Pie lasītājiem devies jauns vēsturiskais romāns
Apskatīt komentārus (0)


03.04.2012

Attēlā: No kreisās – Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla romāna „Viestura zobens” atvēršanas sarīkojumā

Pie lasītājiem devies jauns vēsturiskais romāns

Pēdējās marta dienas rēni saulainā pēcpusdienā Latvijas Nacionālā teātŗa pirmā balkona fuajē jeb Baltajā zālē pulcējās rakstnieki, teātŗa un radio ļaudis, izdevēji, atbalstītāji un līdzjutēji, lai kopīgā sarīkojumā „atvērtu” jaunu latviešu vēsturisko romānu. Nenogurdināmais rakstnieku tandems Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla sarakstījuši romānu „Viestura zobens”. Šķiet, vēl pavisam nesen sabiedrībā virmoja pārrunas par abu autoru iepriekšējo darbu – vairāku gadu gaŗumā tapušo biografisko romānu „Čaks”. Tagad grāmatu apgāds „Zvaigzne ABC” laidis klajā jaunu darbu, kas intriģē ar vēsturisko tematiku, jo veltīts seno zemgaļu cīņām un valdnieka Viestura personībai.

Darbības laiks – viens gads 13. gadsimta sākumā, romāns beidzas 1219. gadā, kad zemgaļi Viestura vadībā uzbrūk vācu garnizonam Mežotnes pilī. Vēstījums spraigs, detaļām, krāsām un emocijām bagāts. Izpētījuši vēstures materiālus, rakstnieki radījuši savu versiju, kas neapgāž jau zināmos faktus, bet tos iedzīvina, liekot iztēlei darboties arī „starp tiem”, jo ziņas par tik seniem notikumiem ir stipri fragmentāras. Šajā darbā dokumentālitāte apvienota ar māksliniecisko izdomu, atklājot seno zemgaļu tikumus, goda un varonības izpratni.

Grāmatai „Viestura zobens” uz brūnganā vāka lāsmo asinssarkani burti un sārtais lāsojums atspīd arī zobena rokturī. Iekšlapā lasītāja uzmanību saista karte, kuŗā tagadējās Latvijas robežās iezīmētas seno cilšu territorijas. Bet pēc romāna pēdējās nodaļas lasāms arī vēsturnieka Raita Simsona komentārs, kuŗā lasāmas arī šādas rindas:

„Neizbēgams un mūžīgs ir jautājums par to, cik lielā mērā literāru darbu var uzlūkot par vēstures atainotāju. Šī diemžēl ir slidena taka, pa kuŗu ejot rakstnieks rada ne vienu vien vēstures mītu, no kā vēsturnieki ar visu savu faktu bagāžu vēlāk nevar atbrīvot lasītājus. Tomēr rakstnieku un vēsturnieku attiecības nav vienmēr jāuzlūko kā divas pretējas bezdibeņa malas, jo daudzi vēsturiskie romāni ir pamudinājuši to lasītājus pievērsties vēstures studijām, lai labāk izprastu romānā pieminētos notikumus, vidi un cilvēkus.”

Arī šis jaunais romāns solās būt iztēles rosinātājs, tas raisīs dziļāku interesi par pagātnes notikumiem, to cēloņiem, mērķiem un sekām. Gribas cerēt, ka jaundarbs noderēs arī patriotiskas pašapziņas stiprināšanai lasītājos, jo, sekojot līdziromāna sižetam, nāksies ne tikai sastapties ar savas tēvzemes jēdzienu, bet arī skaudrāk un dziļāk apjēgt goda, pienākuma, varonības un nodevības katēgorijas.

Tā kā Latvijas Radio 1. programmā līdz ar „Viestura zobena” klajā nākšanu skanēja arī romāna fragmenti četros lasījumos, interese par jauno grāmatu ir sakāpināta. Par to liecina kaut vai tas, ka jaunais romāns „Valtera un Rapas” grāmatnīcā jau „atvēršanas” dienā vislabāk pirkto grāmatu vitrīnā ieņēma pirmo vietu.

Labus ceļavārdus jaunajam romānam grāmatas atvēršanas sarīkojumā vēlēja rakstnieks Ēriks Hānbergs, izdevniecības „Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka, „Viestura zobena” redaktore Zaiga Lasenberga. Fragmentus lasīja zemgalietis Uldis Dumpis un vidzemnieks Uldis Anže, aizvedot klātesošos senatnes ceļos un ļaujot pārliecināties par romāna krāsainās, izteiksmīgās valodas tīkamo labskaņu.

Valža Rūmnieka un Andreja Miglas radošā sadarbība pastāv jau vairāk nekā četrdesmit gadu, kopš pirmā liktenīgā kopdarba – Liepājas teātrim rakstītās pasaku lugas „Brēmenes mūzikanti”. Vairākas lugas un nu jau četri „lielās formas” darbi – romāni – ir šī autoru dueta veikums. Jautāti par to, kā viņi divatā raksta, gan viens, gan otrs parasti attrauc ar kādu joku, atbildes būtību tā īsti neatklājot. Lai nu tas paliek rakstnieku „virtuves” noslēpums, galvenais jau ir rezultāts. Un tas latviešu literātūrā ir nozīmīgs, lai atceramies kaut vai tikai romānus „Kuršu vikingi”, „Sveiks, jautrais Rodžer!” un „Čaks”. Tagad šim devumam pievienojas „Viestura zobens”. Atliek tikai novēlēt, lai šī grāmata ir pieejama katram, kas grib iedziļināties savas tautas vēsturē.

Gundega Saulīte