Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Vēsturisks brīdis Latvijai- mūsu valsts uz diviem gadiem (2026- 2027) ievēlēta ANO Drošības padomē. Lai kļūtu par Drošības padomes nepastāvīgo locekli, Latvijai bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalsts, tātad vismaz 129 balsis no 193. Latvija saņēma 178 balsis, kas ir izcils rādītājs. Visticamāk, balsojumā par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē atturējās tikai Krievija un tās tuvākie sabiedrotie.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir notikušas visos 42 novados, ļoti negaidītu, lielu un nepatīkamu pārsteigumu to rezultātos nav, lai gan gluži bez pārsteigumiem tās nav notikušas. Pavisam Latvijā nobalsoja 46,97 procenti vēlētāju. Turklāt šogad pašvaldību vēlēšanās ievērojami pieaudzis to Latvijas pilsoņu skaits, kuri balsoja no ārvalstīm. Kopumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēma vairāk nekā 2200 pieteikumu balsošanai pa pastu no diasporas, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Gluži kā aukstā kara laikos, pie Eiropas vārtiem atkal stāv līdz zobiem apbruņota armija. Toreiz tā bija gatava atnest komunismu, šodien- krievu pasauli. Aukstā kara laikā vienotie Rietumi spēja atrast atbildes PSRS draudiem. Diemžēl pagaidām vēl nav skaidrs, vai tā tas izdosies arī šoreiz.
Līdz š.g. 31. maijam jaunie dziedātāji no visas pasaules aicināti pieteikties Starptautiskajam Marinas Zirdziņas vokālistu konkursam, lai uzmirdzētu Rīgā. Vokālisti vecumā no 18 līdz 35 gadiem sacentīsies operetes, operas un mūzikla/muzikālā teātra kategorijās, dziedot solo un duetā. Papildus jau esošajam balvu klāstam, ko saņems konkursa uzvarētāji, Marinas Zirdziņas ģimene lēmusi piešķirt arī Grand Prix balvu.
Latvija Preses brīvības indeksā atkāpusies uz 15. vietu 180 valstu vidū salīdzinājumā ar 12. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) publicētais jaunākais reitings. Tiesa gan, no pasaules reģioniem žurnālisti visbrīvāk savu darbu joprojām var darīt Eiropā, secināts RSF pētījumā. Visaugstāk reitingā joprojām ir Norvēģija, par četrām pozīcijām uz otro vietu pakāpusies Igaunija, Nīderlande pakāpusies par vienu pozīciju uz trešo vietu. Zaudējot vienu pozīciju, ceturto vietu pasaules Preses brīvības indeksā šogad ieņem Zviedrija, piekto vietu saglabājusi Somija, bet Dānija zaudējusi četras pozīcijas un atkāpusies uz sesto vietu. Pakāpjoties par vienu vietu, septītajā vietā ir Īrija. Šajās septiņās valstīs, kas visas atrodas Eiropā, situācija preses brīvības jomā tiek vērtēta kā laba, secina RSF. Lietuva atrodas vienu vietu augstāk nekā Latvija 14. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka karš Ukrainā un Gazas joslā un ar to saistītais hibrīdkarš spriedzi daudzās valstīs ir palielinājis, un eksperti nenoliedz, ka kara laikā preses un vārda brīvība nereti tiek nedaudz ierobežota. Tas parasti notiek nolūkā ierobežot nejaušu, ar militāriem jautājumiem jūtīgas informācijas publiskošanu, un cenšoties neļaut izplatīties naida runai. Tomēr gadās arī tā, ka valsts institūcijas neprot vai negrib atšķirt aģitāciju un reklāmu no žurnālistikas.
Ja ANO neeksistētu, mēs dzīvotu citā, daudz sliktākā un bīstamākā pasaulē, saka Sanita Pavļuta-Deslandes, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, pastāvīgā pārstāve ANO Ņujorkā.
Fakts. Šā gada Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) konkursā Sadarbības projekti ar diasporas medijiem 2025 noraidīts laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija kopprojekts ar Latvijas Avīzi Diasporas un Latvijas mediji sadarbībā un vienotībā. Iemesli dokumentēti divēji: vispirms pienāca ziņa, ka Noraidīts (nepietiekams finansējums), tai sekoja Lēmums nr.253, kurā teikts: (..) kopprojekta pieteikumam kvalitātes vērtēšanas kritērijos piešķirtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo (..), tādēļ komisija ieteica Padomei noraidīt projekta pieteikumu.
Nu, tad raudzīsim redzēt, kas tieši bijis par iemeslu skarbajam lēmumam, ar kuru tiek pārtraukts aizvadītā gadā lieliski noritējušais mūsu laikrakstu sadarbības projekts ar lielāko nacionālo laikrakstu Latvijas Avīze. Jāpiebilst, ka strādājām ar lielu prieku un entuziasmu Latvijas Avīzē pat parādījās vairākas lasītāju balsis ar atzinīgiem vārdiem par iespēju izlasīt vairāk un dziļāku informāciju par diasporas aktivitātēm, savukārt Laika un Brīvās Latvijas lasītāji teica atzinīgus vārdus par Māras Libekas, Jura Lorenca un Sallijas Benfeldes profesionālajiem rakstiem.
Mirklis, kad komponists Ēriks Ešenvalds spēlēja klavieres un Sietlas latviešu koris dziedāja Oregonas latviešu namā 4.maija svinībās, bija svētku kulminācija, saka Ieva Dekstere, Oregonas latviešu biedrības (OLB) priekšsēde.
Sarunā par svētku notikumiem Oregonas latviešu kopienā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadienu sagaidot, piedalījās Ieva Dekstere, OLB priekšsēde un Lelde Gilmane, OLB valdes locekle.
30. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošie pētnieki Dr. Mārtiņš Kaprāns un Dr. Andris Saulītis prezentēja pētījuma Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2025 rezultātus. Sociālā atmiņa ir sabiedrībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uztvere, izpratne un interpretācija, un tā ietekmē un veido arī attieksmi pret valsti. Iepriekšējais Latvijas sociālās atmiņas monitoringa ziņojums tika publicēts 2017. gadā īsi pirms Latvijas simtgades svinībām. Kopš tā laika aizritējuši astoņi gadi, kuri ir bijuši ļoti dinamiski. Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī aktualizēja Latvijas iedzīvotāju vēsturisko pieredzi.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
