LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















39963

Kāpēc tāda Latvija?
Apskatīt komentārus (0)


12.11.2013


Vaira Paegle

 

Kāpēc tāda Latvija?

 

“Palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai, saved to mājās pie Daugavas krastiem, saved to mājās!”

 

Divdesmit piecus  gadus pēc Latvijas Tautas frontes dibināšanas, kad šie Andŗa Ritmaņa vārdi kļuva par vienojošu lūgsnu pasaulē izkaisītajai latviešu tautai, un 95 gadus pēc Latvijas valsts dibināšanas tie skan vēl būtiskāk, jo brīnums ir nevis tas, ka Latvija ir atkal brīva un neatkarīga valsts, bet gan tas, ka 18. novembri ārzemēs svin vairāk latviešu vietās nekā pirms neatkarības atjaunošanas.

 

Vēl lielāku izbrīnu izraisa diskusija - kāpēc tāda Latvija vispār pastāv?

 

„Mana tauta tā nīkst visās pasaules malās, pat savā zemē tā neaug, kā nākās.”

 

Kā tas var būt, ka brīvo Latviju ir pametuši vairāk nekā 300 tūkstoši  tās ļaužu, ka Latgales sētas joprojām stāv tukšas un  zālēs ieaugušas, ka vecākā paaudze, kas uz saviem pleciem iznesa okupāciju un Trešo atmodu, mēģina izdzīvot ar grašiem un pret latviski runājošiem tiek vērsta rupja diskriminācija darba tirgū?

 

Svinot svētkus, varbūt vajadzētu ieskatīties Latvijā tikai no parādes durvju puses. Taču mums ir atklāti jāizvērtē tagadnes nesakoptā sētas puse, lai saprastu, ka nesenās pagātnes nomācošais konformisms joprojām slāpē senās pagātnes radošo garīgumu un mūsdienīgu rīcībspēju. Bez vispusīgas un kopīgas vēstures apziņas, kā brīdina Pols Goubls un Egils Levits, mums draud mankurtizācija – verdzība, kas rodas, zaudējot nacionālo atmiņu un spēcīgu latvisku identitāti.

 

No Pirmās Atmodas laikiem līdz brīvības atjaunošanai latvieši ir prasmīgi izmantojuši pasaules notikumus par labu gan valstiskiem, gan savtīgiem mērķiem.

 

Arī Kārlis Ulmanis veiksmīgi manipulēja ar pasaules ekonomisko krizi un autoritārisma izplatību Eiropā, lai pārņemtu varu savās rokās, liekot lietā to par labu Latvijas tautas straujai izaugsmei un nacionālās pašapziņas celšanai. Diemžēl demokratija, pilsoniskā sabiedrība un polītiskās partijas savā attīstībā, tāpat kā Pelnrušķīte, tika aizdzītas aizkrāsnē, lai 60 gadus vēlāk, nokvēpušas un no gaŗā miega pamodušās, izlīstu jauna, demokratiska laikmeta dienas gaismā.

 

Visticamāk, demokratija nebūtu pasargājusi Latviju no okupāciju varām, taču, nepārlecot lielu garīgās attīstības soli, tās tauta būtu spējīgāka uzņemties to atbildību un tos izaicinājumus, kuŗus nesa neatkarības atjaunošana 1991. gadā.

 

Trešā atmoda iznira uz Latvijas inteliģences radītā brīvības viļņa un vainagojās ar Latvijas Augstākās padomes lemumu,1991. gada 21. augustā izmantot apvērsumu Padomju Savienībā, lai atjaunotu Latvijas neatkarību. Brīdī, kad vajadzēja celt tautas intelektuālo temperātūru un apgaismību, Latvijas līdeŗi savtīgu interešu nolūkos un ar „gāzi grīdā” veidoja valsts pamatus mežonīgā kapitālismā, radot augošu sociālo nevienlīdzību un līdz šim neredzētu neticības vilni par Latvijas un latviešu valodas pastāvēšanas nepieciešamību. Eiropas Tiesas tiesnesis Egils Levits atzīst, ka salīdzinājumā ar  Eiropu tik dziļa nedrošība par savu valsti ir tikai Latvijā.

 

Daniels Vebsters (Webster) teicis, ka tikai cilvēki ar augstu morāli var stiprināt brīvu republiku.

 

Latvijas polītiķiem ir pietrūcis tā morālā spēka un gara diženuma, kas nepieciešams, lai izvestu tautu caur lielu vērtību transformāciju.

 

Latvijas lēmums pievienoties NATO, ES un eirozonai nenoliedzami ir lēmumi, kas gluži kā avarijas bremzes ir izglābuši Latviju no pašu radītās ekonomiskās krizes un ne vienu reizi vien apstādinājuši Latvijas ātrvilciena gaitu Maskavas virzienā.

 

Mums jārunā arī atklāti par trimdas latviešiem atjaunotās neatkarības iezīmē, par tiem, kuŗi, iegriežoties Latvijā īslaicīgi, ar utopisku un vienkāršotu skatienu saredzējuši Latviju tikai kā tautastērpos ģērbtos puišus un meitas, virpulī dejojošus, koŗos dziedošus un ziedošās pļavās staigājošus. Atskārsme bijusi sāpīga - trimda ir vēlējusies godīgāku, nacionālāku un latviskāku Latviju. Nespējot pasargāt Latviju pašai no sevis, trimdas organizāciju mērķis ir pārvērties vajadzībā cīnīties par trimdas latviešu interesēm Latvijā.

 

„Katra diena tā sāp latviešu tautai, dalītai, šķirtai, dziest lēnām mums liesma!”

 

Pieaugot latviešu īpatsvaram ārzemēs, draudus latviskai Latvijai sadzirdu dažu amatpersonu maldinoši bīstamā sajūsmā teiktam par „globālo latvieti”, kuŗa neatgriešanās Latvijā tiek uzskatīta pat  tā kā vēlama, jo viņš ir „izmantojams resurs” Latvijas interesēs ārzemēs. Attaisnojot savu promieni no Latvijas ar latvietības saglabāšanu ārzemēs un ieslīgstot pašapmierinātībā par savu līdz šim neizmantoto vērtību, „globālais latvietis” ilgtermiņā var novest pie Latvijas tautas bez latviešiem. „ Nekad nezaudēt savus cilvēkus,” saka uzņēmējs Kārlis Cerbulis, „ tas ir mazas tautas valsts galvenais uzdevums!”

 

Nevis spēcīga diaspora, bet gan pašpārliecināta tauta Latvijā ir ilgtspējīgas un drošas latviešu nācijas garanti.

 

Pirmajā neatkarības laikā Latvijas valsts attīstījās kā vienots veselums. Pēdējos 22 gados Latvija ir attīstījusies nevienmērīgi, nevienlīdzīgi un nepastāvīgi. Latvijas valstiskās Lielvārdes jostas elementi – diegi un dzija, vai arī vara un tauta – nav savienoti kŗāšņā audenē, jo ir pietrūcis audēja – spēcīgas idejas,  kas atbildētu uz jautājumu: kāpēc tāda valsts kā Latvija pastāv?

 

Priecē fakts, ka beidzot sākam nopietni runāt par Latvijas valstiskuma pamatiem un to saglabāšanu. Tāpēc apsveicama ir Latvijas Nacionālajā attīstības plānā iekļautā rindkopa:  „Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu nācijai, valodai un kultūrai.”

 

Vēl cerīgāka ir diskusija par piedavāto Preambulu Satversmei, kuŗas autors Eiropas Tiesas tiesnesis Egils Levits uzsveŗ, ka Latvija ir nevis nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts, tāpēc preambulas sākumā atklāts visusvarīgākais, proti, - Latvija ir izveidota ar mērķi „nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību, katra cilvēka un visas tautas labklājību”.

 

Tagad, kad pelēki, naidīgi mākoņi sāk savilkties pie Satversmes preambulas apvāršņa, ir pienācis laiks visiem latviešiem nolikt bailes malā un pateikt, ka Latvijas valsts pastāv latviešu tautas drošumspējai SAVĀ valstī – drošai, pārtikušai un savstarpēji labestīgai dzīvei.

 

Pieminot Latvijas 95. dzimšanas dienu, iezīmēsim ceļu uz valsts dibināšanas 100. gadskārtu, atkal lūdzot – „palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai, saved to mājās, pie Daugavas krastiem, saved to mājas!”

 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA