Jaunā Gaita Nr. 266
Apskatīt komentārus (0)


24.08.2011

Juris Žagariņš

Jaunā Gaita Nr. 266

Vizmas Belševicas 1973. gadā sacerētā dzejoļu kopa „Sadegusi balss” Jaunās Gaitas rudens numurā ir pirmpublicējums, fragments no iecerēta, bet nepabeigta plašāka darba par kādas lībiešu sievietes (vārdā Bille) bojāeju, - 1583. gadā viņa sodīta par pesteļošanu. Tā ir daļa no dzejnieces, 2005. gadā viņai mūžībā aizejot, atstātā plašā rakstveida mantojuma, ko sakopo un publicē viņas dēls - dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs.

Gundara Ignata stāstā „Kāzas” vienā pinumā divi pirmās personas stāstījumi par diviem šķietami pilnīgi neatkarīgiem notikumiem. Vienkāršā valodā, bez drāmatiska kāpinājuma un pamātīga nobeiguma tie sabalsojas un rezonē ar divu dziļi personisku mīlestības sāpju pārdzīvojumu.

Vizuālās mākslas nodaļā Raimonda Staprāna glezna Klusā daba ar dažiem nevajadzīgiem, izdzēstiem priekšmetiem un Voldemāra Dārznieka glezna À la Henri Matisse, kā arī divas Ritas Grendzes skulptūrālas installācijas. Uz žurnāla vāka R. Staprāna gleznas ,,Antiohs” fragments, kuŗā ziemeļkaliforniski kontrastējoši tumšzilā jūrā redzama spilgtas saules apspīdēta laiviņa pie stūrainiem ostas steķiem.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 33, 14. lpp.)