Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Remigranti, atgriežoties Latvijā, ne vienmēr psicholoģiski ir tam gatavi. Liels izaicinājums ir arī Latvijas sabiedrības domāšanas veids, kas atšķiras no tā, kāds tas ir mītnes valstu (Lielbritanijas, Skandināvijas, Vācijas, ASV, Austrālijas) sabiedrībā. Remigranti gaida tādas sabiedrības kopīpašības kā, piemēram, lielāku savstarpējo izpalīdzību, smaidošākas sejas, pieklājību publiskās vietās un sabiedriskajā transportā, sava vārda turēšanu u.c. kā savās bijušajās mītnes zemēs.
Valkas novadpētniecības mūzejā glabājas sekojoši trimdas archivāliju dāvinājumi: no 2004. līdz 2012. gadam Valdis un Lalita Muižnieki (ASV) mūzejam uzdāvināja 513 archivālijas par novadnieku mākslinieku Sildegu ģimeni.
Pasaulē un arī Latvijā, turpinoties Covid-19 pandēmijai un tās izraisītajai krizei, gan drukātajos medijos un televīzijas kanāļos, gan sociālajos tīklos turpina izplatīties dažādas teorijas par to, kāpēc un kā šis vīruss radies. Aizvien retāk gan izskan apgalvojumi, ka šāda vīrusa vispār nav un ka tā ir tikai parastā gripa, kas tiek izmantota kāda cilvēka vai cilvēku grupas interesēs.
Starp citiem visas Amerikas māksliniekiem iezīmējas arī Maira Reinberga, dzimusi Latvijā. Māksliniece Baroka pasāžu Nr. 4 veidojusi kā abstraktu darbu. Tajā viņa nespodri pelēkzilā fonā uz muslīna auduma spiedusi dzeltenus, oranžus un sarkanīgus krāsu rakstus, spiedusi ar rokām. Tie reizē ar faktūrām kārtoti ritmiskā līniju un krāslaukumu mijā, radot gaišu, dzīvespriecīgu noskaņu.
Apgādā Latvijas mediji, kas speciālizējas apjomīgu un nopietnu vēstures grāmatu izdošanā, nācis klajā kārtējais pētnieciskas ievirzes darbs mūsu Amerikas tautieša Ričarda Pļavnieka Apsūdzības pret Viktoru Arāju un Latviešu drošības palīgpoliciju. Nacistu kolaboracionistu tiesas prāvas aukstā kaŗa laikā.
Ir grūti, gandrīz neiespējami rakstīt. Nāk prātā teiciens - kad lielgabali runā, mūzas klusē. Daudzi esošo situāciju salīdzina ar karu. Tikai kas tas par karu, kurā ienaidnieks ir neredzams, nezināms un neizprotams?
Sazvērestības teorijas ir vilinošs lauciņš, un, protams, saistībā ar koronavīrusu jeb Covid-19, iespējas skaidrot notiekošo ir gandrīz bezgalīgas. Kā vienmēr, sociālie tīkli ir kā sabiedrības spogulis, kuŗā labi var redzēt, ko mēs spējam redzēt un saprast un ko nepavisam nevēlamies uzzināt
Ritvars Jansons: Sabiedriskajiem medijiem pašiem nāktos saprast, ka lielā uzmanība un interese, kas šobrīd pievērsta pagātnes tematikai, liecina, ka īpaši neērtās vēstures skaidrošana ir kļuvusi aktuāla. Objektīvs un saistošs, moderni vizualizēts vēstījums nāktu par labu kā sabiedrībai, tā pašiem medijiem, no kuŗu satura nevajadzētu izzust vēstures tematikai. Nāk jaunas paaudzes, kam jāstāsta. Mums, kas auguši okupētajā Latvijā, un jūsu lasītājiem trimdā daudz kas liekas pašsaprotams, bet jaunie to nesaprot. Viens mūsdienu jaunietis tiešām nespēj saprast, kā bijis iespējams totālitārisms Latvijā. Tāpat kā to vēsturisko situāciju, ka Latvijā bijušas divas okupācijas."
Bet varbūt vislielākais Baltijas valstu paradokss ir formālo sasniegumu neatbilstība ar pašu iedzīvotāju vērtējumu. Uz pasaules fona Igaunija, Latvija un Lietuva ir izcils veiksmes stāsts ‒ izrāvušās no Padomju Savienības, atguvušas neatkarību, iestājušās NATO un Eiropas Savienībā, pievienojušās eirozonai. Un tomēr cilvēki aizbrauc
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us
