Vai sabiedrības cerības sākušas vaiņagoties?
Apskatīt komentārus (0)


13.02.2018

Ligita Kovtuna 

6. februārī Ārlietu ministrijā un 7. februārī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā, ko vada deputāts Ritvars Jansons (NA),  norisinājās sēdes, kuŗās valsts institūciju, diasporas organizāciju pārstāvji un sadarbības partneŗi diskutēja par diasporas budžetu, reģionālās attīstības pasākumiem remigrācijas veicināšanai, kā arī apmainījās ar informāciju par diasporas likuma izstrādes procesu, Eiropas Latviešu kongresa ceļa kartes īstenošanu, Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju ikgadējo forumu (PLEIF) 28. – 29. jūnijā Valmierā, bet Saeimas sēdē – īpaši par financējumu diasporas izglītībai.  

Ārlietu ministrijas vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts atzīmēja, ka Latvijas diaspora ārvalstīs šobrīd ir tik liela kā nekad, un tā nekad nav bijusi tik dažāda, kāda tā ir šobrīd. Ir nepieciešams likumisks pamats valsts un ārzemes mītošo tautiešu sadarbībai. Diasporas likuma mērķis ir noteikt, ka sadarbība ar diasporu un atbalsts tiem valstspiederīgajiem, kas vēlas atgriezties, ir valsts pienākums. Ārlietu ministrija atbalsta, ka diasporas likuma projekta izstrādē iesaistās arī ārzemju latviešu organizācijas. Lai veicinātu tālāk Latvijas valsts un savas diasporas skaidras un ilgtermiņa attiecības, ir būtiski sagatavot juridisko bazi tās atbalstam.

Kas konkrēts jau paveikts? Izglītības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja, runājot Saeimas komisijas sēdē, darīja zināmu, ka saņemts papildu financējums apmēram 200 tūkstošus (733 tūkstošus eiro iepriekš, 931 tūkstotis tagad) eiro apmērā, kas ļauj nodrošināt sešas skolotāju vietas Austrumu diasporai; paplašināt nedēļas nogales skoliņu skaitu no 25 līdz šim līdz 45 turpmāk; financiāli atbalstīt Gaŗezera un Kursas skolas ASV un A. Ziedares Latviešu skolu Austrālijā, sniedzot iespēju vēl 26 latviešu skolēniem doties uz tām mācībās; nostiprināt Eiropas Vasaras vidusskolu un atvērt vēl divas vasaras skolas Latvijā tām ārvalstīs dzīvojošo latviešu atvasēm, kas pošas studēt Latvijas augstskolās. Izglītības ministrijas pārstāve Dace Dalbiņa vēl arī pastāstīja par jauno „izglītības rīku” – e-laipa, kur 17 apmācīti latviešu valodas skolotāji tīmekļa vidē palīdz tālmācībā apgūt latviešu valodu. Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāve Vija Buša un Kultūras ministrijas pārstāve Inita Pavloviča ziņoja, ka tiek veidoti plaši un konkrēti rīcības plāni, uz kuŗu pamata pieprasīt papildu financējumu, un abas uzsvēra, ka cīnās (!) par to, lai šis financējums tiktu nodrošināts ilgtermiņā. 

Jaunā PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai tas tiktu iestrādāts valsts pamatbudžetā, par ko runāts no gada gadā. Uz reāliem soļiem aicināja ar Eiropas latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto, vēl piebilstot, ka diasporas tautiešiem jādod iespēja sagatavot savu atgriešanos dzimtenē, un ļoti būtiski šai ziņā ir sakārtot jautājumus par savu bērnu izglītības iespējām Latvijā, pavisam konkrēti – kuŗā skolā bērns mācīsies. „Latviskā izglītība un latviešu valodas prasmju uzturēšana diasporā ir tā sirdsstīga, kas pulsē ikvienā latvietī, tā nodrošina ceļu atpakaļ uz Latviju. Mēs augstu novērtējam valsts financiālo atbalstu, bet vēlamies arī, lai tiktu īstenots nākamais solis – ilgtermiņa plāns. Jo latviskās identitātes jautājumi nav atrisināmi ne dienas, ne pat gada laikā,” teica Elīna Pinto.

Diasporas organizācijas vēlas aktīvi iesaistīties valstiski svarīgajā darbā – uzturēt latviešu valodu un gādāt, lai jaunieši saņemtu izglītību un pēc tam veiksmīgi iesaistītos darba vidē, tādējādi strādājot Latvijas attīstībai un labklājībai – tāds bija mūsu organizāciju vadošo personu uzstādījums darba pārrunu gaitā.

No mums pašiem, Latvijā un ārvalstīs mītošajiem, acīmredzot tiek sagaidīta ieinteresētība un aktīva iesaistīšanās šajā, kā bilda E. Pinto, „kritiski svarīgajā” procesā.