Sveicam un pateicamies!
15.07.2023

LIGITA KOVTUNA

Foto: Čikāgā godina Latviešu Fonda dāsnākos ziedotājus – Valiju Galenieci, Modri Galenieku un Sigrīdu Renigeri. Par viņu devumu pateicās tolaik kultūras ministre Dace Melbārde (vidū) un LF pārstāvis Mārtiņš Daiga (pa labi) 

8. jūlijā, kad Rīga viļņojās 150. Dziesmu svētku skaņās un rakstos un nule aizvadīta nozīmīgākā pasaules latviešu tautsaimniecības foruma – PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forums) 10. jubileja, Čikāgā savu 90. dzimšanas dienu nosvinējis mecenāts, tostarp PLEIF atbalstītājs Modris Galenieks – Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Valsts augstāko apbalvojumu viņš saņēma šā gada pavasarī un, kā pats saka: “Esmu ļoti pateicīgs un gandarīts par lielo pagodinājumu!” Modris arī ar lepnumu piemin, ka Triju Zvaigžņu ordeni savulaik saņēmis viņa tēvs Fricis Galenieks. 

Modris dzimis 1933. gada 8. jūlijā, Rīgā. Agrās bērna dienas pavadīja vecāku mājās Krustpilī, arī izglītību iesāka Krustpils pamatskolā, bet, izceļoties kaŗam, tā bija jāpārtrauc. 

Sākās bēgļu gaitas. Kopā ar tēvu Frici, māti Almu, māsu Maldu un mātes vecākiem atstāja mājas ar trīs pajūgiem. Tā, bēgdami no krieviem, caur Rīgas jūrmalas kāpām un Latvijas pilsētām nonāk līdz Grobiņai pie Liepājas. Tur pie kāda saimnieka dabū atļauju palikt mežā kādu laiku, bet drīz, sekojot vāciešu pavēlei, Latvija jāatstāj. Tā 1944. gada 25. oktobrī ar vācu kuģi Lapland ģimene atstāj Latviju, pārdzīvojot krievu lidmašīnu uzlidojumu Liepājas ostā. Kuģis tomēr nokļūst Gotenhāfenas ostā. No turienes ceļš ved uz Tīringenas pilsētiņu Zāfeldu (Saafeld) caur vācu nometnēm Šneidemīlē (Schneidemuhl) un Erfurtē (Erfurt). 1945. gada 5. martā Zālfeldā mirst māsa Malda. 

Tālāk gaitas ved Modri ar vecākiem un radiem uz Augsburgu (Augsburg) Dienvidvācijā. 1946. gadā piedzimst māsa Maija. Modris atsāk skolas gaitas Hochfeldes nometnes latviešu pamatskolā, ko beidz 1949. gadā. Pēc tam beidz Ausekļa ģimnazijas pirmo reālklasi. Te uzsāk arī savas sporta gaitas, brīvajā laikā spēlējot Eiropas futbolu. 

Pirms izceļošanas uz Ameriku tiek iesvētīts Svētās Annas baznīcā Augsburgā. 

1950. gadā ģimene izceļo uz Ameriku, ierodas Čikāgā, kur Modris atsāk skolas gaitas Crane Techniskajā vidusskolā, atkal spēlē Eiropas futbolu un šachu skolas komandās.  

1953. gadā Mūžībā aiziet tēvs Fricis, un tas ir jaunekļa dzīves lielākais pārdzīvojums. Tā 20 gadu vecumā kopā ar māti ir jārūpējas par 90 gadus veco vectēvu un septiņus gadus veco māsu Maiju. 

1954. gadā beidz Crane Technisko viduskolu un no 1954. gada līdz 1956. gada oktobrim dienē Amerikas armijā Vertheimā (Wertheim), Vācijā.  

Pēc armijas Modris uzsāk studijas Ilinoisas Universitātē, tad pāriet uz Allied Technisko institūtu, ko beidz 1965. gadā, iegūstot Bachelor of Industrial Tool Engineering gradu. 1965. gads ir nozīmīgs Modŗa dzīvē, jo pēc skolas beigšanas viņš nodibina laulību ar Valiju Tukleri un līdz šai dienai abi aktīvi piedalās un atbalsta latviešu sabiedrību. Šogad abi svin savas laulības 58. gadadienu. Kāds ir abu ilgās un ciešās savienības noslēpums? Modris saka: “Jābūt pacietīgam un iecietīgam! Starp citu, amerikāņiem ir teiciens – It takes two to tango! Mēs ar Valiju iepazināmies deju vakarā un dejojām tango… Vēlāk izrādījās, ka mums ir daudz kopīgu interešu!” 

Valija Tuklere dzimusi 1940. gada 29. februārī, vecāku mājās “Ziemeļi”, kur arī pavadījusi bērnības gadus līdz 1944. gada oktobrim, kad tēvs ar savu motorlaivu dodas uz Zviedriju. Tur ģimene nodzīvo septiņus gadus Orebrū pilsētā, 1951. gada izceļo uz Kanadu. Ģimene nodzīvoja Toronto līdz 1959. gadam, kad piepildījās Valijas tēva sapnis, un ģimene pārceļas uz dzīvi Čikāgā. Valija strādājusi vairākos būvniecības uzņēmumos par grāmatvedi, kā arī par nekustamo īpašumu pārdevēju. 

Modris un Valija atbalstījuši un vēl šodien aktīvi darbojas daudzās Čikāgas latviešu organizācijās – Čikāgas Latviešu Radio raidījumu (CLRR) komitejā (kopš 1997. gada). Valija – komitejas priekšniece un Modris – techniskais administrators. Abi bijuši ļoti aktīvi Čikāgas Latviešu slēpotāju klubā (no 1970. gada). 

Ļoti gaŗš ir Galenieku ziedojumu saraksts, kas bijis nozīmīgs ieguldījums Latvijas zinātnē, jaunatnes izglītošanā un tautsaimniecībā – te vien daži: 

Latvijas Universitātes Friends of the University of Latvia – M. un V. Galenieku stipendiju fonds; 2017. gadā – ziedojums Spotlight Latvia Čikāgā; Latvijas Okupācijas mūzejs (OMFA) – ziedojums Nākotnes nama piebūvei; ziedojumi Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) jeb Gaismas pilij un Ukrainas atbalstam utt. 

Galenieki ir arī ALA Mūža biedri, Latvieši Fonda, LaPa mūzeja, Gaŗezera un vai visu Čikāgas latviešu aktīvitāšu atbalstītāji. Viņi snieguši nozīmīgu atbalstu arī Rīgas Techniskās universitātes spējīgākajiem studentiem. Modris: “Šodienas technoloģiju laikmetā izglītība ir pats svarīgākais – kā tautai un valstij kopumā, tā arī ikviena cilvēka personīgajā dzīvē. Uzskatu, ka Latvijas studentus ir vērts atbalstīt, jo tā mēs viņus motivējam, stipendija rada sajūtu, ka tieci novērtēts. Savukārt mēs esam gandarīti, ka mūsu dzīvē sapelnītais un iekrātais palīdz Latvijai kļūt par valsti, kas top spējīga sacensties ar citām pasaules valstīm.” 

Kad pošaties uz Latviju? Uz manu jautājumu Modris atbild: “Diemžēl laikam vairāk neiznāks – nav vairs enerģijas ceļot… Pēdējo reizi bijām 1994. gadā kopā ar vīru kori “Kalējs”. Bet pašu pirmo reizi – 1979. gadā. Atliek vien novēlēt Saules mūžu Latvijai, drošību, mieru un saticību!”