"Latvijai jākļūst par modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti"
Apskatīt komentārus (0)


09.07.2019

Jaunais Valsts prezidents Egils Levits, uzņemoties amata pienā­kumus, 8. jūlijā Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu. 

“Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Lat­vijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienā­kumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas,” teica Levits. Saei­mas priekšsēde Ināra Mūrniece (VL/TB/LNNK) gan aicināja vi­­ņu nodot solījumu atkārtoti, pē­­dējā vārda vietā sakot  “apzi­ņas”, nevis “sirdsapziņas”, lai so­­lījums atbilstu Satversmē rakstī­tajam.

Pēc tam Levits parakstīja svi­nīgo solījumu, kas tiks nodots glabāšanā Valsts archīvā, un tika atskaņota Latvijas valsts himna.

Svinīgā solījuma došanu klā­tienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Raimonds Vējonis, Andris Bērziņš, Valdis Zatlers, Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji. 

Pēc solījuma došanas Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece svi­nīgā ceremonijā Valsts prezi­dentam pasniedza valsts augstā­kos apbalvojumus, ko viņš sa­ņem saskaņā ar Valsts apbalvojuma likumu. Valsts apbalvojumu li­­kums nosaka, ka Valsts pre­zidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura orde­ņa un Atzinības krusta – augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu or­­deņa ķēdi.

Pēc svinīgajām norisēm Saei­mas namā jaunais Valsts prezidents un viņa dzīvesbiedre An­­d­ra Levita devās uz Otrajiem Me­­ža kapiem, kur atdeva godu pirmajam prezidentam Jānim Čakstem. Tad Egils Levits pēc zie­du nolikšanas pie Brīvības pieminekļa teica uzrunu un ti­kās ar cilvēkiem, kas kuplā skai­tā bija sapulcējušies, lai sveiktu jauno prezidentu.

Rīgas pilī E. Levits no ie­­priekšējā Valsts prezidenta Rai­­m­onda Vējoņa saņēma pils simbolisko atslēgu un ieradās savā darba kabinetā. 

Vakarā Latvijas Nacionālajā bib­liotēkā jeb Gaismas pilī notika Valsts prezidenta rīkotā pie­ņemšana, uz kuŗu bija ielūgti aptuveni 800 Latvijas redzamāko polītiķu, mākslinieku un sabied­risko darbinieku.

Visas Valsts prezidenta runas ‒ gan Saeimā, gan pie Brīvības pie­minekļa, gan Gaismas pilī – bija spožas retorikas un augstvērtīga satura paraugi, ko augstu novēr­tēja gan tauta, gan, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga, sakot, ka Egila Levita runa Saeimā pēc svinīgā solījuma došanas bija ļoti iedvesmojoša. Viņa uzsvēra tā­­das jaunā prezidenta īpašības kā lo­­ģis­ko domāšanu, principiali­tāti un skaidru redzējumu par prio­ritātēm. 

Polītologs,  vēstures doktors Ojārs Skudra kā labu novērtēja Levita iesākto tradiciju teikt runu pie Brīvības pieminekļa. “Runa pie pieminekļa būvēta kā runa, kas veltīta tēvzemei un brīvībai. No runas mākslas viedokļa tā bija konstruēta ar ļoti koncen­trētu vēstījumu. Tur nav nekā lieka,” sacīja polītologs. Pezidenta poziciju skudra raksturoja kā apgaismotu, mūsdienīgu konser­vā­tismu.