Šī gada aprīļa vidū kāds jauns cilvēks Sandris Mūriņš (kurš pats sevi raksturo par ilgtspējas sociologu un inovatoru) interneta portālā manabalss.lv sāka jaunu iniciatīvu − parakstu vākšanu ar mērķi ieviest Latvijā gaļas nodokli. Kaut ko līdzīgu alkohola, tabakas un azartspēļu nodoklim. Pamatojums − tas sekmēs klimata mērķu sasniegšanu un veselīgāku dzīvesveidu. Lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, nepieciešams savākt 10 tūkstošus parakstu. Ideju atbalsta arī sabiedriskās organizācijas Zaļā Brīvība valdes loceklis Jānis Brizga. Kopā ar S. Mūriņu viņš sagatavoja publikāciju Mīti, ko mums stāsta par gaļu un gaļas nodokli, kas tika izvietota vairākos medijos. Tajā izteikti apgalvojumi, ka mājlopu turēšana rada teju neglābjamu ietekmi uz dabas daudzveidību un planētas klimatu. Secinājums- gaļas nodoklis ir nepieciešams, lai strauji mainītu ēšanas paradumus. Kā liecina Zaļās Brīvības mājaslapā zalabriviba.lv pieejamā informācija, pēdējos gados dažādu projektu realizācijai tai izdevies piesaistīt vairākus miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem. Daži projektu piemēri: Virtuļa ekonomikas pieeja ilgtspējīgai dekarbonizācijai un iedzīvotāju iesaistīšanai- 557 413 eiro, Ambiciozi un iekļaujoši tīras enerģijas plāni reģionu taisnīgai pārejai- 178 788 eiro, projekts bez tulkojuma latviešu valodā Extended: Knowledge based blueprint for extended textile circularity- 305 000 eiro. Te būtu lietderīgi paskaidrot, ka virtuļa ekonomika ir jauns termins latviešu valodā un apzīmē ekonomikas modeli, kas iekļauj arī sociālos un vides jautājumus. Tas viss būtu labi un apsveicami ‒ gadījumā, ja nauda šiem projektiem nāktu no privātu ziedotāju kabatām. Tomēr šajā gadījumā tā tas nav. Kaut kur Briseles kabinetos sēž eksperti, kuri pēc viņiem vien izprotamiem kritērijiem izdala Eiropas iedzīvotāju naudu. Patiesībā Eiropā daudzas tā saucamās nevalstiskās organizācijas (NGO) jau sen nav nevalstiskas,jo tās saņem pašvaldību, valstu vai Eiropas Savienības finansējumu. Tātad naudu no nodokļu maksātāju kabatām. Un tagad uzdosim sev jautājumu- vai nevalstiska organizācija, kas saņem valsts finansējumu, uzdrošināsies kritizēt savu maizes tēvu, šajā gadījumā valsti?
Viena no lielākajām aizvadīto pašvaldību vēlēšanu intrigām bija kam aizies tā saucamo krievvalodīgo pilsoņu balsis? Saprotams, galvenā uzmanība tika pievērsta Rīgai, Daugavpilij un Rēzeknei. Īpaši vēlēšanas Rīgā tika pasludinātas bezmaz par izšķirošo kauju, kurā notiek cīņa starp valstiskajiem un uz Maskavu orientētajiem spēkiem. Galvaspilsētā visvairāk balsu savāca Aināra Šlesera vadītā partija Latvija pirmajā vietā 18, 2 %. Tomēr tā bija Pirra uzvara, kas A.Šleseram neatnesa iecerēto Rīgas domes priekšsēdētāja krēslu. Jo nākamās vietas ieguva partija Progresīvie (16, 6 %), Nacionālā apvienība (14, 2 % ) un Jaunā Vienotība (12, 9 %). Kopā ar domē iekļuvušo Apvienoto sarakstu (6, 3 %) valstiskajai koalīcijai tika nodrošinātas 34 deputātu vietas no 60, kas patiesībā ir komfortabls vairākums. Ja A. Šlesera partijas rezultāts uztverams kā neveiksme, tad to nevar teikt par divām citām partijām, kas orientējās pirmām kārtām uz krievvalodīgo balsīm. Suverēnā vara un Apvienība Jaunlatvieši kopējais saraksts saņēma 12, 1 %, bet skandalozā politiķa Alekseja Rosļikova vadītā partija Stabilitātei!- 6, 9 % balsu. Iespējams, lielākais pārsteigums bija partijas Saskaņas neiekļūšana Rīgas domē. Partija, kas ilgu laiku tika uzskatīta par krievvalodīgo interešu aizstāvi, saņēma vien 3, 5 % un nepārvarēja 5 % barjeru.
Vēsturisks brīdis Latvijai- mūsu valsts uz diviem gadiem (2026- 2027) ievēlēta ANO Drošības padomē. Lai kļūtu par Drošības padomes nepastāvīgo locekli, Latvijai bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalsts, tātad vismaz 129 balsis no 193. Latvija saņēma 178 balsis, kas ir izcils rādītājs. Visticamāk, balsojumā par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē atturējās tikai Krievija un tās tuvākie sabiedrotie.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir notikušas visos 42 novados, ļoti negaidītu, lielu un nepatīkamu pārsteigumu to rezultātos nav, lai gan gluži bez pārsteigumiem tās nav notikušas. Pavisam Latvijā nobalsoja 46,97 procenti vēlētāju. Turklāt šogad pašvaldību vēlēšanās ievērojami pieaudzis to Latvijas pilsoņu skaits, kuri balsoja no ārvalstīm. Kopumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēma vairāk nekā 2200 pieteikumu balsošanai pa pastu no diasporas, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Gluži kā aukstā kara laikos, pie Eiropas vārtiem atkal stāv līdz zobiem apbruņota armija. Toreiz tā bija gatava atnest komunismu, šodien- krievu pasauli. Aukstā kara laikā vienotie Rietumi spēja atrast atbildes PSRS draudiem. Diemžēl pagaidām vēl nav skaidrs, vai tā tas izdosies arī šoreiz.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
