Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Pēdējo pāris nedēļu laikā īstu vētru Latvijas sociālajos tīklos izraisījusi ziņa, ka laikā, kad valdības vadītājs bija Krišjānis Kariņš, 18 no kopumā 53 lidojumiem uz ārvalstīm izmantoti speciālie reisi. Laikā no 2021. līdz 2023. gadam ar privātu lidaparātu premjers devies 18 lidojumos uz Beļģiju, Slovēniju, Portugāli, Poliju, Vāciju, Franciju, Lielbritāniju, Slovākiju, Nīderlandi, Dāniju, Čehiju un Moldovu. Speciālajiem reisiem 2021. gadā no valsts budžeta līdzekļiem iztērēti teju 145 000 eiro, 22. gadā ap 333 000, bet šogad 136 000 eiro. Vidēji viena lidojuma izmaksas ir aptuveni 34 000 eiro.
Novembrī, kad Latvijā tradicionāli atzīmē patriotisko mēnesi, Dzelzavas kultūras namā atklāja Ņujorkas latvietes, mākslinieces Vijas Doks gleznu izstādi Vai es neesmu sieviete?. Atklāšanas pasākumā piedalījās arī pati māksliniece, lai klātesošajiem pastāstītu par savu saistību ar Dzelzavu, Doku dzimtu un izstādē apskatāmajiem darbiem.
21. septembrī Losandželosas latviešu saime svinēja sabiedriskā centra 50 gadu jubileju un namā, kas nestāv tukšs gandrīz nekad, atkal skanēja dziesmas, dzeja un zibēja dejotāju košie tautas tērpi.
Trīs dienu gaŗumā - no 13. līdz 15. oktobrim - Karmelas pilsētā Indianas pavalstī Amerikas latviešu kopienu pārstāvji strādāja, sprieda un dalījās ar idejām, kā atbalstīt, uzturēt un virzīt nākotnei latviešu sabiedrību ASV.
Pēc Frīdricha Eberta fonda pasūtinājuma, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS Latvijā veica apjomīgu pētījumu par to, kā Latvijas krievi un arī latvieši vērtē Krievijas kaŗu Ukrainā, Putinu, Zelenski, atbalstu Ukrainai un ko domā par pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā, par Latvijas dalību NATO un ES u.c.
Pēteris Blumbergs: "Izjutu, ka cilvēki, kas strādā robežsardzē, jūtas lepni un atbildīgi par darbu, kas viņiem uzticēts. Jā, tur bija technika no Amerikas un Kanadas, un tas tikai apliecina, ka Latvijai ir atsaucīgi un spēcīgi sabiedrotie. Tā kā esmu Amerikas pavalstnieks, es biju lepns, redzot, ka mana valsts ir atsūtījusi techniku uz šo robežu."
Viss tapis pašu spēkiem. Gadu gaitā ir audzētas jaudas, paplašināta komanda, un tā jau 25 gadus. Nu esam ap 300. vietu 500 veiksmīgāko Latvijas uzņēmumu topā, maksājam prāvus nodokļus valstij. Tā abi ar Pēteri cenšamies parādīt, ka jādzīvo un jāstrādā savai valstij, pašiem jābūt saimniekiem. Visvaldis mēdza teikt, ka ikviena uzņēmuma vērtējumā ir divi galvenie rādītāji: peļņa un apmierināti darbinieki. To arī cenšamies īstenot.
Ja jāizrok bedre, paņem lāpstu un ej sāc rakt, nedomā gaŗi. Rakšanas laikā jau sapratīsi, kā to bedri rakt pareizāk. Tas ir tas, ko daru katru dienu, par uzņēmējdarbību saka Mārtiņš Lasmanis, jaunuzņēmuma Supliful līdzdibinātājs.
8. jūlijā, kad Rīga viļņojās 150. Dziesmu svētku skaņās un rakstos un nule aizvadīta nozīmīgākā pasaules latviešu tautsaimniecības foruma PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forums) 10. jubileja, Čikāgā savu 90. dzimšanas dienu nosvinējis mecenāts, tostarp PLEIF atbalstītājs Modris Galenieks Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Valsts augstāko apbalvojumu viņš saņēma šā gada pavasarī un, kā pats saka: Esmu ļoti pateicīgs un gandarīts par lielo pagodinājumu! Modris arī ar lepnumu piemin, ka Triju Zvaigžņu ordeni savulaik saņēmis viņa tēvs Fricis Galenieks.
Pēc prezidenta ievēlēšanas nerimst spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Jau pirms vēlēšanām tika pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar Jaunās Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu, tomēr gan Apvienotais saraksts, gan Nacionālā apvienība paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tāpēc ir jautājums, vai JV, ZZS un "Progresīvie" paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu tik neliels vairākums jeb tikai 52 deputāti. Turklāt jautājums joprojām ir par Aivaru Lembergu,no kuŗa ZZS nav norobežojusies. Kā zināms, Lembergs ir notiesāts pirmajā instancē, ir sankciju sarakstā.
Nupat, 2. aprīlī, publicēts Kanadā dzimušā latviešu rakstnieka Mateja Kalna otrais romāns Baltic Shadows (Baltijas ēnas). Mana iepazīšanās ar rakstnieku Mateju Kalnu notika pirms diviem gadiem, kad bija iznācis viņa pirmais romāns Beasts of the night (Nakts briesmoņi 2020).
1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. 1990. gada 4. maijā 138 Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) deputāti nobalsoja par deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Par nobalsoja 138 no 201 AP ievēlētā deputāta.