Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Latvijā, tāpat kā daudzās citās demokratiskās valstīs, Baznīca skaitās šķirta no valsts. Tā ir rakstīts mūsu Satversmē: 99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.
Bet, kā jau tas pie mums mēdz būt, likums ir viena lieta, polītika ir pavisam kas cits.
Vienas upes divi krasti - tāds virsraksts dots Marinas Sorokinas faktu izklāstam, kas publicēts kādā Maskavas nedēļas laikrakstā. Šis teksts noteikti ir ievērības vērts, un komentāri šķiet lieki.
Pagājušajā nedēļā Laikā un Brīvajā Latvijā bija publicēta intervija ar Latvijas pirmo pēcokupācijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Lasītāji zinās, ka viņš ir nolēmis atgriezties aktīvajā polītikā, kļuvis par kustības Par labu Latviju (PLL) vadītāju un 2. oktobrī gaidāmajās vēlēšanās būs pirmais cilvēks PLL kandidātu sarakstā Vidzemē.
Krievzemes serdi - līdzenumu starp Valdaju un Volgu - piemeklējusi trejāda nelaime: svelme, kas sasniedz nepieredzētus 40 Celsija gradus, sausums, kas atgādina kādreizējās posta vasaras, kuŗām sekoja bads, un, visbeidzot, ugunsgrēki - nodeg veselas sādžas, Piemaskavas kūdras purvi gruzd, un Krievijas Federācijas galvaspilsētā ļaudis reizumis spiesti nēsāt marles sejas apsējus, lai glābtu nāsis no smacīgā smoga. No satelīta raugoties, šis plašais Krievzemes klajums rādās sarkanbrūns... Vārdu sakot, gandrīz vai Apokalipse.
Šajās dienās allaž aktīvais polītiskā veidojuma Saskaņa vadonis Jānis Urbanovičs ir bijis īpaši aktīvs, diemžēl nepavisam un ne pat mazdrusciņ pozitīvā nozīmē.
Pirms paris nedēļām J. Urbanovičs sniedza interviju krievu valodā iznākošajam laikrakstam Telegraf, kuŗā kārtējo reizi izklāstīja savus plānus pēc vēlēšanām, šoreiz vēl piebilzdams, ka tad, ja viss nenotiks tā, kā viņš ir plānojis, Latvijas sabiedrība varot gaidīt vēl vienu Biškeku.
Protams, polītiķi attīstās līdz ar karjēras ilgumu, Saeimā ir visnotaļ daudz cilvēku, kuri tur uzskatāmi par absolūtām mēbelēm un laika gaitā noteikti šo to ir iemācījušies. Tomēr minētie piemēri demonstrē bezatbildību ne vienā partijā vien, ja runa ir par kadru jautājumiem. Aicinu vēlētājus arī šogad papētīt kandidātu sarakstus. Vai tiešām tie visi būs cilvēki, kuriem uzticēt varu? Baidos, ka ne.
Svešs kaŗaspēks ienāk kādas valsts territorijā. Tā ir okupācija. Un šī svešā kaŗaspēka klātbūtne nosaka visu pārējo - aneksiju, inkorporāciju, režīma maiņu. Tas taču ir skaidrāks par skaidru."Elementāri, Vatson," kā mēdza teikt Šerloks Holmss...
Polītiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) Saeimas frakcija vērsusies pie iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Jaunais laiks) ar prasību paskaidrot, kāpēc priekšvēlēšanu laikā pastiprināti ir pievērsta uzmanība ASV, Kanadā un Austrālijā dzīvojošo Latvijas pavalstnieku pasu izsniegšanai. Mūrniecei adresētajā vēstulē Saskaņas centra frakcijas deputāti norāda, ka, pēc plašsaziņas līdzekļu ziņām, pēdējā laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki ir devušies daudzos komandējumos uz ASV, Kanadu un Austrāliju, jo komandējumu mērķis bijis Latvijas Republikas pavalstnieku pasu izsniegšana tautiešiem, kuŗi dzīvo šajās valstīs, un kopumā runa varot būt par 1800 pasēm.
Līdz Saeimas vēlēšanām Latvijā nu palikuši vairs tikai divarpus mēneši, un pamazām varam saprast, ko īsti dažādās partijas 2. oktobrī mums piedāvās. Diemžēl aina īpaši skaista nerādās.
Nelaiķis Valdemārs Ancītis (1921-2006) savā pēdējā - 2007. gada Senču kalendārā, pieminējis Laimoņa Pura izdoto atmiņu grāmatu Atmiņu atspulgs par noklusēto un viltniecisko, kuŗas 154. lpp. rakstīts par draudiem Rīgai: 1944. gada 4. vai 5. jūnijā Rietumu sabiedrotie esot plānojuši lielu uzlidojumu Rīgas pilsētai, lai iznīcinātu šo piefrontes kaŗa rūpniecības un komūnikāciju centru. Uzlidojumu Rīgai būtu veikuši amerikāņu B-17 četrmotorīgie bumbvedēji, kas pēc degvielas un bumbu uzņemšanas Poltavā, Ukrainā, pāri Rīgai atgrieztos uz savām bazēm Anglijā.
Astrologi runā par lielo Saturna un Urāna opoziciju, runā par planētu veidoto lielo T-kvadrātu debesīs un teic, ka nobeigumam tuvojas kāds būtisks globālu satricinājumu laiks. Prognozes skan visai skarbi: sāksies nozīmīgas pārbīdes varas sadalījumā, kaut kādā mērā mainīsies pati varas struktūra, iespējami būtiski notikumi polītikā, cīņa par varu var kļūt arī vardarbīga.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
