Mūsu draudzes nedrīkst izputēt
Apskatīt komentārus (1)


19.01.2011

Mūsu draudzes nedrīkst izputēt

Amerikāņiem ir paruna ,,zilonis dzīvojamā istabā” (elephant in the living room). Tā teic, ja kāds negrib atzīt, ka ir kāda problēma, un izliekas, ka viss ir kārtībā. Man ļoti žēl, ka izput mūsu latviešu draudzes. Vēlētos zināt, vai LELBAs dalībnieki savās sēdēs par to runā vai ziloni tikai ignorē? Nepietiek, ka draudzes priekšnieki un mācītājs vai mācītāja spriež – vēl jau kādu gadiņu varam izvilkt, klusiņām cerot, gan jau kāds turīgs draudzes loceklis nomirstot draudzei atstās lielāku summu. Kas tiek darīts, lai draudzes locekļu skaits palielinātos? Kāda mūsu luterāņu mācītāja reiz teica, ka mācītāju pienākums nav gādāt, lai draudzes locekļu skaits palielinātos. Dzirdot tādus vārdus, jutos kā ar ūdeni aplieta! Kam tad ir šāds pienākums?

Manuprāt, draudzēs vairāk vajadzētu iesaistīt ģimenes, kuŗās viens no laulātajiem nerunā latviski. Tas būtu jādara tā, lai nerunātāji latviešu valodā justu, ka viņi ir vēlami un gaidīti mūsu draudzēs. Zināms, nepietiek, ka pāris reižu gadā (Lieldienās un Ziemsvētkos) dievkalpojums notiek angļu valodā (vecākās paaudzes pārstāvji uz tādiem dievkalpojumiem nenāks). Ir cītīgi katru svētdienu jāpiestrādā, lai piesaistītu šīs jauktās ģimenes. Varbūt sprediķi varētu pārtulkot angļu valodā un to iedot latviski nerunātājiem pie baznīcas durvīm pirms dievkalpojuma; varētu arī norādīt, kādus Bībeles pantus lasīs, lai tiem var sekot Bībelē angļu valodā. Tiesa, mācītājiem būtu vairāk darba, bet vai tad viņiem nav skumji stāvēt kancelē, noskatoties, ka baznīcas kļūst arvien tukšākas?

Domāju, ka LELBAs galvenais pienākums ir gādāt, lai saglabātu mūsu draudzes, jo kas gan cits, ja ne tas ir organizācijas darbs?

Astrīda Rīdere