Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Ir grūti, gandrīz neiespējami rakstīt. Nāk prātā teiciens - kad lielgabali runā, mūzas klusē. Daudzi esošo situāciju salīdzina ar karu. Tikai kas tas par karu, kurā ienaidnieks ir neredzams, nezināms un neizprotams?
Sazvērestības teorijas ir vilinošs lauciņš, un, protams, saistībā ar koronavīrusu jeb Covid-19, iespējas skaidrot notiekošo ir gandrīz bezgalīgas. Kā vienmēr, sociālie tīkli ir kā sabiedrības spogulis, kuŗā labi var redzēt, ko mēs spējam redzēt un saprast un ko nepavisam nevēlamies uzzināt
Ritvars Jansons: Sabiedriskajiem medijiem pašiem nāktos saprast, ka lielā uzmanība un interese, kas šobrīd pievērsta pagātnes tematikai, liecina, ka īpaši neērtās vēstures skaidrošana ir kļuvusi aktuāla. Objektīvs un saistošs, moderni vizualizēts vēstījums nāktu par labu kā sabiedrībai, tā pašiem medijiem, no kuŗu satura nevajadzētu izzust vēstures tematikai. Nāk jaunas paaudzes, kam jāstāsta. Mums, kas auguši okupētajā Latvijā, un jūsu lasītājiem trimdā daudz kas liekas pašsaprotams, bet jaunie to nesaprot. Viens mūsdienu jaunietis tiešām nespēj saprast, kā bijis iespējams totālitārisms Latvijā. Tāpat kā to vēsturisko situāciju, ka Latvijā bijušas divas okupācijas."
Bet varbūt vislielākais Baltijas valstu paradokss ir formālo sasniegumu neatbilstība ar pašu iedzīvotāju vērtējumu. Uz pasaules fona Igaunija, Latvija un Lietuva ir izcils veiksmes stāsts ‒ izrāvušās no Padomju Savienības, atguvušas neatkarību, iestājušās NATO un Eiropas Savienībā, pievienojušās eirozonai. Un tomēr cilvēki aizbrauc
Pēteris Aloizs Ragaušs: Enerģija ir pasaules nozīmes plaša patēriņa prece. Šodien lasīju, ka gāzes cenas Āzijā šajā ziemā ir nokritušās viszemākajā līmenī, un sašķidrinātās dabas gāzes cena ir uz pusi zemāka par gāzes cenu, ko Latvija saņem pa cauruļvadiem. Mēs arī izdarījām pētījumu, cik daudz Latvijas iedzīvotāju būtu ietaupījuši pēdējos desmit gados, lietojot SDG. Tas bija 500 miljoni eiro! Tātad šis projekts būtu atmaksājies jau piecas reizes, ja mēs to būtu īstenojuši pirms desmit gadiem.
Izrādās, nav nemaz jābūt apmaksātam Krievijas trollim, pietiek ar savdabīgiem uzskatiem, faktu nezināšanu un vienkāršu vēlmi kādam ieriebt par neapmierinātību ar savu dzīvi, lai aptuvenas, nepatiesas vai pat melīgas ziņas sāktu ripot no kalna kā lavīna.
Nav tādas starptautiskas konvencijas, kas varētu uzspiest pieņemt migrantus. Bet ikkatrai ES dalībvalstij ir pienākums izskatīt ikkatru patvēruma prasību un izspriest, vai tai ir pamatojums. Ja nav, tad patvēruma prasītājs ir jāatgriež savā dzimtajā zemē. Nav cilvēktiesību pārkāpums, ja migrantu nepieņem, bet pārkāpums ir neizskatīt prasību pēc patvēruma, un saistības šai jomā Latvijai ir jāpilda.
Aizvadītā gada decembrī man bija iespēja atkal paviesoties Ukrainā, pašam savām acīm ieraudzīt nesenā kaŗa postījumus Doņeckas apgabala pilsētās Slavjanskā, Družkivkā un Mariupolē. Tikties ar cilvēkiem, kuŗi paši personīgi piedzīvojuši kaŗu ‒ gan parasto, klasisko, gan uzbrukumus valsts informācijas telpai.
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us
