Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Rīgas krievu avīzē Čas Vadims Radionovs, aizstāvot Saskaņas centra (SC) nostādnes, samierinās ar to, ka krievu mēle Latvijā nekļūs par otro valsts valodu, bet uzsveŗ, ka "itin loģiski prasīt, lai krievu valoda tiktu atzīta kaut vai par oficiālo, jo šai valstī dzīvo 44 procenti krievvalodīgo".
Nu ir zināms tas, ko paredzēju pagājušās nedēļas komentārā nākamo Latvijas Republikas valdību veidos partiju apvienība Vienotība kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un apvienību Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!/TB/LNNK).
Tas, par ko te stāstīts, gauži nepatīk tādiem "profesionāliem antifašistiem" kā Johans Bekmans Helsinkos vai Josifs Korens Rīgā. Bet tā tas tiešām bija.
Somijas žīdi, būdami lojāli šīs valsts pilsoņi, cīnījās pret padomju kaŗaspēku diviem lāgiem - 1939.-1940. gada Ziemas kaŗā un 1941.-1944. gada t.s. Turpinājuma kaŗā, kad Somija bija Lielvācijas sabiedrotā. Vairāki Somijas žīdi, kas šajos kaŗos cīnījušies, 1948. gadā devās uz Izraēlu, lai piedalītos šīs valsts brīvības cīņās.
Vai parlamentā ar 100 deputātiem būtu gudri veidot valdošo koaliciju, kuŗā ir 92 dalībnieki, tikai astoņus atstājot opozicijā? Tāds jautājums radās, kad Latvijas valdības vadītāja Valža Dombrovska pārstāvētā Vienotība 14. oktobrī paziņoja, ka tā vēlas vietu koalicijā piedāvāt četrām no piecām Saeimā pārstāvētajām partijām, tātad Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), Saskaņas centram (SC), un Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!/TB/LNNK). V. Dombrovskis atbildi gaidīšot līdz 18. oktobrim. Šis materiāls tad jau būs avīzes redakcijā, bet tas lietas būtību nemaina. Nekāda 92 deputātu koalicija šajā Saeimā neveidosies.
Marsz, marsz, Da,mbrowski: tas ir cits Dombrovskis, kuŗš - Polijas valsts himnā - tiek skubināts iet kopā ar tautu, bet šie vārdi attiecināmi arī uz atjaunotās Latvijas pašreizējo valdības vadītāju, kuŗa kabineta logu priekšā kāds labvēlis neilgi pirms 10. Saeimas vēlēšanām izkāra plakātu ar jauko saukli: Valdi, valdi!
Latvijas plašsaziņas līdzekļos tiek klāstīti daždažādi Valža Dombrovska jaunās valdības scēnāriji, ministru iespējamie uzvārdi tā vien zib publiskajā telpā, bet Ministru prezidents un topošās koalicijas partiju vadītāji apgalvo, ka par konkrētiem cilvēkiem konkrētos amatos vēl netiek runāts.
Dārgie mūsu laikraksta lasītāji, man ir grūti vārdos ietērpt atvieglojumu un prieku, ko jūtu par nupat notikušo Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Lasītāji zina, ka par tiem man vairāku mēnešu gaŗumā bija lielum lielas bažas, lai neteiktu vairāk, taču, izrādās, tās bijušas veltīgas. Visvairāk 2. oktobrī uzvarēja veselais saprāts.
Latvijā 10. Saeimas vēlēšanu gaidās audzis to pievilto ļaužu skaits, kuŗiem apriebusies līdzšinējo tautas vēlēto pārstāvju darbošanās tajā velna ducī valdību, kas cita citu nomainījušas atjaunotās Latvijas 20 gados, un aši vien tika atsvaidzinātas atmiņas par tām četrām Saeimām, kuŗu ietvaros notikušās andeles deva ieganstu 1934. gada 15. maija apvērsumam.
Presi pieņemts daudzināt par "ceturto varu" - pēc likumdevējas (legislative), izpildvaras (executive) un tiesām (judiciary). Taču īstenība rāda, ka šis presei izrādītais gods ir pārspīlēts. Tiesa, ASV prezidentam Barakam H. Obamam ir no svara, ko raksta The New York Times, un Vācijas valdības vadītājai Angelai Merkelei nozīmīga ir Der Spiegel nostāja, bet kopumā šī vara ir vāra.
Tomēr gribas dalīties iespaidos par dažiem drukātiem un tīmeklī pieejamiem izdevumiem.
Saeimas vēlēšanas nu vairs nemaz nav aiz kalniem. 2. oktobris lūk, zīmīgais datums, kuŗā Latvijas Republikas pavalstnieki ievēlēs Saeimu uz nākamiem četriem gadiem.
10. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā pār Daugav's abām malām gulstas tumšs un draudīgs, var teikt, demografisks mākonis: 40 procenti krievvalodīgo Latvijā, 60 procenti Rīgā. Neviens tak nav vainīgs, izņemot "mīļoto padomju varu", bet fakts paliek fakts - tādas proporcijas nekur citur nav. Kaut kāds lāsts...
Tikai četras nedēļas atlikušas līdz 2. oktobrim, un krietni daudz žults virmo priekšvēlēšanu polemikā. Paldies jāsaka tiem, kas šajā pārkarsētajā gaisotnē saglabājuši spēju izvērtēt, padomāt un tikai pēc tam spriest. Cik ļoti vēlama, vajadzīga skaidra galva!
Latviešu emigrācija mūsu valstij ir devusi divas dāmas, vārdā Vaira, no kuŗām vienai Latvijas polītikā ir bijusi milzīga, otrai mazāka, tomēr nozīmīga loma. Protams, runa ir par kādreizējo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un par Saeimas deputāti jau kopš 1998. gada Vairu Paegli.
Mūsu lielā kaimiņvalsts Krievija nesen paziņoja, ka tā rīkos konkursu, lai atrastu kādu, kas tās jūras spēkiem var piegādāt jaunus, modernus kuģus. Šis ir stāsts, kam ir sava vēsture, un tas kaut ko izsaka gan par Krieviju, gan par NATO, gan arī par Baltijas valstu drošību.
Visapkārt Latvijas un Padomju Krievijas 1920. gada 11. augusta mierlīguma 90. gadskārtai ir samilzis lērums ačgārnību. Būtu jāievieš kaut kāda skaidrība.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
