LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















REDAKTORES SLEJA
Apskatīt komentārus (0)


07.12.2011


REDAKTORES SLEJA

 

Cienījamie lasītāji!

 

Ir divi iemesli, kāpēc šonedēļ  vēlos jūs uzrunāt. Pirmais – vēlos tā gluži cilvēciski padalīties ar jums iespaidos par to, kāda noskaņa šai nedēļas nogalē valda Rīgā. Manā gluži personiskā ieskatā, protams, taču – neatminos gan, kuŗš dzejnieks to teicis, bet ideja apmēram tāda: neliek mieru kāda doma par tēviju. Kremt priekšāstāvošā tautas nobalsošana par otru valsts valodu. (Nu, neesmu jau nekāds izņēmums!) Kāpēc noticis tā, kā ir noticis? Neizpratni izteicis arī Valsts prezidents. Iekšlietu ministrs plašsaziņas līdzekļos paudis ziņu – nav pamata bažām par etnisku konfliktu izcelšanos. Ļoti gribas paļauties un ticēt, bet – vēl nesen finanču ministrs stāstīja, ka Snoras bankas slēgšana Latviju neietekmēs... Un, kad tas nepiepildījās, pamācīja tautu, ka pašiem jābūt gudrākiem un jādomā, kur glabāt savu naudu. Sirds lūst, skatoties pensionāru rindas pie Krājbankas bankomatiem un iedomājoties, cik uzņēmumu Latvijā bankrotēs, kas notiks, piemēram, ar lauku skolotāju algām utt. Ko līdzētu, teiksim, Dagdas pašvaldības vīru gudrība, ja šai pilsētā ir tikai viena vienīga – Krājbankas filiāle! (Šai mūsu avīzes numurā lasiet interviju ar latviešu uzņēmēju Kārli Āboliņu un kārtējo reizi pārliecinieties, ka riteni nav vajadzīgs izgudrot no jauna, – pašvaldību bankas ir reālitāte finanču pasaulē.)

 

Vājš mierinājums ir laikraksta Sestdiena intervijā bijušā Krājbankas prezidenta Mārtiņa Bondara teiktais, ka ne šis pirmais, ne pēdējais bankas krachs un Latvija nav nekāds izņēmums. Bet visvairāk sāp sirds par atkal sagrautajām cerībām un ticību. Vairāki trīsdesmitgadnieki man ir teikuši – „un lai mēs pēc visa tā, kas noticis, domātu par nodokļiem un krātu pensijām?! Mūsu mūžā šis ir jau trešais bankas krachs Latvijā!”Ko nu mēs – vecie, viedie – lai atbildam?

 

Piedodiet, novirzījos no iesāktās sāpes – par  valodu. Gribas raudzīt pēc cēloņiem. Iepriekšējā mūsu laikraksta komentārā Ojārs Celle raksta: „Asimilācijas spiediens, kaut vājš un neuzbāzīgs, ietekmē brīvā Latvijā dzimušos un augušos krievus. Veidojas Latvijas patriots pēc būtības, bet pēc satura krievisks prototips. (..) Kāda daļa no Latvijā dzimušās krievu minoritātes nākamā paaudzē sāks iekļauties latviešos. Protams, šim procesam ir spēcīgi kavēkļi – Lielā Krievija ir tepat blakus ar savu televīzijas un valodas ietekmi.”

 

Gados jaunā  krievu tautības polītoloģe Antoņina Ņenaševa nedēļrakstā Ir raksta: „Daudzi Latvijas krievvalodīgie šo aicinājumu (parakstīties par krievu valodu kā par otru valsts valodu – red.) uztvēra ļoti burtiski – mums ir pēdējā iespēja cīnīties par savu valodu un pievērst sev visas Latvijas uzmanību. Kuŗš šo iniciātīvu neatbalsta, tas nav savu vecāku cienīgs dēls vai meita. Tāds noskaņojums valdīja krievvalodīgajā informātīvajā telpā. (..) Arī latviešu plašsaziņas līdzekļi nav ideāls saliedēšanās piemērs.” Un iesaka: „Tad sāciet ar to, ka savās latviešu partijās izveidojiet ietekmīgu krievvalodīgo spārnu!” Jautājums – kādā valodā šis „spārns” runās? Un kāpēc – „krievvalodīgo”? Ebrējs Michails Hazans (ar viņu arī bija intervija mūsu laikraksta iepriekšējā numurā) un mans labs draugs čigāns Normunds Rudevičs apgalvo, ka nekad viņiem nav bijušas problēmas komūnicēt latviešu valodā. Tik tiešām, tiklab ebrēji, kā čigāni arī padomju varas gados bez problēmām bija apguvuši latviešu valodu un tajā runāja. Acīmredzot – mazākumtautības raksturīga iezīme, ko „lielajiem” nesaprast. Starp citu, uz šo saasināto izjūtu fona gluži vai priekā salēcos, kad, skatoties Krievijas un Latvijas hokeja veterānu spēli, izdzirdēju, ka savu runu atklāšanas ceremonijā krievu hokeja spožā zvaigzne krievs Vladimirs Tretjaks sāka ar vārdiem: „Dārgie draugi!” – latviešu valodā. (Ja jūs interesē šīs spēles rezultāts – 10:9 Latvijas labā, H. Balderis guva trīs vārtus!) Un Krievijas cilvēktiesību aktīviste Valerija Novodvorska likusi pie sirds, lai Latvijas krievi par kampaņu krievu valodas „bīdīšanā” par otru valsts valodu latviešiem atvainotos. Redziet, nu, prieki mijas ar rūpestiem, bet avīzes slejas nav bezgalīgas...

 

Tātad – otrs iemesls. Lūdzu, neaizmirstiet pasūtināt mūsu avīzi nākamajam gadam!

 

Strādāsim kopā!

Cieņā

 jūsuLigita Kovtuna

 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA