Jaungada runu vērtējums
Apskatīt komentārus (0)


03.01.2012

Jaungada runu vērtējums

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesora polītologa Juŗa Rozenvalda ieskatā Valsts prezidenta Andŗa Bērziņa un Ministru prezidenta Valža Dombrovska  Jaungada runas bijušas vairāk konstatējošas un brīdinošas un tajās būtu bijusi nepieciešama lielāka "optimisma nots", kā arī lielāka pievēršanās sabiedrības saliedēšanās jautājumiem.

Polītologs no Valsts prezidenta sagaida dziļāku ieskatu jautājumā par gaidāmo tautas nobalsošanu - krievu valoda - otra valsts valoda. No vienas puses, ir loģiski uzsvērt, ka latviešu valoda būs vienīgā valsts valoda, taču, no otras puses, tā ir "laušanās atvērtās durvīs". Starp abām galējām pozicijām - latviešu valodu kā vienīgo un krievu valodu kā otru valsts valodu  - pašlaik plešas pietiekami liels sarunu lauks, uz ko prezidents varēja atsaukties.  Pēc Rozenvalda domām, šajā sarunu laukā būtu iespējams runāt par mazākumtautību valodas statusu ar atsevišķiem nosacījumiem atsevišķās vietās. Dombrovskim bija jāpatur prātā, ka viņš uzrunā ne tikai attīstītās Rīgas iedzīvotājus, bet arī Latvijas novadus ar to problēmām.

Bērziņa un Dombrovska runas bija ļoti būtiski atšķirīgas no 2005. gada Jaungada uzrunas, kad toreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis runāja par gaidāmajiem "treknajiem gadiem". Šoreiz vēstījumi bija ļoti piesardzīgi un drīzāk brīdinoši. Tie mēģināja sagatavot iespējamām problēmām - tā ir visnotaļ saprotama pieeja, un neskaidrība nāk nevis  no Latvijas, bet gan, piemēram, no Eiropas. Ja "Eiropa saaukstēsies, Latvija sāks šķaudīt", uzsveŗ polītologs.