Patriotisms ir mūsu piederības izjūta, atbildība un sadarbība
Apskatīt komentārus (4)


24.11.2010

Patriotisms ir mūsu piederības izjūta, atbildība un sadarbība

Labvakar, Latvija! Labvakar, Latvijas tauta! Labvakar, Latvijas pilsoņi! Labvakar, Latvijas draugi visā pasaulē!

Šovakar staro Rīga…. Staro par godu Latvijas valstij. Šovakar mums sirdī staro visa Latvija – par godu mūsu tēvzemei un brīvībai!

Latvijas dzimšanas diena ir ieguvusi jaunu, skaistu tradiciju. Visi, kas esam šeit, pie Brīvības pieminekļa, pacēlumu, ko rada savas valsts apziņa, brīvība un  sajūta par piederību savai zemei, ieraugām arī gaismas spēlēs un tās radītajos tēlos. Gaismā daudzas lietas ieraugām skaidrāk, citādāk, neierastāk.

Valsts svētki ir laiks, kad mēs jo īpaši  izjūtam patriotismu.

Reiz kādam Latvijas kareivim jautāju: „Kas dienesta misijas laikā dod spēku grūtajos un dzīvībai bīstamajos brīžos?”

Viņš atbildēja: „Ja esi savas valsts patriots, viss ir vienkārši, jo skaidri redzama sava darba un savas dzīves jēga.”

Arī toreiz, kad Latvijas brīvības cīnītāji devās kaujās par brīvu Latviju, viņus vadīja nevis pavēles, nedz vara, bet gan pārliecība par savas rīcības jēgu – apziņa, ka sava valsts nerodas un nepastāv pati par sevi – tā ir jāizcīna un jāveido, piedaloties ikvienam. 

Patriotismu nevar iekalt no mācību grāmatām, ne iemācīties, lasot vēsturiskus romānus. Patriotisms dzīvo mūsos, aug līdzi laikam, un tā izpausmes mainās tāpat, kā mainās dzīve mums visapkārt.

Pasaule ir mainīga – kā šovakar gaismas strēles uz starojošo namu sienām. Tagad otru cilvēku var atrast un uzrunāt citā pasaules malā gluži kā blakus esošo. Esam atkarīgi no norisēm pasaulē, bet arī paši spējam tās ietekmēt. Mūsu tautas pārstāvji dzīvo ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Kas ir patriotisms? Patriotisms ir mūsu piederības izjūta, atbildība un sadarbība.

Piederības izjūta – piederība savai ģimenei, pilsētai, tautai un valstij – nāk kā mantojums no mūsu vecākiem, no mūsu dzimtu vēstures. Bet tas ir tikai sākums mūsu jēgpilnai dzīvei. Tālāk piederības izjūtu attīstām kā mūsu personisko attieksmi pret vidi, kuŗā dzīvojam, strādājam un audzinām savus bērnus. Latvijā dažādu tautību cilvēki dzīvo gan vienas, gan divu, trīs, gan arī daudzu jo daudzu paaudžu gaŗumā. Mūsu spēks ir ne tikai šo sakņu dziļumā, bet arī to stiprumā. Tieši tas, cik spēcīgi mēs katrs esam iesakņojušies šajā zemē, lai kur mēs dzīvotu, nosaka, kādi mēs esam patrioti.

Piederību apliecina valsts karogi māju pagalmos, sarkanbaltsarkanās krāsas uz sporta spēļu līdzjutēju vaigiem, kāda Basteja bulvāra nama iedzīvotāju gar ielas malu iedegtās sveces 11. novembrī un divu mazu zēnu pašdarinātās koka laiviņas ar trim svecēm karoga krāsās, kuŗas viņi uzmanīgi ielaida Daugavas ūdeņos Lāčplēša dienā.

Apliecinot piederību savai valstij un savai tautai ar savas valsts simboliem, mēs uzsveŗam kopīgo un vienlaikus rodam sevī aizvien jaunu un jaunu spēku. Visi, kas ik dienu sajūt Latvijas sirdspukstus savās domās, ir patrioti.

Patriotisms ir arī pilsoniskā atbildība – personiska atbildība par to, kas notiek valstī. Patrioti ir tie, kas dodas uz vēlēšanām, iesaistās polītiskās un sabiedriskās organizācijās. Diskutē par to, kas notiek valstī un kas mums jādara, lai visiem klātos labāk. Arī uzņēmība radīt jaunas darba vietas un īstenot ieceres un sapņus tepat Latvijā ir pilsoniskais patriotisms. Ikviens ražīgs, labi veikts darbs jebkuŗā darba vietā, kuŗš  paveŗ jaunas iespējas mūsu valsts attīstībai, ir patriotisms.

Patriotisms ir sadarbībā. Mēs varam pārvarēt grūtības, ja ir savstarpēja sadarbība un  citu cilvēku atbalsts. Tā mēs varam pārveidot gan esošo, gan veidot jauno. Tieši sadarbība Latvijai piederīgo starpā šodien ir īpaši svarīga. Mēs visi veidojam vienu kopīgu sabiedrību. Mēs visi esam savējie. Būt savējam un saprastam – tā ir īpaša izjūta. Tas ļoti labi redzams, dodoties vizītēs pa Latviju. Vietās, kur ļaudis spēj vienoties un  sadarboties, ir skaisti sakopta vide un smaidīgāki cilvēki.  Ja cilvēki meklē kopīgo,  nevis atšķirīgo, valda lielāka sirsnība.

Ik gadu 18. novembrī, kā šovakar, mēs sanākam kopā, lai domātu, ko labu katrs varam darīt savai valstij.  Būtībā ik gadu 18. novembrī domās veidojam nākotnes Latviju. Pirms diviem gadiem runāju par vērtībām, uz kuŗām  balstāma mūsu valsts, pērn runāju par atbildību, ko mums uzliek mantojums no mūsu tēviem – brīva un neatkarīga Latvijas valsts. Šodien es runāju par patriotismu, kas būtībā ir vērtību un atbildības summa.

Tas, ka šodien tautsaimniecība sāk atveseļoties, ir mūsu visu un katra nopelns. Paldies visiem, kas ticēja, strādāja un izturēja. Un katrs no mums vislabāk zina, ko ir izdarījis savas valsts labā, ko katrs ir ziedojis kopīgai lietai, – kāds ir strādājis vairāk, kāds zaudējis un no jauna atradis darbu, kāds cits īstenojis savu ideju – atvēris veikaliņu, uzsācis mājražošanu, kāds cits spējis būt ražīgāks savā darbā, kāds kļuvis par polītiķi, kāda cita ģimenē ir ienācis un tiek audzināts mazs jaunais Latvijas pilsonis.

Viss, ko mēs darām savā labā, mīlot savu zemi, mēs darām arī valsts labā. Katra Latvijas cilvēka, katra Latvijas patriota veiksme rada jaunu gaismas staru Latvijai.

Šovakar staro Rīga... Mums sirdī staro visa Latvija.  Gaisma ir kļuvusi par valsts svētku  sastāvdaļu. Gaisma ir tā, kas mūs modina, dod spēku, rāda ceļu un iedvesmo.

Lai gaismas spēks ik dienu spēcina Latviju – zemi, ko mīlam, jo esam te dzimuši, zemi, kur skan mūsu valoda, un vienīgo zemi, kur visi jūtamies kā savējie, kur jūtamies mājās.

Vēlu mums visiem  gaišus un priecīgus Valsts svētkus!

Lai Dievs svētī Latviju!