"Karalis ir miris; lai dzīvo karalis"?
Apskatīt komentārus (0)


16.10.2018

Atis Lejiņš 

Noslēgušās vēlēšanas. Vieni lej asaras, citi svin uzvaras. Taču lielākā kļūda, ko varētu pieļaut sevišķi tā dēvētie vēlēšanu uzvarētāji, tagad būtu atslābināties un ļauties pašapmierinātības straumei.

Savulaik dzejnieks Jānis Peters mūs mierināja – okupācijas laikā latvieši netiks pilnībā pārkrievoti, jo geni nemainās. Šoreiz tie paši geni „nostrādā” negātīvā nozīmē, jo esam atkal nonākuši pie 13. gadsimtam raksturīgas situācijas, kad katram pilskungam gribējās personīgo kaŗapulku. Kā savā grāmatā rakstīja vēsturnieks Indriķis Šterns – pat virsaitis Viestards mierīgi no meža noskatījās, kā ārējais ienaidnieks nodedzina Mežotnes pili, lai gan būtu varējis palīdzēt un savu konkurentu glābt. Protams, pēc tam viņš līdzīgu attieksmi piedzīvoja pats, kad viņa pēctecis Namejs, atriebjoties par publisku pļauku no Livonijas ordeņa virsnieka, sacēla pats savu kaŗaspēku. Un zaudēja.

Taču mēs nedrīkstam palikt iedomātos mežos un tikai noskatīties, kā ienaidnieks novājina konkurentus. Latvijas polītiķiem ir jābeidz šķelties un jāsāk apvienoties – kaut vai sekojot Vienotības piemēram, kas rāda, kas ir jādara un kas nav jādara, lai partija neizjūk: tas ir mūsu pienesums šīs valsts polītikai.

Esmu jau spaudis, ka uzskatu – Latvijā būtu jāveido trīs lielas partijas vai vismaz to apvienības. Pirmkārt, Progresīvie – šī partija vēlēšanās pierādīja, ka ir dzīvotspējīga, arī diasporā tai ir atbalsts, – tātad, tieši viņiem ir jāieņem sociāldemokratu niša minētajā trīspartiju sistēmā. Jo vēsturiskā LSDSP ir pilnībā izkurtējusi, par to nav vērts pat runāt, savukārt Saskaņa ir Kremļa projekts. Progresīvajiem ir jākļūst par 1904. gadā dibinātās LSDSP pēctečiem.

Centra partija – pilnīgi skaidrs, Vienotība. Ja iespējams, kopā ar pariešiem (Attīstībai Par! ¬–Red.). Savukārt stingri labējais bloks loģiski būtu Bordāna partija (Jaunā Konservātīvā partija – Red.)  kopā ar Nacionālo apvienību. Īsti gan nav skaidrs, kur ielikt ZZS... Zviedrijā zemnieku partija kļuva par centra partiju. Bet Zviedrijā zemniekiem nebija tāda „Lemberga faktora”.

Vienošanās procesā Vienotība paveica šķietami neiespējamo; pēc krizes partijā visu sarakstu pirmie numuri tomēr ir atkal Saeimā. Vienotības stiprās kārtis ir ārpolītika un drošība, taču tās ir apdraudētas, ja Latvijā netiks sakārtota šī sadrumstalotā polītiskā sistēma. Zemgalē, runājot ar vēlētājiem, šis bija tiešām visbiežāk uzdotais jautājums – kāpēc latviešu partijas ir tik sašķeltas?

Lielais jautājums: ko darīt ar populistiem un protesta balsotājiem? 

Ir tāds  interesants novērojums – Latvijā nekad nav gājis tik labi kā tagad, parlaments un valdība beidzot ķērušās pie ilgi gaidītām reformām, algas paaugstinājušās visos sektoros, ievērojot fiskālo disciplīnu (atšķirībā no Italijas, kur uzvarēja populisti, bet tagad draud finanču krize). Daļēji tas izskaidrojams ar milzīgo naudu, kas ieplūda viss ir slikti kampaņās (piemēram, Šlesera un Dienas Biznesa aktīvitātes u.c.). Tā ir no Trampa pārņemta retorika, saskaņā ar kuŗu, uzvar tas, kuŗš visskaļāk bļauj, un nav svarīgi, ko...

Īsti nezinām, kas tad ir tās izstumtās grupas Latvijā; ASV tās ir tās, kas „izkritušas” no vidusšķiras un ieklausās populistos, bet pie mums taču ir otrādi – vidusšķira tieši sāk augt, ir ieviests progresīvais nodoklis, atbalsta pasākumi trūcīgajiem.

Man par šo ir teorija, kas balstās uz manām studijām par 1905. gada revolūciju, kuŗa visā cariskajā imperijā visspilgtāk izpaudās tieši Latvijā un Igaunijā. Arī tad dzīve gāja uz augšu. Eksports, rūpniecība, cilvēki no laukiem ieplūda Rīgā, strādnieka alga Rīgā bija visaugstākā impērijā. Un teorija ir tāda – revolūcija notiek tieši tāpēc, ka ir uztverta pārmaiņu garša un ir tā sajūta, ka paliek labāk, bet pārāk lēni.

Jāskatās, kur tas novedīs šodien. Interesanti ir tas, ka pavisam īsi pirms vēlēšanām  Aldis Gobzems un daži citi KPV LV pārstāvji paziņoja, iepriekš gan ilgi minstinājušies, ka tomēr neies kopā ar Saskaņu, bet paliks uzticīgi NATO un ES. Tas nedaudz atgādina ASV, kur arī Tramps sākumā bija stipri ietekmēts no Putina (Tilersons bija paziņojis Vācijas ārlietu ministram, ka kaŗš Ukrainā ir Eiropas, nevis ASV problēma; arī Trampa kampaņas vadītājs Manaforts, kā zināms, saņēma daudz naudas no prokremliskiem spēkiem Ukrainā, tagad ir sodīts ar daudziem gadiem cietumā un sadarbojas ar īpašo prokuroru Milleru), tomēr par spīti tam ASV valdība pagrieza valsts polītiku pretējā virzienā un pat dod ieročus Ukrainai, ko Obama nebija gatavs darīt.

Ja par Krievijas spiegiem runājam, mums noteikti jāatceras arī salīdzinoši nesen ASV aizturētā aģente Marija Butina (Latvijas drošības policija vasarā uzsāka pārbaudes par viņas iespējamu saistību arī ar Latviju). Viņa iepriekš tika iekšā republikāņu partijas kongresā, un viņai deva vārdu par sankcijām pret Krieviju; Tramps atbildē izteicās, ka ir par sankciju atcelšanu. Tagad viss ir nostājies savās vietās, Butina ir apcietināta un sankcijas kļuvušas vēl stingrākas. Jautājums, vai šādu ceļu ies arī KPV LV. Ja, jā, tad kārtējais Šlesera projekts tikt pie varas un atcelt sankcijas ir izgāzies.

Savā ziņā protesta balsojumam ir arī daļa taisnības, jo čiks vien sanācis, izmeklējot Rīdzenes sarunas. Jaunajai Saeimai jāizmeklē, kāpēc tā notika. Mums bija lielas cerības uz KNAB un Prokuratūras darbu, bet tikām pamatīgi pievilti. Savulaik 10. Saeima nekādi nevarēja pieņemt t. s. nulles deklarāciju, kurai pretojās ZZS kopā ar Saskaņu un šleseristiem. Un mēs turpinājām atpalikt no Igaunijas un Lietuvas, kur tās pieņēma vēl 90. gados. Prezidentam Valdim Zatleram vajadzēja atlaist Saeimu, un kopā ar jauno Zatlera partiju, kas ienāca Saeimā, to beidzot izdevās pieņemt.

Bet tagad Saeimā ir iekļuvusi partija, kuŗas darbība uzturēta kā tā paša Šlesera protests pret establišmentu, kas ieturējis prorietumniecisku kursu un veicis reformas. Vēl pirms vēlēšanām savos video uzdevu jautājumu jauniešiem, kā tas iet kopā ar kritisko domāšanu, un saņēmu daudz lamāšanos un rupjību, taču īstu atbildi viņi man joprojām ir parādā.

Šobrīd no sirds pateicos visiem, kas balsoja par sešu partiju apvienību – Jauno Vienotību un sevišķi par mani. Diemžēl, daži simti neatnāca nobalsot, un es neesmu ticis Saeimā; Zemgalē paliku pirmais aiz strīpas. Taču apsolu, ka nekur nepazudīšu, palieku kopā ar Jums!

Jaunās partijas dikti daudz sasolījušas, taču konkurē cita ar citu, bet Saeimā lēmumi pieņemami tikai ar 51 balsi. Tad nu skatīsimies – jaunajām partijām jāspēj pierādīt sevi. Ja neieklausīsies pieredzē un nespēs izdarīt neko no tā, par ko tik skaļi sasolījušas, ka varot daudz labāk nekā vecie, tad gan es baidos par nākamajām vēlēšanām...