LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















19759

Atskatoties uz Valsts svētkiem Ņujorkā
Apskatīt komentārus (0)


07.12.2011


 

Atskatoties uz Valsts svētkiem Ņujorkā

 

Kā visus pēdējos gadus, 18. novembrim veltītie Valstssvētki Ņujorkā norisinājās Latviešu ev. lut. draudzes Jonkeru dievnamā (19. Novembrī). Tos ievadīja svinīga Latvijas valsts karoga ienešana un skautu un gaidu goda sardze pie karoga altāŗa priekšā. Saviļņojoša bija sajūta, redzot, ka baznīcas solos tikpat kā nebija tukšu vietu, un krietns skaits svētku svinētāju bija pulcējušies balkonā. Pēc svētvārdiem svētku atklāšanas runu teica Ņujorkas organizāciju padomes priekšsēde Baiba Pinne, bet svētku norisi vadīja jaunās paaudzes pārstāve Māra Zālīte. Zīmīgi, ka pēc 60 Amerikā nodzīvotiem gadiem ASV himna Ņujorkas latviešu sarīkojumos arvien vēl ir „solopriekšnesums” – šoreiz Lailas Liepiņas Southard un Sarmas Dindzānes Van Sant dziedāts duets – , kamēr – paldies Dieviņam – „Dievs, svētī Latviju”vēl arvien ir skanīgi dziedāta visas tautas kopdziesma.

 

Ievadījuma svētvārdus teica draudzes diakons Indriķis Kaņeps. Viņa inspirējošā uzruna balstījās viedi izraudzītā svēto rakstu fragmentā – 85. psalma citātā, kas būtībā ir lūgums pēc Dieva palīga un svētīga miera. Latvijas patlabanējo iekšējo sabangojumu laikā atbilstošāku svēto rakstu citātu nevarētu vēlēties. 85. psalmā pieminētā Dieva dusmība pret mums patiesi ir mitējusies, esam atguvuši Dieva labvēlību un jau 20 gadus baudījuši savu neatkarību un brīvību un tādēļ ar pateicības pilnām sirdīm nāktos nodoties mierpilnam un svētīgam nākotnes uzbūves darbam, bet citāta beigās ieskanas zīmīgs brīdinājums: „ja vien tie tikai atkal neiekrīt neprātībā”. Turpinājumā diakons Kaņeps mudināja paļauties Visuvarenā vadībai, lai tādējādi tauta savu staigājamo ceļu saskatītu skaidrāk nospraustu. To varam uzlūkot arī par mudinājumu mūsu darbos un dzīvē celt atkal godā ideālismu un ētiskās vērtības un nepadoties varas un alkatības vilinājimiem.

 

Diakona Kaņepa visaptveroši izvērsto uzrunu šo rindu rakstītājai vedas uzlūkot arī par Valstssvētku runu, jo no Kanadas uzaicinātais Svētku runas teicējs, arī Svētku koncerta mākslinieks (kopā ar klavieŗpatrneri Gunu Plostnieci) mūziķis un sabiedriskais darbiniekds Juris Ķeniņš savā runā bija gājis oriģinālu ceļu. Informātīvā, atjautīgi konstruētā, ieskaņotiem mūzikas piemēriem illustrētā lekcija, kas tika pasniegta, brīvi pastaigājoties pa baznīcas priekšplānu, aicinot atsaukties domai, ka ikvienas tautas pastāvēšanas pamatos ir nacinālā kultūra. Un latviešiem šis pamats un balsts ir mūzika, galvenāmkārtām dziesma. Tā kā šo pašu runu viesis bija teicis Latvijas Valstssvētku sarīkojumā Priedainē, un „Latvijas priedainiete” Laika lasītājiemlabi pazīstamā un raitā rakstītāja Māra Celle bija jau parūpējusies, lai to varam izlasīt – turklāt detālizētā atreferējumā – jau iepriekšējā Laika numurā, tad vēl viens lekcijas atreferējums būtu lieks. Tādēļ šo rindu rakstītāja Laika slejās atvēlēto telpu veltīs tam, kas viņas sirdi bija visvairāk sildījis. Tā bija iespēja vaigā redzēt Ņujorkas latviešu papildskolu audzēkņus – uzvarētājus ALA 2011. gada „Visamerikas”pārbaudījumos, kā arī noskatīties Ņujorkas latviešu luteriskās draudzes uzturēto sestdienas skolu Jonkeros un Ņudžersijā latviska gara piestrāvotos, raitos priekšnesumus. Šo abu būtībā tik svarīgo notikumu iekļaušana svētku sarīkojuma programmā, manuprāt, ir arī izskaidrojums svētku sanāksmes sirsnīgajai gaisotnei, kas vienmēr rodas pati no sevis, ja telpā ir tik daudz „līdzdzīvojošas publikas”. Svētku norisē piešķirtā godpilnā vietā ir pelnītā latviešu sabiedrības atzinība netikvien šiem entuziastiskajiem, centīgajiem bērniem un degsmīgajiem skolotājiem, bet vēl jo vairāk bērnu vecākiem, jo sekmīga „dzīvošana divās kultūrās” nav viegli paveicams uzdevums. Tas prasa ne tik vien negrozāmu apņemšanos sekot nospraustajiem mērķiem, bet arī izturību un lielu uzupurēšanos.

 

ALAs Izglītības nozares vadītāja Aina Bataraga pieteica un altāŗa priekšā apsveica visus vietējos ALAs sacensību uzvarētājus, kas, ņemot vērā sacensības plašos ģeografiskos apjomus – iekļauot visuas ASV latviešu aktīvās papildskolas – klātesošos modionāja lepnuma apziņu. Sacensību uzdevumus bija sastādījušas Vašingtonas skolas skolotājas. Uzvārdu alfabetiskā kārtībā minēšu 1. vietas ieguvējus dažādās katēgorijās: Māra Giga: Latvijas vēsturē, Ticības mācībā, Literātūrā un Domrakstos; Madelēna Miniata: Ticības mācībā un Latviskās dzīvesziņas nozarē; Aija Zamura: Aktuālitātēs, Ģeografijā un Latviešu valodā. Turpinājumā raksta ierobežotā apjoma dēļ katēgorijas un dažādās nopelnu pakāpes neminēšu: Sofija Gallo, Māra Giga, AnniqueHayes, Kārlis Kancāns, Laila Lapiņa, Krista Lediņa, Madelēna Miniata, Āris Putenis, Kalvis Roze, Laura Spaniere, Nils Veidis un Laura Zamura. Nenogurdināmās, degsmīgās Izglītības nozares vadītājas Anitas Bataragas un visu skolotāju izcili veiktais, pašaizliedzīgais darbs pelna sabiedrības visaugstāko atzinību. Goldšmita, Jēkabs

 

Bronksas-Jonkeru un Ņudžersijas skolu rūpīgi sagatavotie priekšnesumi apliecināja, ka abās skolās valda patiešām spirgts gars un patiesa nodošanās visam latviskajam. Der piemetināt, ka mūsu papildskolās iesaistījušies arī skolotāji, kuŗi te pārcēlušies no Latvijas, un tas abām skolām ir liels ieguvums.

 

Bronksas-Jonkeru skola Svētku programmā piedalījās ar skolotājas Līgas Balodes sacerētu un sagatavotu uzvedumu „deviņu vīru spēks”, kuŗa pamatdoma bija, ka mums visiem ir kopējas saknes un visi esam viena ģimene. Cauri vīdēja Annas Brigaderes darbos tik spēcīgi apliecinātā latviskā dzīvesziņa, ko vizuāli tik pievilcīgi „simbolizēja” deviņi mazāki un lielāki zēni (deviņvīri), mums visiem zināmās Sprīdīša „uniformās” tērpti, ar spīdošām lāpstām pār plecu, skandēdami pantus un pat izstaigādami visu baznīcas telpu. Bez runājamā teksta (kas varēja būt skaļāks!) bija arī citas skolotājas  Silvijas Grendzes sagatavotas dziesmas. Fonā ainojās palielinātas latviešu tautas darbinieku portrejas. Uzvedumā piedalījās 14 bērni: Džulians Desilva (De Silva), Miķelis un Kārlis Gendzes, Elza Paure, Marks un Kristofs Priedes, Eriks Plakons, Anna un Vilnis Pūŗi, Nikolajs Stārs (Star), Lotte Tortere, Aija un Eriks Zamuri, Alisa Zeltiņa.

 

Ņudžersijas skolas skolotājas Janas Teteres veidotais priekšnesums „Annai Brigaderei – 150” bija nodots 6. un 8. klases skolēnu ziņā, kas, ”lielāki”būdami, bija gājuši modei līdzi un runāja mikrofonos. Uzvedumā skaidri atbalsojās Sprīdīša – pasules apbraukātāja un mantas meklētāja atziņa atziņa, ka nekur nav tik labi kā mājās. Dzīvi izcēlās arī Brigaderes paustā ētikas nozīmība, dabas un dzimtās zemes mīlestība grāmatā „Dievs Daba, Darbs”. Tikpat kā no klsiskām latviešu grāmatu illustrācijām izkāpuši bija tradicionāli tērptie mazie tēlotāji Elizabete Grigoreviča un Kārlis Zālītis. Uzvedums izskanēja ar Brigaderes saviļņojošo dzejoli „Trīs vārdi”, kas beidzas rindām: „Kad vienā balsī dziedam „Dievs, svētī Latviju””. Bez jau pieminētajiem uzvedumā piedalījās Markus Bergs, Mikus Bērziņš, Sofija Gallo, Āris Goldšmits, Kārlis Kancāns, Davids Rozītis, Andrejs Rumpēters, Aleksandra Sīpola, Laura Spaniere, Gustavs Teteris, Liana Vansenta. Skolēnu priekšnesuma nobeigumā abas skolas nodziedāja „Skaista mana brāļa sēta”.

 

Bija ieradušies nozīmīgi apsveicēji: Latvijas ārkārtējais pilnvarotais Ano vēstnieks Normans Penke un Latvijas Goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš, viņš arī nolasīja Latvijas Ministru prezidenta Valža Dombrovska atsūtīto apsveikuma runu. Baiba Pinne paziņoja šī gada PBLA augstākā apbalvojuma ieguvēju Čikāgas Piecīšus un vietējos ALA Atzinības rakstu saņēmējus Guntu Ģigu, Vinetu Zālīti un Mārtiņu Zālīti. Ņujorkas DV priekšnieks Imants Kalniņš pasniedza DV organizācijas augstāko atzinību – krūšu nozīmi zeltā juristam Ivaram Bērziņam.

 

Pirms lejas zālē klātā cienasta galda baudīšanas noskatījāmies Latvijas Valsts prezidenta Andŗa Bērziņa 18. novembŗa uzrunu ekrānā. Sarīkojumu rīkoja Ņujorkas latviešu organizāciju padome priekšsēdes Baibas Pinnes vadībā.

 

Eleonora Šturma




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA