Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
24. augusts Ukrainas neatkarības diena. Jau trešā kaŗa gada ēnā. Klausoties vai lasot to kaŗagūstekņu stāstus, kuŗus izdevies atbrīvot no okupantu nagiem un apmainīt pret Krievijas kaŗavīriem, grūti aptvert dzirdēto un arī redzēto. Šķiet, vairs nav noslēpums, ka Ukrainas kaŗagūstekņi tiek spīdzināti, turēti badā un viņiem netiek sniegta nekāda medicīniskā palīdzība. Tie, kuŗi seko ziņu raidījumiem, vismaz Eiropā, droši vien ir redzējuši sižetus ar no gūsta atbrīvotajiem ukraiņiem tie, kuŗi ilgāk bijuši gūstā un vēl spēj staigāt, izskatās kā dzīvi skeleti, tikai kauli un āda.
Kādā Kurskā nofilmētā sižetā Krievijas pilsonis stāsta, ka ukraiņu kaŗavīri pārbaudījuši dokumentus, esot bijuši pieklājīgi un uz viņa jautājumu, kāda turpmāk būs dzīvošana, esot atbildējuši, lai mācās Ukrainas himnu un ka būšot balsošana. Un Krievijas pilsonis pēc dažiem rupjiem krievu izteicieniem saka, ka vispār jau esot vienalga, zem kāda karoga, ja ļauj mierīgi dzīvot. Lūk, tā arī notiek ar Putina un dižās Krievzemes mīlestību!
Kā zināms, Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām archīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada. Applūdušas ielas, bloķēta satiksme, ūdens pilni pagrabstāvi, daudzviet arī privātmāju pirmie stāvi, lielas platības lauksaimniecības zemes ūdenī tāds ir īsais seku pārskats.
Atmodas gadu dalībnieki nav aizmirsuši tās dienas un gadus, par to stāsta saviem bērniem un bērnu bērniem. Tomēr nereti aizmirstam vai pat nezinām, ka daļa no mums bija arī tautieši trimdā un ka bez viņu veikuma Latviju varējām neatgūt. Šodien mēs runājam par diasporu, bieži dalām to nosacīti vecajā un jaunajā diasporā, bet precīzāk tomēr būtu stāstīt par trimdu, par trimdinieku bērniem, kuri kopā ar vecākiem trimdas zemēs neļāva saviem politiķiem un valdībām aizmirst, ka Latvija ir okupēta valsts un ka okupāciju nedrīkst pieņemt un samierināties ar to, kā ar notikušu un nemaināmu faktu. Jāpiebilst, ka ne viens vien no trimdinieku bērniem ir atgriezies neatkarīgajā Latvijā, lai strādātu savai tēvu zemei, palīdzētu tai ar savām zināšanām.