Gadam aizejot
27.12.2011

Atkal pagājis gads. Vēlu visiem Laika un Brīvās Latvijas lasītājiem gaišu Jauno gadu. Cerams, ka ikvienam zem eglītes atradās tieši tas, ko kāroja viņa sirsniņa. Mans nelaiķis vectēvs Voldemārs Korsts vienmēr, kad kāds jautāja, ko viņš gribētu Ziemsvētkos, atbildēja: „Mazus sarkanus ratiņus ar koka ass ritentiņiem,” - proti, vislabākās dāvanas nāk no sirds.

No piramidu pakājes līdz Purva laukumam
27.12.2011

TIME pareizi nosprieda: 2011. gada persona bija Protestētājs. Taču, aplūkojot nupat notecējušo gadu šādā griezumā, rodas melancholiska izjūta: daudz kas izčākstēja, cerības daudzkārt nepiepildījās.

Pagalam nepareizi skaitļi
14.12.2011

Tāpēc gluži satriecošs nesen bija Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) paziņojums, ka tās dati liecinot - no valsts emigrējuši ir… tikai 33 tūkstoši cilvēku! Patlaban pieejami ir provizoriski dati par šajā pavasarī veikto tautas skaitīšanu, un tie rāda, ka laikā kopš pēdējās skaitīšanas 2000. gadā valsts iedzīvotāju skaits ir samazinājies par veseliem 480 tūkstošiem. Visticamāk, valsts iedzīvotāju skaits nu ir zem diviem miljoniem.

Atspēkojot Latkrievijas entuziastu argumentus
14.12.2011

Nu Saskaņas centrs (SC) ar abiem U - Urbanoviču un Ušakovu priekšgalā uzņēmies šantāžēt t.s. latviskās partijas: ja Saeima piekritīs tam, ka tur, kur krievvalodīgo daudz, tie varētu komūnicēt ar valsts iestādēm krieviski, tad SC deputāti nelauzīs zvērestu un nebalsos par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Divas pasaules
07.12.2011

Tautas nobalsošana par krievu kā otru Latvijas valsts valodu ir neizbēgama, jo savākti 183 046, bet vajadzīgi bija 154 379 pavalstnieku paraksti. Tas, ka Saeima varētu atbalstīt likumprojektu par krievu kā otru valsts valodu, nav iespējams, jo Saskaņas centram (SC) vienam pašam balsu nepietiek, un šajā jautājumā atbalsts nebūs arī no Lemberga Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), tāpēc ir skaidrs, ka tautas nobalsošana būs.

20 gadi kopš PSRS bērēm Belovežas gāršā
07.12.2011

Tajā liktenīgajā decembŗa dienā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins, Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks un Baltkrievijas prezidents Staņislavs Šuškevičs parakstīja vienošanos, dibinot jaunu struktūru - Neatkarīgo Valstu Sadraudzību (NVS), līdz ar to starptautisko tiesību aspektā likvidējot lielvalsti, kuŗu kopš 1922. gada decembŗa sauca Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS)

Vai reizē var būt Latvijas patriots un Krievijas nacionālists?
29.11.2011

Pavisam nesen uzzinājām par Rīgas pilsētas galvas Nila Ušakova pēkšņo lēmumu maiņu – tomēr parakstīties par vajadzību pēc krievu valodas kā otras valsts valodas. Tas bijis nepieciešams viņa pašcieņai. Taču pavisam cilvēcisks iemesls. Vai tad labāk dzīvot bez pašcieņas?

Nedēļa Amerikā
29.11.2011

Šogad man bija gods ierasties dzimtajā pilsētā Čikāgā un piedalīties 18. novembŗa svinībās. Mans uzdevums bija teikt galveno svētku runu, un, tā kā zāle bija stāvgrūdām pilna un vairāki cilvēki pēcāk teica, ka nav varējuši sadzirdēt un saprast visu, kas man bija sakāms, šonedēļ komentāru veltīšu savas runas tematam.

Pie Tiesu pils fasādes - goda plāksni Napoleonam!
29.11.2011

Kādā veidā Rīgas krievvalodīgā avīze Čas svinēja Latvijas Republikas 93. gadskārtu? Ar atgādinājumu, ka "18. novembrī liktenīgi notikumi norisinājās ne tikai 1918. gadā.

Musinātāji
15.11.2011

Velnišķīgu kūleni nu metis Rīgas krieviskais lielvecākais Nils Ušakovs, kas piepeši nolēmis demonstrātīvi parakstīties par krievu mēles pacelšanu otras valsts valodas statusā.

Tradicijas? Kādas tradicijas?
15.11.2011

Šis ir konteksts, kuŗā varētu aplūkot mūsu pašreizējā Valsts prezidenta Andŗa Bērziņa darbību. Valsts prezidents ir tik turīgs, ka savu algu (3000 latu mēnesī) ziedo labdarībai, it īpaši izglītībai.

Putra ar kāpostiem
09.11.2011

Jāteic – gan ar ironijas piedevu – ka Latvijā, lasot presi un klausoties ziņas, pamazām sāk likties, ka apkārt valda galīgi neizprotams chaoss un apdraudējuma izjūta tikai aug. Gribas piekrist minētās teorijas kritizētājiem un sacīt: jo mazāk zini, jo labāk.

Kam bail no Platformas (1) 
09.11.2011

Viena no būtiskākajām Platformas idejām ir tā, ka komūnistiskā ideoloģija ir atbildīga par noziegumiem pret cilvēci un ka nacisma un komūnisma starpā pastāv būtiskas līdzības.

Novērst identitātes krizi
01.11.2011

Novērst identitātes krizi - tas ir grūts un, kā mēdz teikt, daudzšķautnains uzdevums. Baigi pat iedomāties situāciju, kad pasaulē būs iesakņojies priekšstats: Latvija ir latviešu un krievu valsts. Tā būtu katastrofa!

Pretkorupcijas centieni Latvijā: vai iemesls jaunām cerībām?
01.11.2011

Komisijas ieteikums: par direktoru iecelt pašreizējo KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas vietnieku Jaroslavu Streļčenoku. Viņš ir arī KNAB iekšējās Ētikas komisijas vadītājs un tāpēc, protams, drēbi pazīst itin labi.

Okupēsim, bet kas būs tālāk?
26.10.2011

Polītika Latvijā rullē uz priekšu paredzamā veidā. Pagājušajā nedēļā rakstīju, kā Valsts prezidents Andris Bērziņš visnotaļ nīgri aplūkojis pieteikumu par valdības koaliciju, kuŗai Saeimā būtu 50 balsis plūs vēl sešas no tā dēvētajiem Olšteina disidentiem – tātad tiem sešiem deputātiem, kuŗi pat pirms jaunās Saeimas pirmās sēdes aizgāja no Zatlera Reformu partijas (ZRP), apgalvojot, ka tā esot pārāk nedemokratiska.

Kaprises un ambīcijas izraisīja krampjus
26.10.2011

Tādi valdības dzemdību krampji kā šoreiz nebija vēroti nedz starpkaŗu demokratijas gados, nedz pēc neatkarības atjaunošanas. Drudzi, šķiet, pavadīja pat polītiskas epilepsijas lēkmes - tāda raustīšanās, ka bail. Brīdī, kad rakstu šīs rindiņas, dzemdību iznākums šķiet (?) pozitīvs.

Polītiskā cirka turpinājums
18.10.2011

Vēl iepriekšējā dienā it kā bija skaidri zināms, ka koaliciju veidos Vienotība, Nacionālā apvienība VL!/TB/LNNK un Zatlera Reformu partija (ZRP), bet šajā dienā jau no rīta viss bija sagriezts kājām gaisā.

Kad kaut kāds lāsts izjauc cerības
18.10.2011

Dažādās vietās, dažādos laikos zināmi dotumi, fakti, apstākļi tik ļoti samudžina situāciju, ka rodas iespaids: te kaut kāds lāsts izjauc cerības uz atrisinājumu, mieru, stabilitāti.

Putas un sārņi
11.10.2011

Desmitā oktobŗa vakarā ziņas vēstīja, ka pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koaliciju veidos Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar Nacionālo apvienību (NA), opozicijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto polītisko spēku Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS).