MŪZIKĀ PAVADĪTS MŪŽS
Apskatīt komentārus (0)


20.07.2011

MŪZIKĀ  PAVADĪTS  MŪŽS

Bostonā mirusi Karīna Gutberga

Karīna Gutberga tika izvadīta no Bostonas Trimdas draudzes baznīcas, kur viņa dekādi bija bijusi ērģelniece. Sākot atvadu ceremoniju, pie altāŗa bija mācītāja Jogita Mazure, mācītāji Dr. Juris Cālītis, Dr. Jānis Keggi un Siguldas mācītājs, bijušais bostonietis Andris Grots. Sēru mūziku atskaņoja Dr. Ingrīda Gutberga. Atvadu svētrunu teica mācītājs Juris Cālītis. Sekojot  ģimenes aicinājumam, viņš bija ieradies  no Latvijas. Mācītājam Cālītim Trimdas draudzes baznīca nebija sveša vieta, jo viņš tur vadījis dievkalpojumus un daudzus gadus bijis draudzes koŗa diriģents. Karīnas Gutbergas dzīves stāstu lasīja dēls Ēriks. Sardzē stāvēja korporācijas Daugavietes filistres.  Atvadu vārdi bija no draudzes un organizācijām. Jau no agras bērnības Karīna savu dzīvi bija veltījusi mūzikai. Šī mīlestība sākās ar mātes sniegtajām klavieŗu spēles stundām. Bēgļu meitene, kuŗai ar ģimeni bija jāpamet dzimteni un mājas, Amerikā kļuva par mūzikas profesori Bostonas  universitātē. Austrijas Mozarteum viņa ieguva zinātniskos gradus klavieŗu, ērģeļu spēlē un diriģēšanā. Vēlāk savu izglītību pilnveidoja ar maģistra un doktora gradiem Amerikā. Karīnas Gutbergas devums mūzikā ir trijās jomās. Koncertpianiste ar māsu Ingrīdu, akadēmiskais darbs Bostonas universitātē un Bostonas pilsētā, ērģelnieces pienākumi vairākās Bostonas draudzēs. Karīnu gribētos raksturot kā īstu baznīcas ērģelnieci. Viņas ērģeļu spēle deva dievkalpojumiem noskaņojumu, vai tās bija Lieldienas, vai Lielā piektdiena. Korāļu pantiem katram bija sava nokrāsa. Tiem, kam bija iespēja dzirdēt Karīnas atskaņoto Latvijas valsts himnu Bostonas latviešu lielajos sarīkojumos, to nekad neaizmirsīs. Īpaši lielajā Bostonas Trīsvienības baznīcā. Toreiz, pirms Latvijas brīvības atgūšanas, tas latviešu klausītājam deva milzu garīgu pacēlumu.

Pirms pussimta māsas  Gutbergas bija mākslinieces ar ko latvieši varēja lepoties ne tikai Bostonā, bet visā pasaulē. Mūzikas pasaulē, šajā laika posmā, klavieru spēle bija populāra. Ne tikai divas klavieres vien, bet bija klavieŗu kvarteti un vēl lielāki klavieŗu ansambļi. Duopianistes Ingrīda un Karīna Gutbergas tika uzskatītas par vienas no labākām savā žanrā. Koncerti ietvēra lielu daļu brīvās pasaules. Piedalīšanās latviešu sarīkojumos un koncertos bija ierobežota ar „četrrocīgu” spēli, jo sagādāt divas klavieres rīkotājiem nebija pa spēkam. Māsām Gutbergām kompozicijas divām klavierēm ir veltījuši vairāki komponisti, ieskaitot Jāni Mediņu, Tālivaldi  Ķēniņu un Arnoldu Šturmu.

Pēc sēru dievkalpojuma draudzes namā  pie atvadu azaida vairāki runātāji raksturoja savu pieredzi sadarbībā ar mākslinieci. Dr. Egīls Zālītis atzinās, ka gājis uz savām klavieŗu stundām ar sirds drebēšanu un cerībām, ka Karīna būs kaut kur aizņemta un būs kāds atvietotājs, kas reti kad piepildījies. Karīna Gutberga prasīja arī no skolniekiem cieņu pret mūziku un atskaņojamo instrumentu. Paviršību un nolaidību viņa necieta.

Kad pēcpusdienā bērinieki sāka izklīst, tie no Karīnas Gutbergas sēru dievkalpojuma uz mājām līdzi paņēma kādu īpašu pārdzīvojumu. Tas bija Ingrīdas Gutbergas Jāņa Mediņa „Ārijas” atskaņojums. Starp daudzajiem ziediem un vainagiem, tas bija krāšņākais. Tas bija ērģeļu skaņu vainags. To savai māsai Karīnai uz šķirsta uzlika māsa Ingrīda mīlestībā un pateicībā par mūzikā pavadīto mūžu.        

Ivars Galiņš