LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Jauno LAIKS

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















Valoda, motivācija un GVV nākotne
Apskatīt komentārus (1)


04.09.2012


Valoda, motivācija un GVV nākotne

 Daiņa Mjartāna saruna ar Garezera vasaras vidusskolas pārzini Ēriku Kronīti

 

Tu esi beidzis Garezera vasaras vidusskolu un pazīsti daudzus vecākus, kas uz šejieni sūta savus bērnus. Vai viņu motivācija, salīdzinot ar tiem laikiem, kad mācījies pats, ir mainījusies?

Ir jūtams motivācijas trūkums. Vienmēr ir vieglāk cīnīties pret kaut ko, nekā cīnīties par kaut ko. Tolaik, kad sāku strādāt par GVV audzinātāju, Latvija vēl nebija brīva, un tad ar visu sirdi un dvēseli visi bija „iekšā tajā visā”. Tad bija viegli teikt audzēkņiem – runājiet latviski. Tad vēl nebija skaidrs, kas būs pēc trīs, četriem, pieciem gadiem. Tagad jaunieši te brauc pārsvarā draudzības pēc, vairākums vecāku ir manas paaudzes, un man šķiet, ka draudzība viņiem ir svarīga, bet latviskās vērtības ir otrā plānā. Es negribu izklausīties kritisks, bet tā ir realitāte.

Kāds ir latviešu valodas līmenis? Vai ir bērni, kam ir ļoti laba latviešu valoda, vai arī šogad Garezerā zināšanu līmenis ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem?

Līmeņi ir dažādi, bet es domāju, ka skolēni ar labāku valodu līdzinās tiem, kas bija pirms divdesmit gadiem. Sliktākie ir daudz sliktāki nekā toreiz. Manuprāt, šogad viduvējs skolēns vairāk piepūlas, lai pateiktu kaut ko latviski.

Vai vasaras vidusskolā mācās bērni, kas dzimuši Latvijā?

Jā, bet tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Daži ir adoptēti no Latvijas, bet šogad nav neviens tieši no Latvijas.

GVV vadība katru gadu spriež, kā lietas uzlabot, ko mainīt. Kā jūs redzat, kas šobrīd trūkst, lai vidusskolu padarītu vēl interesantāku? Varbūt jāuzaicina no Latvijas kāds dīdžejs, kas ar jauniešiem kopā darbotos ar modernu mūziku, vai kāds latviešu datorspeciālists?  

Mēs pirms pāris dienām atkal apspriedām domu par nometni Latvijā. Latvija viņiem kļūs reāla, kad izveidosies draudzība tur. Citādāk skolēni neredz īsto jēgu, kāpēc jārunā latviski. Es atceros, man mamma 2. klasē teica, ka jārunā latviski, jo nevar zināt, kas ar Latviju un latviešiem notiks, ja rusifikācija gūs virsroku. Tagad ja gribi, tad brauc uz Latviju! Tā mūsu kultūra ir tur!

Reizēm sēžot šeit, „Saulgriežos”, rodas doma, kāpēc Garezers pastāv? Vai tas tik tiešām pastāv Dievam un Latvijai, vai tas pastāv Dievam un ārzemēs dzīvojošiem latviešiem (domā), nē nu varbūt tas arī būtu labi. Es tomēr uzskatu , ka tas ir Dievam un Latvijai. Liels pluss, ko mēs darām, ir audzinātāju aicināšana no Latvijas, un es domāju, ka Amerikā piedzīvotais, viņiem dos jaunus ieskatus par dzīvi.

Bet Amerikas latviešu sabiedrībā Garezera vasaras vidusskola joprojām ir ļoti lielā cieņā. Bērnu skaits nav rūkošs, kā arī joprojām sabiedrībā ir pozitīvas atsauksmes.

Vai pēc vēl divdesmit gadiem mēs joprojām būsim kultūras nometne? Mēs visi skolotāji, audzinātāji cīnāmies ar šo jautājumu.

Ja tuvākā laikā Latvijas latvieši, kas ir izceļojuši uz Ameriku, neiesaistīsies sabiedriskajā dzīvē, tad vecā paaudze vairs nevarēs uzturēt latviešu namus un centrus. Garezers to tā vēl neizjūt, bet citi latviešu centri gan.

Jā, ASV ir tūkstošiem jaunu iebraucēju, taču, piemēram, Čikāgas latviešu bērnu dārzs „Stariņš” liecina par to, ka šie cilvēki arī tur svētu latviešu valodu un sūta turp savus bērnus. Bet noteikti ir jādara vairāk, lai iebraucējus iesaistītu latviešu sabiedrībā.

Kā ir ar Kanādas latviešiem? Tur joprojām ir liela latviešu kopiena, arī viņi savā laikā sūtīja bērnus uz Garezera vasaras vidusskolu. Kāda šobrīd ir situācija?

Ir skolēni no Kanādas. Bija meiteņu priekšnesums, par to, ka meiteņu mītnēs aizsprostojās tualetes, un viņas priekšnesumā teica, ka Kanādā tā nenotiekot (smejas).

Vai jums šogad GVV bija kāds jauninājums atšķirībā no citiem gadiem?

Uzstājās„Iļģi”, un tas bija fantastisks skolas sākums, viņi ciemojās šeit trīs dienas. Bērni bija ļoti atsaucīgi, kad pārtrūka elektrība, jaunieši spontāni spēja dejot citas rotaļas. Un „Iļģus” tas ļoti aizkustināja. Bija tā, ka mēs viņiem devām enerģiju un viņi deva mums.

Šogad visa vidusskola aizbrauca uz Dziesmu svētkiem Milvokos….

Jā, un atsauksmes no jauniešiem pēc atgriešanās bija ļoti pozitīvas.

Kāpēc tu savā brīvajā laikā brauc no Latvijas strādāt uz GVV?

Man Garezers ir svēta vieta, kas man devis dzirksti, kas pārtapusi par latvisku uguni. Es to vēlos dot tālāk citiem. Jo vecāks es kļūstu, jo vairāk attālinos no jauniešiem, bet man ir cerība, ka es varu radīt viņos interesi par Latviju. Mūsu absolvente Imanta Nīgale, kas tagad dzīvo Latvijā, dzied, mācās universitātē, un man ir tāda cerība, ka katru gadu šeit varētu rasties un izveidoties tāds cilvēks kā Imanta. Lai jauniešiem būtu interese aizbraukt uz Latviju vismaz padzīvot kādu laiciņu, un uzskatīt sevi vairāk par latvieti, nevis amerikāni. Mums bija nodarbības, kuras vadīja Aija Kīna, par to, kas ir latvietis, ko jūs uzskatāt par latvisko.

Vai tā ir taisnība, ka GVV ir ļoti stingri noteikumi, piemēram, skolēni nedrīkst lietot mobilos telefonus? Kādi ir jūsu iekšējie noteikumi?

Skolēni pa dienu nedrīkst lietot telefonu, vakarā viņi var piezvanīt saviem vecākiem. Noteikumi jau nav daudz mainījušies. Mēs nevēlamies, ka 104 jaunieši šeit staigā ar austiņām kā roboti. Viņi drīkst sagatavošanās laikā klausīties mūziku, daudzi jaunieši tā mācās. Mani vecākie kolēģi gan protestēja, ka jaunieši, gatavojot mājas darbus, klausās mūziku.

Cilvēki, kas atbrauc no Latvijas brīnās, kā var atbraukt un mācīties sešas nedēļas, kamēr amerikāņi pa to laiku atpūšas. Tas ir liels panākums gan no bērnu, gan vecāku puses.

Jā, tas ir liels panākums, un tāpēc skolēniem "svētas" ir sestdienu balles. Tās ir fantastiskas, viņi dejo un priecājas līdz pusnaktij. Būtu labi, ja Latvijas radio šeit skanētu, varētu skatīties televīzijas raidījumu, bet diemžēl pastāv problēma ar interneta jaudu, mēs tomēr esam meža vidū un ievilkt attiecīgos vadus izmaksā daudz. Tas prasīs ziedojumus, es ceru, ka kādreiz arī šo mēs varēsim īstenot.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA