Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un nežēlīgais karš, kas ilgst nu jau trešo. gadu aizvien biežāk raisa srunas par mieru. Izskan viedokļi Ukrainai varbūt nāktos piekāpties un ziedot savas teritorijas, jo Putins taču droši vien nepiekāpsies. Un dažs labs atceras Bībeli. Kā zināms, Bībelē Jēzus kalna sprediķī saviem sekotājiem saka: Ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru. Jaunajā derībā tas minēts Mateja un Lūkas evaņģēlijos. Nereti Jēzus vārdi tiek uztverti kā nepretošanās ļaunumam.
Gruzijas parlamenta vēlēšanās 26. oktobrī ir uzvarējusi Krievija. Proti, prokrieviskā partija Gruzijas sapnis ir ieguvusi gandrīz 55 procentus balsu. Moldovai 20. oktobrī notikušajās prezidenta vēlēšanās un referendumā par Eiropas Savienību (ES) ir izdevies izlīst caur adatas aci. Pašreizējā eiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu ir ieguvusi nepilnus 42 procentus balsu, vēl būs vēlēšanu otrā kārta, bet konkurenti no viņas ļoti atpaliek. Savukārt referendumā par to, ka valsts konstitūcijā jāiekļauj mērķis iestāšanās Eiropas Savienībā, eiropeiski noskaņotajiem vēlētājiem ir niecīgs pārsvars nepilni 50,04 procenti, turklāt šo niecīgo pārsvaru nodrošināja ārzemēs dzīvojošie Moldovas pilsoņi. No diasporā dzīvojošajiem par ES nobalsoja 73 procenti.
Šajā vasarā vienā no Rīgas antikvariātiem uzdūros nelielai grāmatiņai- Latviešu tautas izredzes. Ar apakšvirsrakstu - 1990. gada 28. septembra konference. Izdevis apgāds Zinātne, metiens - 8000 eksemplāru. Pati grāmata ir konferencē nolasīto referātu apkopojums. Tās ievadā šī saieta organizators, LU Fizikas un matemātikas fakultātes docents Oļģerts Dzenītis raksta: Latviešu tauta ir jāglābj! Tam jākļūst par mūsu domu, rīcības dzenuļu, praktiskās darbības alfu un omegu.
Otrā septembŗa nedēļa Latvijā bija vasarīga. Sabiedrību gan satrauca incidents ar valsts territorijā ielidojušo Krievijas militāro dronu, un publiskajā telpā sāk izskanēt polītiķu diskusiju atbalsis par nākamā gada budžetu un nodokļu reformu.
24. augusts Ukrainas neatkarības diena. Jau trešā kaŗa gada ēnā. Klausoties vai lasot to kaŗagūstekņu stāstus, kuŗus izdevies atbrīvot no okupantu nagiem un apmainīt pret Krievijas kaŗavīriem, grūti aptvert dzirdēto un arī redzēto. Šķiet, vairs nav noslēpums, ka Ukrainas kaŗagūstekņi tiek spīdzināti, turēti badā un viņiem netiek sniegta nekāda medicīniskā palīdzība. Tie, kuŗi seko ziņu raidījumiem, vismaz Eiropā, droši vien ir redzējuši sižetus ar no gūsta atbrīvotajiem ukraiņiem tie, kuŗi ilgāk bijuši gūstā un vēl spēj staigāt, izskatās kā dzīvi skeleti, tikai kauli un āda.