LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















25211

Samnera Velsa (Sumner Welles) loma Latvijas okupācijas neatzīšanas polītikā un viņa godināšana Rīgā
Apskatīt komentārus (0)


24.07.2012


Attēlā no kr: Andris Ameriks, pārstāv Rīgas domi, ASV vēstniece Džūdija Garbere, Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa, ASV ārlietu ministre Hilarija Klintone, Okupācijas mūzeja Vēstures komisijas priekšsēdis Paulis Lazda un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

 

Samnera Velsa (Sumner Welles) loma Latvijas okupācijas neatzīšanas polītikā un viņa godināšana Rīgā

 

Publiskā telpa, vai tā būtu iela, parks, laukums (tāpat kā monēta, pastmarka un naudaszīme), ir sava veida skola, kas ik dienu atgādina sabiedrībai notikumus un cilvēkus, kuŗi veidojuši tās likteņus un apziņu. Ielu nosaukumi vai pieminekļi ir saite ar pagātni; tas ir pamats, uz kā mēs stāvam, un attaisnojums mūsu eksistencei. Ne vienmēr pietiek uzņēmības izlasīt skaidrojošu grāmatu par vēsturi, taču, gaŗām ejot, pamanot pieminekli vai paceļot acis uz ielas nosaukumu, mums kā īsā lekcijā tiek atgādināts, kas mēs esam un kā iepriekšējās paaudzes un labvēļi ir izkaŗojuši mums brīvību, pie reizes atgādinot pienākumu to sargāt.

 

Šis bija iemesls, kāpēc Okupācijas mūzeja Vēstures komisija nolēma iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar kādu aizliegtu un aizmirstu notikumu un ar cilvēku, kas uzturēja dzīvu mūsu saiti ar nolaupīto brīvību un neatkarību. Pieminot un godinot šo cilvēku, mēs patiesībā nomaksājam vairāk nekā septiņdesmit gadu vecu parādu Latvijas, pareizāk sakot, visu Baltijas tautu tiesiskās eksistences sargam.

 

1940. gada 23. jūlijā tā laika Amerikas ārlietu ministra vietnieks (Under Secretary of State) Samners Velss nosodīja Padomju Savienības vardarbīgo iebrukumu Baltijas valstīs un deklarēja Amerikas ārpolītikas nostāju, kas neatzina okupācijas leģitimitāti ne de iure , ne de facto. Šī polītika turpinājās piecdesmit vienu gadu, un tai pievienojās gandrīz katra rietumu valsts un demokratiska valsts. Pusgadsimtu tiesisko Latviju brīvajā pasaulē pārstāvēja tās diplomāti. "Padomju" Latvija tātad bija atzīta nevis par  tiesisku PSRS sastāvdaļu, bet gan par vardarbīgi okupētu territoriju. Drīz pēc neatzīšanas deklarācijas Samneram Velsam nācās šo nostāju aizstāvēt pret PSRS vēstnieka Vašingtonā Omanska iebildumiem. Velss noraidīja Omanska argumentu pret ASV neatzīšanas polītiku, paskaidrojot, ka Amerikas valdība "principā neredz atsķirību starp Krievijas uzkundzēšanos Baltijas tautām un mazo Eiropas kaimiņu okupāciju, ko savulaik bija īstenojusi Vācija". Vēl divdesmit divas reizes Velsam nācās atkārtot Omanskim Amerikas polītiku - Baltijas okupācijas neatzīšanu. Pārzinādams Latvijas un PSRS diplomātisko attiecību vēsturi, viņš atvairīja katru argumentu par okupācijas atzīšanu, aizrādot, ka tie ir pretrunā ar iepriekšējiem PSRS līgumiem un principiem. Amerika  noraidīja arī Maskavas pretenzijas pēc Amerikā deponētāa Latvijas zelta un Latvijas tirdzniecības flotes.

 

Latvijas vēstnieks Alfrēds Bīlmanis iesaistīja Latvijas mazo tirdzniecības floti kaŗā pret nacistisko Vāciju, nodotot floti ASV Jūrniecības komisijai, kuŗas vadībā Latvijas kuģi zem Latvijas karoga brauca Rietumu sabiedroto uzdevumā. Pec pirmā zaudējuma kuģi tika apbruņoti. Tā bija vienīgā leģitimā Latvijas valstiskā piedalīšanās Otrā pasaules kaŗā.

 

Velsam nācās atvairīt spiedienu arī no rietumu sabiedroto puses. Lielbritanijas ārlietu ministrs Īdens un vēstnieks Vašingtonā lords Halifakss, gan atzīdami savu cinisko rīcību pret Baltijas valstīm, tomēr bija gatavi pieņemt Padomju puses prasības. Velsa neapstrīdamais arguments bija: "Atzīstot brutālo Krievijas iekaŗojumu Baltijā, mēs atteiktos no būtiskām morālām pozicijām, kas ir mūsu spēks. Kur tad paliktu mūsu pārmetumi Hitleram, ka viņš apspiež holandiešus, beļģus un citas brīvas tautas?" 1941. gada februārī Velss atkārtoja, ka ārpolītikai "jaunā [pēckaŗa] pasaulē jāveido jauni principiāli pamati", noraidot aprēķina un izdevīguma polītiku.

 

Samnera Velsa stingrā stāja diplomātijā ievadīja Latvijas un pārējo Baltijas valstu leģitimo eksistenci, kas netika pārtraukta līdz pat 1991. gadam, kad Latvija atkal stāvēja "uz savām kājam".

 

Lai īstenotu Velsa piemiņas iedzīvināšanu, bija jāpārvar zināmi šķēršļi. Latvijas galvaspilsētā "trūka" ielas vai laukumu, kur sabiedrības apziņā jau nebūtu nostiprinājušās senākas saistības. Bija arī daži polītiski iebildumi. Risinājums radās līdz ar ASV jaunās vēstniecības ēkas būvniecību. Ar Rīgas domes, ASV Valsts departamenta, Latvijas Ārlietu ministrijas un Okupācijas mūzeja atbalstu un piekrišanu jaunās vēstniecības adrese tagad ir Samnera Velsa iela 1!

 

Notikuma  nozīmi izcēla ASV ārlietu ministres Hilarijas Klintones piedalīšanās ielas jaunā nosaukumu atklāšanā.

 

Tagad ikviens gaŗāmgājējs, paceļot acis, saņem īsu skaidrojumu: bija okupācija, to ASV neatzina par leģitimu, Latvijas tiesību "sargs" Amerikā bija Samners Velss.

 

Paulis Lazda





      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA