Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likums Saeimā tika pieņemts 2023. gada 5. aprīlī un savulaik sabiedrībā radīja ne mazumu diskusiju. Daudziem atmiņā vēl bija dienests armijā okupācijas gados. Toreiz tas nereti izvērsās par baisu stāstu par sakropļošanu un pat nāvi, jo attiecības dienestā esošo starpā bija ārpus jebkāda reglamenta. Virsnieki izlikās nezinot un neredzot, kā jauniesauktie tika piekauti, spīdzināti un pat nogalināti. Daudzi neticēja, ka neatkarīgās Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) tādu attiecību nav. Tomēr laiks pamazām visu noliek savās vietās, un daudzi jaunieši labprāt stāsta par savu dienestu un pieredzi, ko guvuši valsts aizsardzībā. Ar Aizsardzības ministrijas portāla Sargs.lv laipnu atļauju piedāvājam kādu tā stāstu no pagājušā gada.
Šajā vasarā vienā no Rīgas antikvariātiem uzdūros nelielai grāmatiņai- Latviešu tautas izredzes. Ar apakšvirsrakstu - 1990. gada 28. septembra konference. Izdevis apgāds Zinātne, metiens - 8000 eksemplāru. Pati grāmata ir konferencē nolasīto referātu apkopojums. Tās ievadā šī saieta organizators, LU Fizikas un matemātikas fakultātes docents Oļģerts Dzenītis raksta: Latviešu tauta ir jāglābj! Tam jākļūst par mūsu domu, rīcības dzenuļu, praktiskās darbības alfu un omegu.
Šā gada 27. septembrī Rīgā, VEF Kultūras pils Kamerzālē notika ALA nozares Labdarība Latvijā un Latvijas Bērnu fonda rīkotais 30. stipendiju pasniegšanas sarīkojums.
Šogad Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) veidotā un organizētā Zigfrīda Sapieša simtgadei veltītā izstāde Cēsīs Tev nebūs samierināt monstrus ir iekļauta rudens balsojumā "Kilograms kultūras" kā viens no pieciem orģinālākajiem un kvalitatīvākajiem Latvijas kultūras notikumiem, kas tapuši no 2024. gada 1. maija līdz 31. augustam kategorijā "Mantojums."
NATO Stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra (STRATCOM) direktors Jānis Sārts par Latvijas robežas apdraudējumu un komunikāciju ar iedzīvotājiem intervijā Sallijai Benfeldei
Otrā septembŗa nedēļa Latvijā bija vasarīga. Sabiedrību gan satrauca incidents ar valsts territorijā ielidojušo Krievijas militāro dronu, un publiskajā telpā sāk izskanēt polītiķu diskusiju atbalsis par nākamā gada budžetu un nodokļu reformu.
ALAs mūzeja vadītāja Renāte Grāvere intervijā Ligitai Kovtunai
Šā gada pavasarī, kad ALA ģenerālsekretāre Marisa Gudrā darīja zināmu ALA valdes lēmumu apstiprināt tevi par Latviešu mūzeja direktori, P. Dajevskis teica: Renātes stāsts ir fantastiska mutvārdu liecība, kas paver citu dimensiju par latviešu neatkarības centieniem. Mūzejs ir kā heritage center, kas kalpo ne vien kā vēstures atstāsts, bet ir arī mūsdienu un laikmeta sarunu veicinātājs, kas dod kontekstu un cerību. Kā tas tev izdevies un kur smēlies savas zināšanas?
23. augusts Latvijai, arī Lietuvai un Igaunijai, ir nozīmīgs, vēsturisks datums. 1939. gada 23. augustā tika noslēgts slepenais Molotova-Ribentropa jeb Staļina-Hitlera pakts par ietekmes zonām. Tas praktiski nozīmēja kara gadījumā atdot Baltijas valstis Padomju Savienībai un noteica šo valstu likteņus turpmākos piecdesmit gadus. Savukārt 1989. gada 23. augusts, Baltijas ceļš, kļuva par mūsu brīvības ceļu. Aptuveni divi miljoni cilvēku, trijās Baltijas valstīs sadodoties rokās nepārtrauktā ķēdē, visai pasaulei parādīja mūsu patieso gribu būt brīviem. Bet ceļš līdz tam bija ilgs un sarežģīts.
Mārtiņš Andersons: "Jāpiezīmē, ka lielie Amerikas investori nekad neskatīsies uz Latviju kā vienu izolētu vietu viņiem interesē vismaz Baltijas reģions ar tā septiņiem miljoniem iedzīvotāju, vai pat Ziemeļeiropa, bet vislabāk visa Eiropa. Rezultātā mērķis ir noslēgt sadarbības ar Latvijas uzņēmumiem kā pirmais solis uz plašāku sadarbību Eiropā. "
24. augusts Ukrainas neatkarības diena. Jau trešā kaŗa gada ēnā. Klausoties vai lasot to kaŗagūstekņu stāstus, kuŗus izdevies atbrīvot no okupantu nagiem un apmainīt pret Krievijas kaŗavīriem, grūti aptvert dzirdēto un arī redzēto. Šķiet, vairs nav noslēpums, ka Ukrainas kaŗagūstekņi tiek spīdzināti, turēti badā un viņiem netiek sniegta nekāda medicīniskā palīdzība. Tie, kuŗi seko ziņu raidījumiem, vismaz Eiropā, droši vien ir redzējuši sižetus ar no gūsta atbrīvotajiem ukraiņiem tie, kuŗi ilgāk bijuši gūstā un vēl spēj staigāt, izskatās kā dzīvi skeleti, tikai kauli un āda.
"..cilvēki tiecas tur, kur ir interesanta dzīve. Nu, laikam taču pie latviešiem ir interesanti, ja jau, piemēram, Gaŗezerā un Kursā jaunieši ir pat gatavi vasaras laikā iet skolā! Acīmredzot iespējas iegūt jaunus draugus, jaunu latviskuma pieredzi ir spēcīgs motīvs."
Kādā Kurskā nofilmētā sižetā Krievijas pilsonis stāsta, ka ukraiņu kaŗavīri pārbaudījuši dokumentus, esot bijuši pieklājīgi un uz viņa jautājumu, kāda turpmāk būs dzīvošana, esot atbildējuši, lai mācās Ukrainas himnu un ka būšot balsošana. Un Krievijas pilsonis pēc dažiem rupjiem krievu izteicieniem saka, ka vispār jau esot vienalga, zem kāda karoga, ja ļauj mierīgi dzīvot. Lūk, tā arī notiek ar Putina un dižās Krievzemes mīlestību!
Kā zināms, Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām archīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada. Applūdušas ielas, bloķēta satiksme, ūdens pilni pagrabstāvi, daudzviet arī privātmāju pirmie stāvi, lielas platības lauksaimniecības zemes ūdenī tāds ir īsais seku pārskats.
"Sapnis par Baltijas valstu vienotu institūciju un kopīgu saskaņotu darbību viena liela kopīga projekta īstenošanā neīstenojās. Katra valsts savu deķi arvien vairāk velk uz savu pusi. Es personīgi vienmēr esmu iestājies par to, ka jāsaglabā projekta kopīgā ideja, un mēģinu panākt, ka starptautiskais uzņēmums pārstāv mūsu visu trīs valstu kopīgo vīziju un tādu to arī īsteno. Jātiek vaļā no līdzšinējā izolētā jeb katram sava dzelzceļa tīkla. Un visvairāk negribētos norobežošanos katram savās ekonomiskajās interesēs. Jābūt vienotam tirgum, kuŗā varētu ienākt arī starptautiskie spēlētāji un kurā varētu iekļauties arī starptautiskie investori."
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
