LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Jauno LAIKS

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















Jauno Laiks 2011.gada VI numurā bija lasāms M. Krauzes raksts „Māžošanās vai cīņa ap latgaliešu valodu”
Apskatīt komentārus (0)


14.02.2012


 

Lasītāji raksta

 

Jauno Laiks 2011.gada VI numurā bija lasāms M. Krauzes raksts „Māžošanās vai cīņa ap latgaliešu valodu”

 

Pagaidiet, pagaidiet! Latgalietis? Tas, kuŗš dzimis Latgalē. Mm! Man sanāca nākt pasaulē Bērzgales pagasta Silauniekos. Tātād, latgalietis.

 

Sācies cīniņš ap latgaliešu valodu. Mmmm ! Manā itin pagarajā mūža (tūlīt būs 85) pagadījās uzrakstīt 36 lugas – latgaliski. Ne jau dialektā vai vietējā izloksnē, bet latgaļu valodā. Seno latgaļu saglabātajā runas sistēma un rakstu tradīcijā. Puikas gados Viļānos un Varakļānos ar citiem puikām un meitenēm rāvām pa savam. Latgaļu mēlē.

 

Aizejot trimdā, sanāca padzīvot starp kurlanderiem un lepnajiem zemgaļu pēctečiem. Kuršu ķoniņu pēctečiem, kuŗi runājot latviešu valodā. Kā Baltijas Universitātes Filologijas fakultātes studentam nr. 1885 sanāca noklausīties Dr. Edītes Hauzenbergas-Šturmas vadīto Ievadu baltu filoloģijā.

 

Par spīti Bilenšteina un Endzelīna definētajai latviešu valodai, profesore kādā lekcijā atklāja man jaunumus par kurseniekiem Kuršu jomā, kuŗi runājot latviski, bet apgalvojot ka runājuši kurseniski. Rucavieši, kuŗi ar zirgiem no Kurzemes cietokšņa kaŗa gaitām bēgdami, izbraukuši cauri Kuršu jomas piekrastei, arī apgalvoja- tur mītot kursenieki. Beidzots rakstnieks Bels uzrakstīja romānu „Cilvēki laivās”, veltītu šiem kurseniekiem.

 

Divi Latvijas saeimas deputāti iedrošinājušies dot savu zvērestu savu tēvu valodā - latgaļu mēlē! Ārprāts! Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa ģība no šoka. Mums pietiek klausīties visādus pusceptu filoloģijas studentu apgalvojumus par dialektiem un izloksnēm. Lai viņi izpēta latviešu tautas senvēsturi un izcelsmi, pirms nesakarīgi vāvuļo par izloksnēm. Vecajam Stenderam un Bīlenšteinam būs kaut kas misējies, pārtulkojot no „Hochdeutch” uz „Lettish”. Nez nu kur pazuda visi tie Hoch un Niederlettische runātāji? Augšzemnieki un lejzemnieki?

 

Vai tikai nebija tie paši vecie labie kurši un latgaļi ar saviem zemgaļu un sēļu kaimiņiem, pirms mēs nonācām pie latgaļu un latviešu valodām. Ja tā, tad nemānīsim nevienu citu. Ja jau norvēģi var sadzīvot ar divām mēlēm, kālab latvietis ne? Mums tēvzeme nav jādala, bet jāsaglabā nākamajām paaudzēm pasargātu no maskaļu okupantiem.

 

Kā nu dramaturgs apdzied traģisko latviešu valodas likteni, vaicāsit? Vienkārši: uz pasaules skatuves jābūt skaidrībai un patiesībai visās lietās. Vēstures soļus par visiem okupantu kangariem –Lāčiem, Upīšiem vai Vosiem jau sen esam noguldījuši vēstures mēslainē. Laiks to darīt par meliem par baltu valodām. Lai tās būtu baltas un dzīvas un lai baltu filologi beidzot tiktu vaļā no gadsimtos sludinātām muļķībām. To jau apliecināja latgaļu filologi Latkovskis, Bukšs, Zeps un Lelis.

 

 Arturs Tālivaldis Rubenis,

 latgaļu dramaturgs (ASV)




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA