LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

102484

Bumba ar laika degli
Apskatīt komentārus (0)


09.10.2018


 

 

 

13. Saeimas vēlēšanas pārsteigumus nenesa. To, ka visvairāk balsu savāks Saskaņa un Artusa Kaimiņa vadītā partija KPV LV, nebija grūti paredzēt, jo aptaujas par to liecināja jau labu laiku pirms vēlēšanām. Lai arī reitingu procenti dažādām aptaujām atšķīrās, bija skaidrs, ka Saskaņas pastāvīgais vēlētāju loks īpaši nemainās, lai kas arī notiktu un lai ko darītu vai nedarītu tās polītiķi. Līdzīgi bija ar KPV LV, jo aizvainotos un dusmīgos, kuŗi sapņo „visiem viņiem parādīt īsto vietu”, arī nekas nespēja ietekmēt, jebkuŗa nepatīkama informācija par šo partiju tika uztverta kā apmelojumi un jebkādas deputātu kandidātu izdarības tikai stiprināja atbalstītāju sajūsmu. Tāpat jau pirms vēlēšanām nebija jābūt ar gaišreģa spējām apveltītam, lai saprastu, ka ārzemēs KPV LV lielākais atbalstītāju loks būs valstīs, kur ir vislielākā tā dēvētā „jaunā diaspora” un līdz ar to visvairāk vienkāršo darba darītāju. 

 

Dažādu ātrumu Latvija

 

Tiesa gan, mazliet pārsteidza tas, ka ārpus Latvijas šajās Saeimas vēlēšanās piedalījās par diviem procentiem mazāk balsotāju nekā pirms četriem gadiem. Mazāk balsotāju bija arī Latvijā un, lai precīzi atbildētu uz jautājumu, kāpēc tā notika, būtu vajadzīgs nopietns socioloģiskais pētījums, tomēr dažus pieņēmumus izteikt var. Pirmais iemesls, manuprāt, ir vispārējā vilšanās polītikā un neticība, ka vēlētāji kaut ko var mainīt. Lai gan Latvijā tika visai daudz atgādināts par to, ka katra balss ir no svara, jo balsu summu veido katra atsevišķā balss un arī ārpus Latvijas tautiešu sabiedriskās organizācijas mudināja nepalikt malā, acīmredzot augošā plaisa starp tiem, kuŗiem viss puslīdz labi un tiem, kuŗiem dzīve ir kļuvusi skarba, ir paveikusi savu slikto darbu.

 

Gan jāteic, ka arī šis apgalvojums nav tik skaidrs un vienkāršs, kā gribētos, jo liela daļa no tiem, kuŗi kļuvuši par ekonomiskajiem migrantiem, visticamāk, balsoja par KPV LV un nevis dusmīgi sēdēja mājās. Savukārt tie, kuŗiem viss ir labi un vēl labāk, iespējams, uz vēlēšanām Latvijā negāja, jo viņus valsts neinteresē, jo tāpat jau viņiem problēmu nav un viņi ar visu tiek galā paši. Jebkuŗā gadījumā nopietns pētījums ir vajadzīgs, ja valstij tiešām interesē, ko domā tās pilsoņi. Otrs iemesls, kāpēc daudzi neaizgāja uz vēlēšanām, varētu būt tas, ka balsot var tikai ar pasēm un nevis ar elektroniskajām identifikācijas kartēm (eID) jeb personas apliecībām, jo vēlēšanu sarakstu nav un pasē tiek iespiests zīmogs par piedalīšanos vēlēšanās. Lai nobalsotu, šiem cilvēkiem vajadzēja izņemt vēlētāja apliecību, bet to saņemt varēja tikai tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā, kuŗā tā izdota. Mūsdienās cilvēki vairs nedzīvo vienā vietā visu mūžu, tādēļ it sevišķi tiem, kuŗi šobrīd dzīvo un strādā ārpus Latvijas, tas var kļūt par apgrūtinājumu. Patiesībā, manuprāt, iespēja balsot tikai ar pasēm ir valsts neizdarība.

 

Oktobŗa sākumā pirmajā lasījumā Saeima pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz, ka eID karte būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk būs kā  personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kuŗās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Vēl vairāk – eID karti plānots noteikt kā vienu valsts garantētu identifikācijas rīku neatkarīgi no citiem personu apliecinošiem dokumentiem. Tas nebija pēkšņs lēmums, par to tiek runāts un domāts jau labu laiku, tāpat kā bija zināms, ka pasu nav aptuveni 30 tūkstošiem vēlētāju. Diez vai eID karšu nolasītājs katrā vēlēšanu iecirknī ir tik nesasniedzama un neparasta lieta, jo īpaši tādēļ, ka mēdzam lepoties ar to, ka mūsu informācijas technoloģijas ir augstā līmenī. Lai vai kā, vēlētāju Saeimas vēlēšanās šogad bija mazāk, neviena ievēlētā partija nevar runāt tautas vārdā, jo pat visvairāk saņēmusī Saskaņa nevar runāt pat par piektdaļas vēlētāju uzticēto mandātu. Kā zināms, balsstiesīgo šajās vēlēšanās bija mazliet vairāk par pusotru miljonu – 1 548 100 pilsoņi. Saskaņas 19,80 procenti no aptuveni puses balsot aizgājušo ir tikai 167 117 pilsoņu balsu, pārējām partijām to ir vēl mazāk. 

 

Lai kā arī būtu, 13. Saeimas vēlēšanas arī bez īpašiem pētījumiem liecina par to, ka ļoti daudzi Latvijas pilsoņi vēlas pārmaiņas, jo „vecās” partijas vai to apvienības (protams, izņemot Saskaņu) Saeimā iekļuvušo rindā ir pēdējās. 65 procenti deputātu Saeimas krēslos sēdēs pirmo reizi.

 

Kuŗš būs noteicējs?

 

Protams, katra partija no Saeimā iekļuvušo saraksta pirmā trijnieka ir pārliecināta, ka tieši tai ir jāveido valdība. Saskaņa tā nebūs, jo vismaz pašlaik veidot valdību tai noteikti neuzticēs. Šobrīd valdības veidošanai nepietiek arī ar Saskaņas un KPV LV balsīm, pat ja pievienotos Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ievēlētie deputāti. Turklāt jāpiebilst, ka vismaz daži no 13. Saeimā ievēlētajiem ZZS deputātiem, visticamāk, neatbalstītu kopīgu valdību ar Saskaņu. 

 

Tātad valdību var izveidot vai nu sešas vai piecas partijas, jautājums – vai valdību izveidos ar vai bez KPV LV? Gan KPV LV, gan jaunā Konservatīvā partija (JKP), kuŗām katrai ir 16 vietas Saeimā, jau sākušas rosīties, lai veidotu valdību*. Jāteic, ka vismaz pirmajā piegājienā maz ticams, ka premjēra amatam tiktu virzīts KPV LV premjēra amata kandidāts Aldis Gobzems. Izskatās, ka visticamākais kandidāts, kuŗu Valsts prezidents varētu nosaukt, šobrīd ir JKP premjēra amata kandidāts Jānis Bordāns. Jautājums, vai JKP uzskatīs par iespējamu aicināt valdībā KPV LV, vēl nav atbildēts, jo partija par to, vai programmatiskās nostādnes ir iespējams saskaņot, apspriedīsies. Manuprāt abas šīs partijas vieno ļoti stingrās, kardinālās nostājas vairākos jautājumos. Tiesa gan, jau tūlīt pēc vēlēšanām Alda Gobzema agresīvais un uzbrūkošais stils ir ļoti mainījies, lai gan viņš nav zaudējis savu izcilo demagoģiju. Grūti pateikt, vai tas saistīts ar jaunievēlētā deputāta ļoti lielo vēlmi būt par premjērministru vai tāda vēlme ir naudas devējiem, kas stāv aiz Alda Gobzema un faktiski viņa (ne Artusa Kaimiņa) bīdītās partijas. Taču uzvedības pārmaiņas ir redzamas katram un ir skaidrs, ka KPV LV vajadzība vadīt valdību robežojas jau ar apmātību.

 

Neatkarīgi no tā, kuŗš veidos valdību – Bordāns vai Gobzems – valdības darbs nebūs ne viegls, ne ļoti produktīvs, jo piecas vai sešas partijas valdībā nozīmē īstu „polītisko tirgu”. Jau tāpēc vien jebkuŗa valdība manuprāt nolemta lomai „bumba ar laika degli”. Turklāt KPV LV līdz šim par sevi nav radījusi iespaidu, ka zina, kas un kā jādara, jo kliegšana par to, ka viss ir slikti un visi ir slikti, neko neatrisina. Doma, ka, piemēram, Aldis Gobzems varētu kļūt, ja ne par premjēru, bet par tieslietu ministru, liek šausmās sastingt un apsvērt iespēju pārcelties uz kādu citu Eiropas valsti – starp citu, tādu domu jau esmu dzirdējusi no vairākiem cilvēkiem Latvijā. Polītoloģe Iveta Kažoka tūlīt pēc vēlēšanām valdības veidošanu prognozēja kā neparedzamu procesu, proti, nav skaidrs, cik lielā mērā šīs divas jaunās Saeimā pārstāvētās partijas ar vislielāko mandātu skaitu KPV LV un Jaunā Konservātīvā partija vēlas izveidot darboties spējīgu valdību un kā tām tas izdosies: „Tas visvairāk attiecas uz KPV LV. JKP vismaz izteikusi vēlmi šādu valdību veidot, bet par KPV LV nodomiem nav nekādu ziņu, vai tā vēlas būt koalicijā ar citām partijām, vai ies kādu citu ceļu, proti, esot agresīvā opozicijā vai, mēģinot izraisīt ārkārtas vēlēšanas.” Polītoloģe arī atzina, ka priekšvēlēšanu laikā abas šīs partijas nākušas ar ļoti skaļiem, pret pašreizējo eliti vērstiem uzstādījumiem, tādēļ neviens nezinot, kā abas partijas rīkosies koalicijas apstākļos. 

 

Atliek piebilst, ka KPV LV šī brīža lielā vēlme veidot valdību nenozīmē, ka partija nevar pēkšņi paziņot, ka visi ir nodevēji un tā strādās opozicijā kopā ar Saskaņu vai arī neizdomās darīt visu, lai nāktos rīkot ārkārtas vēlēšanas. 

 

Vēl jāatgādina, ka brīžiem izskanējušās cerības, ka Valsts prezidents – vienalga, esošais vai nākamgad ievēlētais – varētu atlaist šo Saeimu, ja tā uzvedīsies pilnīgi neprātīgi, nav pamatotas. Satversme nosaka, ka Saeimu nevar atlaist gadu pēc un gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Tādēļ ar to, ko esam ievēlējuši, acīmredzot nāksies dzīvot vismaz gadu, pat, ja tas izskatīsies pēc murga. 

 

Atliek cerēt, ka ievēlēto deputātu godaprāts un veselais saprāts liks rīkoties Latvijas, ne savās personīgajās vai sponsoru interesēs.

 

 

*Kamēr redakcijā tapa šis raksts. JKP un KPV LV vienojās par valdības veidošanu. Līdz brīdim, kamēr redakcija beidza darbu pie šī laikraksta numura, Valsts prezidents nav nosaucis jaunās valdības vadītāju, kam uzticēs veidot valdību. 

  




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA