Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un nežēlīgais karš, kas ilgst nu jau trešo. gadu aizvien biežāk raisa srunas par mieru. Izskan viedokļi Ukrainai varbūt nāktos piekāpties un ziedot savas teritorijas, jo Putins taču droši vien nepiekāpsies. Un dažs labs atceras Bībeli. Kā zināms, Bībelē Jēzus kalna sprediķī saviem sekotājiem saka: Ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru. Jaunajā derībā tas minēts Mateja un Lūkas evaņģēlijos. Nereti Jēzus vārdi tiek uztverti kā nepretošanās ļaunumam.
Gruzijas parlamenta vēlēšanās 26. oktobrī ir uzvarējusi Krievija. Proti, prokrieviskā partija Gruzijas sapnis ir ieguvusi gandrīz 55 procentus balsu. Moldovai 20. oktobrī notikušajās prezidenta vēlēšanās un referendumā par Eiropas Savienību (ES) ir izdevies izlīst caur adatas aci. Pašreizējā eiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu ir ieguvusi nepilnus 42 procentus balsu, vēl būs vēlēšanu otrā kārta, bet konkurenti no viņas ļoti atpaliek. Savukārt referendumā par to, ka valsts konstitūcijā jāiekļauj mērķis iestāšanās Eiropas Savienībā, eiropeiski noskaņotajiem vēlētājiem ir niecīgs pārsvars nepilni 50,04 procenti, turklāt šo niecīgo pārsvaru nodrošināja ārzemēs dzīvojošie Moldovas pilsoņi. No diasporā dzīvojošajiem par ES nobalsoja 73 procenti.
Šajā vasarā vienā no Rīgas antikvariātiem uzdūros nelielai grāmatiņai- Latviešu tautas izredzes. Ar apakšvirsrakstu - 1990. gada 28. septembra konference. Izdevis apgāds Zinātne, metiens - 8000 eksemplāru. Pati grāmata ir konferencē nolasīto referātu apkopojums. Tās ievadā šī saieta organizators, LU Fizikas un matemātikas fakultātes docents Oļģerts Dzenītis raksta: Latviešu tauta ir jāglābj! Tam jākļūst par mūsu domu, rīcības dzenuļu, praktiskās darbības alfu un omegu.
Otrā septembŗa nedēļa Latvijā bija vasarīga. Sabiedrību gan satrauca incidents ar valsts territorijā ielidojušo Krievijas militāro dronu, un publiskajā telpā sāk izskanēt polītiķu diskusiju atbalsis par nākamā gada budžetu un nodokļu reformu.
24. augusts Ukrainas neatkarības diena. Jau trešā kaŗa gada ēnā. Klausoties vai lasot to kaŗagūstekņu stāstus, kuŗus izdevies atbrīvot no okupantu nagiem un apmainīt pret Krievijas kaŗavīriem, grūti aptvert dzirdēto un arī redzēto. Šķiet, vairs nav noslēpums, ka Ukrainas kaŗagūstekņi tiek spīdzināti, turēti badā un viņiem netiek sniegta nekāda medicīniskā palīdzība. Tie, kuŗi seko ziņu raidījumiem, vismaz Eiropā, droši vien ir redzējuši sižetus ar no gūsta atbrīvotajiem ukraiņiem tie, kuŗi ilgāk bijuši gūstā un vēl spēj staigāt, izskatās kā dzīvi skeleti, tikai kauli un āda.
Kādā Kurskā nofilmētā sižetā Krievijas pilsonis stāsta, ka ukraiņu kaŗavīri pārbaudījuši dokumentus, esot bijuši pieklājīgi un uz viņa jautājumu, kāda turpmāk būs dzīvošana, esot atbildējuši, lai mācās Ukrainas himnu un ka būšot balsošana. Un Krievijas pilsonis pēc dažiem rupjiem krievu izteicieniem saka, ka vispār jau esot vienalga, zem kāda karoga, ja ļauj mierīgi dzīvot. Lūk, tā arī notiek ar Putina un dižās Krievzemes mīlestību!
Kā zināms, Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām archīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada. Applūdušas ielas, bloķēta satiksme, ūdens pilni pagrabstāvi, daudzviet arī privātmāju pirmie stāvi, lielas platības lauksaimniecības zemes ūdenī tāds ir īsais seku pārskats.
Atmodas gadu dalībnieki nav aizmirsuši tās dienas un gadus, par to stāsta saviem bērniem un bērnu bērniem. Tomēr nereti aizmirstam vai pat nezinām, ka daļa no mums bija arī tautieši trimdā un ka bez viņu veikuma Latviju varējām neatgūt. Šodien mēs runājam par diasporu, bieži dalām to nosacīti vecajā un jaunajā diasporā, bet precīzāk tomēr būtu stāstīt par trimdu, par trimdinieku bērniem, kuri kopā ar vecākiem trimdas zemēs neļāva saviem politiķiem un valdībām aizmirst, ka Latvija ir okupēta valsts un ka okupāciju nedrīkst pieņemt un samierināties ar to, kā ar notikušu un nemaināmu faktu. Jāpiebilst, ka ne viens vien no trimdinieku bērniem ir atgriezies neatkarīgajā Latvijā, lai strādātu savai tēvu zemei, palīdzētu tai ar savām zināšanām.
ASV prezidenta kandidāts Donalds Tramps intervijā Fox News saska, ka 20. jūlijā viņam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Sarunas laikā viņš esot sacījis Zelenskim, ka jāizbeidz kaŗš pret agresorvalsti Krievijas Federāciju. Tā ir kaŗa mašīna, jūs cīnāties ar kaŗa mašīnu. Tas ir viņu darbs, tas, ko viņi dara viņi kaŗo. Viņi uzvarēja Hitleru, viņi uzvarēja Napoleonu, uzsvēris Tramps. Viņš arī piebildis, ka ukraiņu pavasara pretuzbrukums nav izdevies, bet krieviem ir miljoniem mīnu un tūkstošiem tanku. Es teicu, ka mums šis kaŗš ir jāizbeidz, Tramps atkārtojis intervijā vēlreiz. Viņš arī atzīmējis, ka ļoti daudzi okupanti ir nogalināti, bet kaŗā gājis bojā arī daudz ukraiņu. Tramps uzskata, ka pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam to nevajadzēja pieļaut.
22. jūlijā, ritēja jau 880. pilna mēroga kaŗa diena Ukrainā. Krievijas okupanti šajā kaŗā zaudējuši jau 567 670 militārpersonu, un, protams, skaitlis nav absolūti precīzs, jo intensīvu kauju laikā precīzus skaitļus ir grūti nosaukt. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savukārt pauž, ka uz katriem sešiem, astoņiem ievainotajiem ukraiņu kaŗavīriem ir viens bojā gājušais. Krievijas ekonomiskā situācija pamazām pasliktinās, par spīti tās mēģinājumiem apiet sankcijas un atrast aizvien jaunus sabiedrotos to apiešanā
Jūlija otrās nedēļas baisākais notikums bija agresorvalsts uzbrukums Kijivā - lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis Azov kaujinieku centrs, jo terroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un nespēj iedomāties, ka cilvēki tā nerīkojas. Turklāt meli jau sen ir terroristu ikdiena.
Uz jautājumu, kas šodien ir Baltkrievija un kas tajā notiek, intervijā Latvijas TV3 Baltkrievijas opozīcijas līdere un Apvienotā pārejas kabineta vadītāja Svjatlana Cihanouska atbildēja: Baltkrievija joprojām ir Baltkrievija tās cilvēku dēļ. Baltkrievijas sabiedrība pašlaik dzīvo kā Staļina laikos absolūtā terrorā, tirānijas un baiļu gaisotnē. Lukašenko apspiež baltkrievus. Četrus gadus pēc kārtas, kopš 2020. gada, milzīgās represijas nav apstājušās nevienu brīdi, katru dienu tiek aizturēti 15-20 cilvēki par savu nostāju pret kaŗu un pret Lukašenko. Ja kādam ir radinieki, kuŗi atrodas trimdā un turpina cīņu pret Lukašenko, arī viņi, radinieki, tiek vai tiks aizturēti. Mēs redzam milzīgu risku pazaudēt mūsu neatkarību, jo Lukašenko, kuŗš nodeva baltkrievus un ukraiņus, kļuva par Putina noziegumu līdzdalībnieku. Tagad viņš maksā Putinam par atbalstu. Pašlaik Baltkrievijā notiek lienošā okupācija. Krievija iejaucas mūsu militārajā sfērā, kultūrā, medijos, ekonomikā, arī izglītībā. Notiek rusifikācijas procesi, drošības dienesti var aizturēt pat par runāšanu baltkrievu valodā. Tā Lukašenko pārdod Baltkrieviju.
Tātad deviņi deputāti Eiroparlamentā no Latvijas ir ievēlēti: Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete no Jaunās Vienotības, Roberts Zīle un Richards Kols no Nacionālās apvienības, Ivars Ījabs no Latvijas attīstībai, Reinis Pozņaks no Apvienotā saraksta, Mārtiņš Staķis no Progresīvie, Nils Ušakovs no Saskaņas un Vilis Krištopans no Latvija pirmajā vietā. Protams, ja skatās, kā vēlējuši reģioni un ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi, aina ir visai atšķirīga.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, EP vēlēšanās Latvijā piedalījās 591 226 vēlētāji, un deviņi deputāti no Latvijas ir ievēlēti. Ir zināmi provizoriskie rezultāti, jo pa pastu saņemtie biļeteni vēl tiek skaitīti. Gan trīs priekšvēlēšanu, gan vēlēšanu diena Latvijā pagāja mierīgi, bija vien daži nelieli incidenti. Proti, techniskas kļūmes dēļ vēlēšanu kopējie rezultāti no pašvaldībām kādā brīdī Centrālā vēlēšanu komisijā bija kļūdaini, bet tas tika atklāts un novērsts. Kādā iecirknī acīga vēlētāja pamanīja, ka vēlēšanu aploksne nav apzīmogota, ziņoja par to, un noskaidrojās, ka urnā iemestas desmit neapzīmogotas aploksnes. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi.
Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas svētki nosvinēti. Šogad tie svinēti, ik pa brīdim pašiem sev atgādinot, ka brīvība un neatkarība nav mūžīgā dāvana, kuru kāds nekad nekāros atņemt. 7. maija Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba ziņas liecina, ka iebrukuma gados Ukrainā Krievijas zaudējumi ir jau 475 300 kritušu un ievainotu militārpersonu. Krieviju tas nav apturējis, Lieldienu laikā Krievija turpināja nežēlīgos uzbrukumus Ukrainai.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
