vai, piemēram, mūsu ekonomikas ministrs ir apmeklējis ASV ar mērķi rast ekonomiskās sadarbības iespējas?

Pēdējo divarpus gadu laikā ekonomikas ministrs nav bijis, taču ir bijis finanču ministrs, Latvijas Bankas prezidents. Šobrīd gatavojam Valža Dombrovska vizīti ASV, kas, cerams, notiks jau jūnijā.

Un vēl – vēstniecībā strādā jauns ekonomikas padomnieks Rūdolfs Brēmanis. Viņš ir diplomāts, studējis ASV, pusotru gadu strādājis Afgānistānā.

Ir vēl viens darbības aspekts, kuŗā manāma lielāka rosība un iespēju meklēšana, proti, izglītības programmas un studiju iespējas, profesionālās zinātnes, pētniecības un praktiskās jauno speciālistu apmaiņas programmas. Kā zināms, jau daudzus gadus veiksmīgi darbojas Fulbraita programma.

Cilvēciskie kontakti, protams, ir paši stiprākie. Diplomāti dara savu darbu, bet nekas nevar būt svarīgāks par šiem trim stūŗakmeņiem – drošība, ekonomika, izglītība plūs latviešu kopiena ASV,  mūsu stratēģiskā rezerve.