Gadam aizejot
Apskatīt komentārus (0)


27.12.2011

Kārlis Streips

Gadam aizejot

Atkal pagājis gads. Vēlu visiem Laika un Brīvās Latvijas lasītājiem gaišu Jauno gadu. Cerams, ka ikvienam zem eglītes atradās tieši tas, ko kāroja viņa sirsniņa. Mans nelaiķis vectēvs Voldemārs Korsts vienmēr, kad kāds jautāja, ko viņš gribētu Ziemsvētkos, atbildēja: „Mazus sarkanus ratiņus ar koka ass ritentiņiem,” - proti, vislabākās dāvanas nāk no sirds. Ziemsvētki aizvadīti. Mēs pieminējām Bērnu, kam uz zemes bija lemts dzīvot tikai trīsdesmit gadu un mazliet vairāk, bet Viņš mainīja pasauli līdz absolūtai nepazīšanai. Par Viņu un ap Viņu ir lauzts daudz jo daudz šķēpu, bet par vienu gan varam būt pārliecināti – pasaule būtu daudz labāka, ja visi konsekventi un konkrēti ņemtu vērā galveno, kas Viņam bija sakāms: mīliet cits citu. Vienkārši – mīliet cits citu. Labs padoms.

Kāds tad ir bijis šis gads mūsu Latvijai? Nepārprotami galvenais notikums šogad bija 10. Saeimas padzīšana un 11. Saeimas ievēlēšana. 10. Saeima bija  nožēlojama. Latvijas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), pārstāvēta valdībā, nepārtraukti biedrojās ar opoziciju, lai noraidītu daždažādus  likumprojektus, kas saistāmi ar tiesiskumu un godīgumu mūsu valstī. Tā dēvētais salmiņš, kas salauza kamieļa muguru, bija balsojums par to, vai likuma aizsardzības iestādēm jāļauj pārmeklēt deputāta Aināra Šlesera mājvietu. Vairākums deputātu  nobalsoja pret šo domu, un Valsts prezidents Valdis Zatlers nekavējoties paziņoja, ka pacietības mērs viņam ir pilns un Saeima ir atlaižama. Lasītāji droši vien zina, kas Satversmē ir paredzēts, - tādos gadījumos rīkojams referendums. Un ļaudis 23. jūlijā devās pie urnām, un milzīgs vairākums – teju vai 95 procenti balsotāju – balsoja par Saeimas atlaišanu. Kopumā nobalsoja gandrīz 700 tūkstoši valsts pilsoņu, un tas rāda, ka viņiem nav vienaldzīga Latvijas nākotne.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 1, 10. lpp.)