Vai tiešām tas nenāks, nenāks vairs?
Apskatīt komentārus (6)


30.06.2010

Ojārs Celle

Vai tiešām tas nenāks nenāks vairs ?

Devītās Saeimas varas laiks strauji tuvojas beigām. Oktobrī tās vairs nebūs. Divām no oligarchu kabatas partijām draud neiekļūšana 10. Saeimā. Andris Šķēle tāpēc savu Tautas partiju steidzīgi taisās apvienot ar Šlesera Latvijas Pirmo partiju un tai piekabinātām Latvijas ceļa paliekām. 

Abām partijām naudīgu pamatu sola no šiverīgiem uzņēmējiem sastutētais Par labu Latviju, ko stutētāji paši nosaukuši par „tautas kustību”, bet kāds asprātis precīzāk nokristījis par Trekno runču klubu. Šī kluba jeb „tautas kustības” sanāksme ar (AŠ)² cilvēkiem notika 12. jūnijā Ķīpsalā, kur visiem par lielu pārsteigumu jaunās kustības vadošo lomu uzņēmās bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kas vēl nesen kā par Šķēli, tā Šleseru izteicās visai kritiski. Rīgā vīpsnā, ka divas bankrotējušas polītiskas partijas tagad apvienojušās ar grupu uzņēmēju, kas paši līdz kaklam iegrimuši parādos. Jābrīnās, kā šādi savas vainas pēc krizē cietuši darboņi tagad solās tautu atkal ievest saulītē.

Nauda pievelk talantus, tāpēc par tautas apmuļķotāju šis klubiņš ir izraudzījies 9. Saeimas kampaņā briljanto Stendzenieku, kuŗa prasme apmānīja prātus  un Saeimā iedabūja lielu baru tautpartjiešu. Kaut gan daudzi no šī bara starplaikā ir Šķēles komandu pametuši un piebiedrojušies citiem, atlikušais pulciņš, atkal paša vadoņa vadīts, cenšas kā varēdams izkļūt no bedres, kuŗā „treknie gadi” un viņu rīcība tos iegrūduši.

Stendzenieks ir ar lielisku izdomu apveltīts ļautiņu prātu (vai tā trūkuma) ietekmētājs. To rādīja 9. Saeimas vēlēšanu rezultāti. Tie nenācās viegli un maksāja krietnu žūksni naudas, kas tālu pārsniedza vienai partijai vēlēšanās atļautos izdevumus. Valsts cenšas piedzīt no TP vairāk par miljonu latuLC valdība, Kalvīti – Godmanis. No milzīgiem parādiem un Pareksa bankas kracha nespēdami izķepuroties, (AŠ)² spēki pameta valdīšanu saprātīgākiem cilvēkiem. Tautā viņu populāritāte nokritās tiktāl, ka tad, ja tagad notiktu vēlēšanas, (AŠ)² pat kopīgi nedabūtu 5%. pārsniegto summu, bet tiesa par to spriedīšot tikai pēc vēlēšanām. Savukārt „Treknie runči” sametuši dažus simtus tūkstošu latu, lai Šķēlem un Šleseram palīdzētu, proti, dotu Stendzeniekam visas iespējas mēģināt abus grēkāžus rehabilitēt. Trekno gadu un „gāzi grīdā” apvienotā polītika līdz galam izgāzās 2007. gadā izraisītās krizes laikā. TP valdību nomainīja LPP/

Redzams, ka te Stendzeniekam darba un pūliņu netrūks, kaut vai tikai lai abus kabatas partiju vadoņus ar vienu sarakstu iedabūtu Saeimā. Nav lielas pārliecības, ka tas tiešām izdosies, jo tautas dusmas pret šiem bāliņiem pašreiz ir ļoti spēcīgas, un nav manāms, ka tās ietu mazumā. Kādreiz pat nauda nespēj palīdzēt, lai izstrēbtu to, kas savārīts izgājušajos gados.

Kāpēc (AŠ)² tik ļoti cenšas ietikt nākamajā Saeimā? To viņi paši nav izskaidrojuši, bet ir radušās aizdomas, ka viens no galvenajiem magnētiem ir nauda, kas nāk no Eiropas un vēl dažus gadus joprojām nāks. Ir taču liels kārdinājums šo līdzekļu straumi pēc iespējas veiksmīgāk nokrejot. Priekšdarbi tam jau ir paveikti un pareizie vīri pareizās vietās ievirzīti 9. Saeimas valdīšanas laikā. Ja (AŠ)² tagad paliek ārpusē vai tik tikko iekļūst nākamajā Saeimā, pie ES naudiņas, kas nesen sākusi plūst uz Latviju, šiem kungiem nebūs iespējams piekļūt. (ES financējums Latvijai 2007.- 2013.g. posmā aptveŗ 4,53 miljardus latu. Latvijas līdzdalībai jābūt 1,14 miljardiem latu.)

Ar to jau (AŠ)² problēmas nebeidzas, jo kaut kā 10. Saeimā būs jāsastiķē savām interesēm labvēlīgs deputātu vairākums. Kā daudzsološs milzis fonā rēgojas Saskaņas centrs (SC), ko vada krievos ieklīdušais rēzeknietis Jānis Urbanovičs. SC pats ir vairāku krievisko interešu grupu savirknējums, ko kopā galvenokārt satur apzināšanās, ka minoritātei tas ir vienīgais veids,  kā savas intereses polītiski uzturēt. Savulaik ne Šķēle, kas sevi ir dēvējis par konservātīvu un nacionālu cilvēku, ne Šlesers, kuŗš LPP ielavījās kā kristīgais, nebūtu uzdrošinājušies latviešus apkaitināt, brāļojoties ar SC. Taču Šlesers savu orientāciju veiksmīgi mainīja Rīgas pašvaldību vēlēšanās, kuŗās LPP/LC sabrāļojās ar SC un tās padotībā tagad saimnieko Rīgas domē. Tātad Šlesers ir spēris liktenīgo soli, bet Šķēle vēl mīņājas un varbūt pat neizrādīs patiesu interesi ar SC brāļoties līdz pat vēlēšanām.

Trešā kabatas partija zaļie un zemnieki, kuŗu maizestēvs ir Lembergs, pagaidām rosās savrup. Viņiem par 10. Saeimu nav jābēdā, tur viņi droši atkal būs ar tīri respektablu pulciņu deputātu. Lembergam tautas acīs it kā nebūtu nekādu apsūdzību, viņš ir un paliek simpatisks „biezais”, kas savā dabā nav tikai alkatīgs vien, bet arī dāsni devis Ventspils attīstībai un citiem mērķiem. Tāpēc ne zaļie, ne zemnieki  ne uz kādu brāļošanos netaisās un savu orientāciju un interesi sadarboties ar citiem polītiskiem spēkiem nesteidzas atklāt.

Vai nākamajā Saeimā redzēsim arī tos, kas nekaunas sevi saukt par nacionāliem latviešiem? Tas pašreiz ir atkarīgs no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK attiecībām ar Visu Latvijai!. Vai tās spēs kopīgiem spēkiem sastrādāties un vēl piesaistīt citus nacionāli domājošus latviešus? Gribētos ticēt, ka viņus 10. Saeimā redzēsim kaut vai pašreizējā spēkā un ietekmē.

SC droši vien savāks savas minoritātes procentam valstī atbilstīgu deputātu skaitu, apmēram ceturto daļu. Līdzšinējās Saeimās ne SC, ne kādi citi nav bijuši valdošajās koalicijās. Vai nākamā Saeima sekos tradicijai? Viss atkarīgs no vēlēšanu iznākuma. AŠ kvadrātā, vismaz uz Maskavu lūrētāja Šlesera puse no tā, par koaliciju ar SC nemaz neuztraucas, par citiem vēl nezinām. Ne ZZS, ne kāda cita grupa par SC uzņemšanu koalicijā pašreiz pat nedomā.

Proporcijas nākamā Saeimā noteiks daudzi  dažādi faktori, bet galvenais – pašu vēlētāju izjūtas un temperaments, ko ietekmējis nožēlojamais krizes stāvoklis. Pašreiz viss atkarīgs no saimnieciskās konjunktūras vasaras mēnešos. Ja turpināsies maiga atkopšanās no smagajām dzīves grūtībām, populārākais, bez šaubām, būs Ministru prezidents Dombrovskis, kas izcelsies kā pozitīvs, godīgs darbinieks, kuŗš strādā tautas labā. Visi opozicijas centieni viņa darbu traucēt vai nomelnot beigsies neveiksmīgi. Tie tikai uzsvērs, cik zemu krituši vēl nesenie varasvīri un kā mazinās šo partiju ietekme polītikā.

Taču tauta sagaida no Vienotības enerģiskāku kampaņu un konkrētu plānu izstrādāšanu, kas valsti pagrieztu atpakaļ uz labklājības ceļa. Pašai Vienotībai pietrūkst izcilu sludinātāju un lielībnieku. Vai Vienotības vadība nesaprot, ka viņu panākumi radīsies, galvenokārt pretnostatot sevi pret nožēlojamo savārstījumu, kas izveidojies, savācot kopā Šķēles kabatas partiju, Šlesera „gāzi grīdā” komandu un viņu financētājus? Tiem nekas nav svarīgāks kā turpināt neseno Latvijas nodokļu polītiku, kuŗā visu smagumu iznes tie, kas dzīvo no nodokļiem apliktajām algām, betpasargāti no nodokļu maksas ir visi tie, kuŗi izmanto kapitālu. Jau Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un citi ārzemju aizdevēji, sadarbojoties ar Dombrovska valdību, ir panākuši, ka beidzot kapitāla ieguvumi un dividendes tiek apliktas ar mazu nodokli. Nekustamā īpašuma nodoklis dažādajām apbūvēm  arvien vēl karājas gaisā, pašreizējai Saeimai visādi mēģinot novilcināt brīdi, kad bagātajiem beidzot liks maksāt viņu īpašumu vērtībai atbilstošu nodokli.

Šlesera neizpildīto solījumu rinda stiepjas gaŗumā, arī viņa runas par nākotni kļūst arvien gaŗākas un vairāk apšaubāmas. Šķēlem kā ēna seko aizdomas par apšaubāmiem darījumiem, sākot ar Latvijas kuģniecības privātizāciju, digitālās TV ieviešanu, Grobiņas vēja parku u.t.t. „Trekno runču” saime lielā mērā pārstāv potenciālo tirgu ar Krieviju, Gazprom intereses un lielu savārstījumu no dažnedažādām tirgus daļām, ieskaitot pat krievvalodīgo avīžniecību Latvijā. Un visai šai varzai par kapteini priekšgalā nostājies Guntis Ulmanis, kas vēl nesen pūta pavisam citā taurē.

Tikai Vienotība spēj stāties pretim šai valsts vēriena afērai, ko kopīgi veido pašreiz polītiskā bankrotā nonākušās partijas un to saimnieciskie lobētāji. Un Vienotība nedrīkst kavēties, jo šo valsts interesēm bīstamo grupējumu reklāmē meistarīgi tautas apmuļķotāji ar pašu Stendzenieku priekšgalā.

Polītiskā dzīve Latvijā nedrīkst atgriezties kabatas partiju periodā, kad valsts kalpo dažu negausīgu un savtīgu interešu bagātības vairošanai. Devītās Saeimas bēdīgā sastāva dēļ pašreizējai valdībai ir sasietas rokas, tā ir spiesta cīnīties pret TP, LPP/LC un SC kopīgi veidoto nemitīgo obstrukciju.

Pretstati ir izveidojušies spilgti. Grupa Par labu Latviju gan būtu pelnījusi savam raksturam patiesāku nosaukumu. Iespējams, ka vēlēšanu kampaņā tāds radīsies, kā saka, no tautas mutes. Nesenā Dienas ievadrakstā lasīju, ka bijušais Francijas prezidents Žaks Pompidū kādreiz  esot teicis: „Valstsvīrs ir polītiķis, kuŗš sevi iegulda nācijas labā; polītiķis ir valstsvīrs, kuŗš nāciju izmanto savā labā.” Oktobrī būs laiks izsijāt valstsvīrus un nolikt savā vietā polītiķus.