LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















42387

Kam pieder Latvijas zeme?
Apskatīt komentārus (1)


11.02.2014


Kam pieder Latvijas zeme?

 

Valija Berkina

 

Ar 2014. gada 1.maiju saskaņā ar līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), Latvijas likumdošanā ir noteikts, ka ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas Republikas pilsoņi.

 

Taču ārzemju uzņēmēji un investīciju fondi jau tagad, apejot pašreiz noteikto aizliegumu, izpērk Latvijas lauksaimniecības un meža zemi. Pēc neoficiālas informācijas ārzemniekiem, nesagaidot oficiāli noteikto 1. maiju, jau piederot 25 % Latvijas zemes.

 

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), valdes priekšsēža vietnieka ES jautājumos Armanda Krauzes (ZZS) personā 2013. gada 15. decembrī tīmeklī www.manabalss.lv nāca klajā ar iniciātīvu „Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem”, aicinot saglabāt Latvijas lauksaimniecības un meža zemi LR pilsoņu īpašumā un izbeigt tās iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskajiem investīciju fondiem. Iniciātīvu jau parakstījuši 4970 atbalstītāji, taču vajadzīgi 10 000, lai to varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā un izsludināt tautas nobalsošanu.

 

LOSP ir Latvijas lielākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultātīvā padome, kas apvieno 58 lauksaimniecības nozaŗu un daudznozaŗu valsts līmeņa nevalsts organizācijas (NVO), pārstāvot vairāk nekā 12 345 ražojošos lauksaimniekus. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības polītikas veidošanā un īstenošanā.

 

„Lauksaimniecības un meža zeme ir nozīmīgs resurss, ko nevar atjaunot. Tā ir vērtība, ko mums ir nodevuši senči no paaudzes paaudzē, un tā mums ir jānosargā!” teikts LOSP aicinājumā parakstīties.

 

Lietuvā jau ir panākta Tautas nobalsošana (referendums), kad visai drīz tiks balsots par grozījumiem Konstitūcijā, paredzot aizliegt zemes pārdošanu ārzemniekiem. Kā būs Latvijā? Viss atkarīgs no tā, cik liels atbalsts būs LOSP iniciātīvai „Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem”.

 

Šobrīd Saeimā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās polītikas komisijā diskusijām atvērti Latvijas valdības diezgan vienprātīgi pieņemtie grozījumi likumā „Par zemes privātizāciju lauku apvidos”. Jautājums gana steidzams – jau 1. maijā tiks atcelti ierobežojumi ārzemniekiem pirkt Latvijas lauksaimniecības zemi. ES normatīvi nosaka – jebkuŗš tās pilsonis vai ES reģistrēta juridiska persona Latvijā zemi varēs iegūt īpašumā pēc vienādiem nosacījumiem. Tā teikt, no 1.maija latviešu Jānis un dāņu Bents varēs draudzīgi nopirkt pa gabalam lauksaimniecības zemes no zemnieka Pēteŗa Latgalē. Ja dānis Bents maksās vairāk, tad Pēteris Latgalē kasīs aiz auss un prātos: kāpēc jāpārdod Jānim par mazāku cenu, ja dānis maksā vairāk? Un abus zemes gabalus pārdos ... dānim! Pēc neoficiālas informācijas, tā tas notiekot jau tagad. To uzskatāmi redzējām arī režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas veidotā dokumentālā filmā „Bekons, sviests un mana Mamma” (2008), kuŗā galvenā varone arī bija tādas izšķiršanās priekšā - kam pārdot zemi. Tomēr nolēmusi priekšroku dot vietējam saimniekam, lai gan tas solīja mazāku samaksu.

 

Latvijas valdības mērķi, iestrādājot grozījumus likumā, ir it kā vietējo lauksaimnieku pusē - gan fiziskām, gan juridiskām personām trīs gadu laikā pēc zemes iegādes ir jāuzsāk tās apsaimniekošana. Pērkot zemi, rakstveidā jāapliecina, ka tā domāta ražošanai. Zemes pircējam jābūt ar lauksaimnieka izglītību vai pēdējos trīs gadus pirms pirkuma jābūt guvušam ieņēmumus no lauksaimniecības – vismaz vienu trešdaļu no kopējiem saimnieciskiem ieņēmumiem. Ir domāts par to, lai ēnu ekonomika neapdraudētu valsts budžetu, tāpēc grozījumos noteikts, ka fiziskai personai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējai, bet juridiskām personām jābūt Latvijā reģistrētām kā nodokļu maksātājām.

 

Lai arī pēc likuma grozījumu pieņemšanas Latvijas lauksaimniecības zemes pircējam būs stingrāki noteikumi, tos varētu ideāli piemērot situācijā, ja valsts zemes tirgū jau šobrīd lielas platības nepiederētu ārvalstu pilsoņiem. Jau gadiem zeme tiek pirkta ar Latvijā reģistrētas juridiskas personas starpniecību, un pašreizējā Latvijas likumdošana to neaizliedz. Tāpēc arī pēc 1. maija ārzemnieki joprojām būs labākā situācijā nekā vietējais lauksaimnieks, jo viņi gan atbildīs noteikumiem par trīs gadu ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, gan arī viņiem būs lielākas financiālās iespējas.

 

Pakāpeniski pieaugošie nekustamā īpašuma nodokļi liks mazajiem un vidējiem zemniekiem zemi pārdot vai, labākajā gadījumā, iznomāt, un to savukārt izmantos lielie īpašnieki, tādējādi vēl vairāk izstumjot no tirgus mazos un vidējos zemniekus. Jau tagad ir redzams, ka, piemēram, Latvijas lauksaimniecības attīstības padome un daži lauksaimniecības attīstības konsultāciju uzņēmumi vispār iebilst pret lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes ierobežojumiem. Skan pat skaļi paziņojumi, ka likumā „Par zemes privātizāciju lauku apvidos” grozījumu spēkā stāšanās būšot it kā valdības vēlme nacionālizēt privātīpašumu. Traktējot to arī kā Satversmes pārkāpumu. Kā domājat jūs?




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA