Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
The history of Latvian entrepreneurship cannot be written without mentioning Helmars Rudzitis! If you say that Latvians are not good businessmen, that they only sing and dance, then Helmars Rudzitis contradicts this myth. He not only had a knack for business, but also vision. This he combined with a through cultural foundation and a deep understanding and knowledge of literature, music and performing arts. Each situation or individual whom he encountered became part of his personal journey.
Being a caring person, Helmars knew how to help and support everyone. For that reason, he was respected and recognized by people throughout his life.
After World War II, in the Displaced Persons (DP) camp in Esslingen, Germany, Helmars started publishing a monthly journal called Laiks, in which he published literary works written by Latvian refugee writers and illustrated by refugee artists. He also continued publishing books drawing from the list of the books that his firm Grāmatu Draugs had published in pre-war Riga.
Helmārs and his family arrived in the U.S. in April 1949. Immediately he started a new project, the American Latvian newspaper Laiks. The first issue was published seven months later on November 8, 1949.
In 1951 the first Laiks Art Calendar was published. Each year a new calendar still arrives in nearly every Latvian home. The plan was not just to earn money, but also to carry on Latvian culture so that it would never be forgotten.
This book tells the exciting adventure, of a young man with ideas, who navigated through the dramatic 20th century and establishing going businesses and at the same time preserving some of the greatest treasures of the Latvian nation.
It is very fashionable to call someone global Latvian today. Helmars Rudzitis was one already in the last century.
Šajos mana skolotāja žurnālistikā, dzejnieka Māŗa Čaklā vārdos ir īsi un skaidri pateikts tas, ko izjutu, Valstssvētku dienas pavadot Ņujorkā. Tieši uz Ņujorku šā gada novembrī biju visvairāk vēlējusies nokļūt, jo ‒ tieši Ņujorka un Ņujorkas latvieši taču izloloja Laiku, avīzi, ar kuŗu aizvadītos 19 gadus cieši esmu sasaistījusi savu darba dzīvi, avīzi, kas šā gada 8. novembrī nosvinēja savu 70. dzimšanas dienu, apliecinot, ka ir pilntiesīga trimdas preses ilgdzīvotāja.
No sirds sveicu laikrakstu Laiks un visus tā bijušos un esošos līdzstrādniekus, atbalstītājus un lasītāju pulku apaļajā 70. gadskārtā. Jūs esat paveikuši šo gadu desmitu laikā nenovērtējamu darbu, neizsīkstoši ieguldot savu laiku, enerģiju, līdzekļus gan Latvijas valstiskuma, gan visa latviskā godam un lepnumam.
Pasaules brīvo latviešu apvienības vārdā sirsnīgi sveicu lielāko, vecāko un nozīmīgāko latviešu laikrakstu ārzemēs avīzi Laiks, tās redakciju un daudzos līdzstrādniekus nozīmīgajā 70 gadu jubilejā!
Ar lielu lepnumu un gandarījumu saņēmām ziņu, ka JBANC Apvienotās Amerikas baltiešu nacionālās komitejas balva šogad piešķirta arī mums Amerikas latviešu avīzei Laiks tās 70. gadskārtā.
Latvijas vēstniecība ASV ziņo par iespēju atjaunot vai pieprasīt Latvijas Republikas pasi un/vai personas apliecību (eID karti) Walnut Creek Sanfrancisko reģionā š.g. 18.-19. oktobrī.
Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un Andras Levites kundzes un ANO delegācija viesojās pie Ņujorkas latviešiem šā gada 25. septembrī Jonkeros, Ņujorkā, kur bija sapulcējušies telpās.
Valsts tēls ir svarīgs, bet primāra ir reālitāte, proti, pilsonim ir jāpiedalās savas valsts līdzveidošanā. Tēls rodas, izejot no reālitātes. Līdzveidošana, savukārt, ir vēlme un sapratne, ka pilsoņa godalieta ir atbalstīt savu valsti. Varbūt nepietiekami daudz cilvēku to izprot, un te atkal ir darbs medijiem. Mēs visi taču esam ieinteresēti, lai mūsu valsts būtu spēcīga.
9. septembrī Latvijā oficiāli atzīmēja ārlietu dienesta simtgadi. Ārlietu ministrijas darbinieki bija pulcējušies svinīgā sarīkojumā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Un ar šo dienu tika iedibināta jauna tradicija ik gadu pasniegt balvu par mūža ieguldījumu ārlietās.
Pirmā nedēļa Kursas 44. mācību gadā ir ātri pagājusi jaukā ritmā. Uz Kursas atklāšanu pulcējās skolēni, darbinieki un viesi no Amerikas, Kanadas un Latvijas, bet pēc pāris dienām tika vēl sagaidīti tie, kas bija ceļā no Dziesmu un deju svētkiem Toronto, Kanadā.
Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) uzsākusi reģistrāciju Pasaules latviešu kultūras konferencei, kas notiks 29. un 30. septembrī Cēsu koncertzālē. Konferenci rīko PBLA sadarbībā ar Kultūras ministriju un Cēsu pilsētas domi.
12. jūlijā Ārlietu ministrijā uz pirmo sēdi tikās Diasporas konsultātīvās padomes locekļi. To atklājot, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, kuŗa izteica gandarījumu par padomes darba uzsākšanu, kā arī pauda pārliecību, ka tā būs laba platforma valsts un nevalstisko organizāciju sadarbībai diasporas polītikas jomā.
Gadu gaitā jēdzieni dziesmu svētki Kanadā un Toronto pilsēta bija nešķirami. Vienubrīd tomēr pašķīrās, un par divu aizvadīto svētku norises vietu tika izraudzīta Hamiltona. Šogad Dziesmu svētki Kanadā atkal notika Toronto.
3. jūlijā noslēdzās pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2, kas pirmo reizi pēc 30 gadiem notika Kanadā, netālu no Toronto. Seminārā piedalījās gandrīz 70 latviešu jauniešu no 12 pasaules valstīm, tostarp ASV, Kanadas, Latvijas, Īrijas, Austrālijas, Krievijas, lai pilnveidotu zināšanas, diskutētu, dziedātu, dejotu, izjustu savu latvietību un dalītos iedvesmojošā pieredzē.
Jaunais Valsts prezidents Egils Levits, uzņemoties amata pienākumus, 8. jūlijā Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu. Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas,
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
