Viena no apspriestākajām tēmām šovasar Latvijā Spānijas kailgliemeži. Par tiem runā draugu un paziņu lokā, pie viesību galdiem, apspriežas sociālajos tīklos. Mediju virsraksti vēstī: Spānijas kailgliemeži pārņem dārzus!, Kailgliemeži turpina uzvaras gājienu, Kā uzvarēt kailgliemežus?, Pilnībā izskaust Spānijas kailgliemezi vairs nav iespējams utt. Spānijas kailgliemezis (angliski- spanish slug) ir no 8 līdz pat 14 centimetrus garš radījums netīri brūnganā vai pelēkzaļā krāsā. Pirmo reizi tas Latvijā novērots 2009. gadā. Visticamāk, gliemezis pie mums atceļoja kopā ar augu stādiem no Nīderlandes vai Vācijas. Šie gliemeži ir nepatīkami pēc izskata un nodara milzīgu kaitējumu dārziem. Dienā tie parasti uzturas ēnainās slēptuvēs, bet vakarā un naktī dodas baroties. Tiek notiesāts viss dārzeņi, zemenes, puķes, pat citas gliemežu sugas. Šī gada vēsā un lietainā vasara īpaši veicinājusi kailgliemeža izplatību. Eksperti uzskata pilnībā izskaust šo invazīvo sugu vairs nav iespējams, taču cīņa ir jāturpina. Darbā tiek laisti visi iespējamie līdzekļi nolasīšana ar rokām, indes, īpašas gliemežu lamatas. Pat Indijas skrējējpīles, kurām šie gliemeži ļoti garšo. Kā gliemežu ienaidnieki tiek minēti arī eži, krupji un čūskas, taču šos radījumus cilvēks vēl nav pieradinājis. Interesanti, ka paši gliemeži ir ļoti kāri uz alu, tāpēc šis alkoholiskais dzēriens kalpo kā lielisks pievilinātājs.
Vēstot par PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forumu) ik gadu kopš tā sākuma 2013. gadā, vienmēr mazliet sabēdājos, ka par to tik maz, daudz par maz stāsta mediji Latvijā. Šogad noticis pamanāms izrāviens forumā satiku kolēģus no Latvijas Avīzes, ceru, ka bija arī no citiem medijiem, ne tikai no diasporas (latviesi.com, protams, jau paši pirmie reportēja!). Bet īpašs prieks bija trešdienas, 9. jūlija, sabiedriskās TV Rīta panorāmā redzēt un dzirdēt PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Atbildot uz tiešām ieinteresētiem raidījuma vadītāju jautājumiem, Blumberga kungs pastāstīja: Esam laimīgi, ka gadu no gada foruma līmenis paaugstinās, te ierodas turīgi un veiksmīgi ārzemju latvieši un ne tikai latvieši! , kas pārstāv bankas, investīciju kompānijas u.c. un raugās uz Latviju kā investīciju iespēju vietu. Šogad fokusējamies uz trīs virzieniem pirmkārt, militāro industriju, otrkārt, jauno tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, biomedicīnas, start-up attīstību, treškārt, - un tas ir jauninājums runāsim par Latvijas kultūru kā eksportpreci, par mūsu patiešām augsti attīstītās kultūras ievešanu biznesa vidē. Mūsu foruma runātāju vidū būs producents Matīss Kaža, kurš pastāstīs vairāk par animācijas filmas Straume panākumiem un arī to aizkulisēm.
Fakts. Šā gada Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) konkursā Sadarbības projekti ar diasporas medijiem 2025 noraidīts laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija kopprojekts ar Latvijas Avīzi Diasporas un Latvijas mediji sadarbībā un vienotībā. Iemesli dokumentēti divēji: vispirms pienāca ziņa, ka Noraidīts (nepietiekams finansējums), tai sekoja Lēmums nr.253, kurā teikts: (..) kopprojekta pieteikumam kvalitātes vērtēšanas kritērijos piešķirtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo (..), tādēļ komisija ieteica Padomei noraidīt projekta pieteikumu.
Nu, tad raudzīsim redzēt, kas tieši bijis par iemeslu skarbajam lēmumam, ar kuru tiek pārtraukts aizvadītā gadā lieliski noritējušais mūsu laikrakstu sadarbības projekts ar lielāko nacionālo laikrakstu Latvijas Avīze. Jāpiebilst, ka strādājām ar lielu prieku un entuziasmu Latvijas Avīzē pat parādījās vairākas lasītāju balsis ar atzinīgiem vārdiem par iespēju izlasīt vairāk un dziļāku informāciju par diasporas aktivitātēm, savukārt Laika un Brīvās Latvijas lasītāji teica atzinīgus vārdus par Māras Libekas, Jura Lorenca un Sallijas Benfeldes profesionālajiem rakstiem.
Vai nav jauki, ka ir tik daudz Amerikas latviešu, kas vēlas būt kopā! Mums ir prieks un pagodinājums sadarboties ar jums visiem. Mēs esam gatavi būt jūsu sabiedrotie, organizācija, kas spēj apvienot visdažādākās intereses un vajadzības. Bet mums visiem ir viena misija, viena izvēle sargāt un saglabāt mūsu piederību Latvijai.
Kā ik gadu Valsts svētkos mūs visus Zemgalē, Vidzemē, Sēlijā, Latgalē, Kurzemē un visos kontinentos vieno vārdi Dievs, svētī Latviju!. Jau gandrīz 150 gadu Baumaņu Kārļa sacerētā dziesma skan Latvijas zemē, jau 100 gadu tā ir mūsu valsts himna. Tā ir mūsu gribas un spēka dziesma, mūsu solījums strādāt savas valsts labā.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
