“I don’t know šādu vārdu latviski”
21.10.2025

Nebija vienkārši panākt, lai izglītības un zinātnes ministrs no Saeimas tribīnes ziņotu par valsts valodas stāvokli, kā to par savām pārzināmajām jomām ik gadu dara ārlietu ministrs, tiesībsargs un valsts kontrolieris. Iespējams, ka valsts valodas situācijas vērtējums paliktu kā formāla parunāšanas vieta kādā no Saeimas komisijām, kā to vēlējās 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotorenoka, ja vien daudz stingrāka nostāja nebūtu citiem šie kluba pārstāvjiem, kā arī Valsts prezidentam (2019. - 2023.) Egilam Levitam. Atgādināšu, ka Levits 2022. gada 17. oktobra dis­kusijā, kas notika Rīgas pilī un bija veltīta Valsts valodas dienai, norādīja, ka arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas no­stiprināšanu un attīstību. “Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī. Šim ministram nākamā gada 15.oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt. Latviešu valodai ir jākļūst par valstisku prioritāti, caurvijot visas dzīves jomas. Tikai tad mēs varēsim būt droši, ka nākotnes Latvijā dzīvos izglītota un ar labu spriestspēju apveltīta sabiedrība,” toreiz sacīja Levits.

Nelūgtie ciemiņi
26.08.2025

Viena no apspriestākajām tēmām šovasar Latvijā – Spānijas kailgliemeži. Par tiem runā draugu un paziņu lokā, pie viesību gal­diem, apspriežas sociālajos tīklos. Mediju virsraksti vēstī: “Spānijas kailgliemeži pārņem dārzus!”, “Kailgliemeži turpina uzvaras gājienu”, “Kā uzvarēt kailgliemežus?”, “Pilnībā izskaust Spānijas kailgliemezi vairs nav iespējams” utt. Spānijas kailgliemezis (angliski- spanish slug) ir no 8 līdz pat 14 centimetrus garš radījums netīri brūnganā vai pelēkzaļā krāsā. Pirmo reizi tas Latvijā novērots 2009. gadā. Visticamāk, gliemezis pie mums atceļoja kopā ar augu stādiem no Nīderlandes vai Vācijas. Šie gliemeži ir nepatīkami pēc izskata un nodara milzīgu kaitējumu dārziem. Dienā tie parasti uzturas ēnainās slēptuvēs, bet vakarā un naktī dodas baroties. Tiek notiesāts viss – dārzeņi, zemenes, puķes, pat citas gliemežu sugas. Šī gada vēsā un lietainā vasara īpaši veicinājusi kailgliemeža izplatību. Eksperti uzskata – pilnībā izskaust šo invazīvo sugu vairs nav iespējams, taču cīņa ir jāturpina. Darbā tiek laisti visi iespējamie līdzekļi – nolasīšana ar rokām, indes, īpašas gliemežu lamatas. Pat Indijas skrējējpīles, kurām šie gliemeži ļoti garšo. Kā gliemežu ienaidnieki tiek minēti arī eži, krupji un čūskas, taču šos radījumus cilvēks vēl nav pieradinājis. Interesanti, ka paši gliemeži ir ļoti kāri uz alu, tāpēc šis alkoholiskais dzēriens kalpo kā lielisks pievilinātājs.

PLEIF ņemas spēkā
15.07.2025

Vēstot par PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forumu) ik gadu kopš tā sākuma 2013. gadā, vienmēr mazliet sabēdājos, ka par to tik maz, daudz par maz stāsta mediji Latvijā. Šogad noticis pamanāms “izrāviens” – forumā satiku kolēģus no Latvijas Avīzes, ceru, ka bija arī no citiem medijiem, ne tikai no diasporas (latviesi.com, protams, jau paši pirmie reportēja!). Bet īpašs prieks bija trešdienas, 9. jūlija, sabiedriskās TV Rīta panorāmā redzēt un dzirdēt PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Atbildot uz tiešām ieinteresētiem raidījuma vadītāju jautājumiem, Blumberga kungs pastāstīja: “Esam laimīgi, ka gadu no gada foruma līmenis paaugstinās, te ierodas turīgi un veiksmīgi ārzemju latvieši – un ne tikai latvieši! –, kas pārstāv bankas, investīciju kompānijas u.c. un raugās uz Latviju kā investīciju iespēju vietu. Šogad fokusējamies uz trīs virzieniem – pirmkārt, militāro industriju, otrkārt, jauno tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, biomedicīnas, start-up attīstību, treškārt, - un tas ir jauninājums – runāsim par Latvijas kultūru kā eksportpreci, par mūsu patiešām augsti attīstītās kultūras ievešanu biznesa vidē. Mūsu foruma runātāju vidū būs producents Matīss Kaža, kurš pastāstīs vairāk par animācijas filmas “Straume” panākumiem un arī to aizkulisēm.”

Valsts naudas dalītāju spožums un posts
20.05.2025

Fakts. Šā gada Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) konkursā “Sadarbības projekti ar diasporas medijiem 2025” noraidīts laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” kopprojekts ar “Latvijas Avīzi” “Diasporas un Latvijas mediji sadarbībā un vienotībā”. Iemesli dokumentēti divēji: vispirms pienāca ziņa, ka “Noraidīts (nepietiekams finansējums)”, tai sekoja Lēmums nr.253, kurā teikts: “(..) kopprojekta pieteikumam kvalitātes vērtēšanas kritērijos piešķirtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo (..),” tādēļ komisija ieteica Padomei noraidīt projekta pieteikumu. Nu, tad raudzīsim redzēt, kas tieši bijis par iemeslu skarbajam lēmumam, ar kuru tiek pārtraukts aizvadītā gadā lieliski noritējušais mūsu laikrakstu sadarbības projekts ar lielāko nacionālo laikrakstu “Latvijas Avīze”. Jāpiebilst, ka strādājām ar lielu prieku un entuziasmu – “Latvijas Avīzē” pat parādījās vairākas lasītāju balsis ar atzinī­giem vārdiem par iespēju izlasīt vairāk un dziļāku informāciju par diasporas aktivitātēm, savukārt “Laika” un “Brīvās Latvijas” lasītāji teica atzinīgus vārdus par Māras Libekas, Jura Lorenca un Sallijas Benfeldes profesionālajiem rakstiem.