18.11.2024

Kad būs pirmais Latvijas Nobela prēmijas laureāts?
12.11.2024

Latvijas Universitātes fonda valdes loceklis prof. Mārcis Auziņš un Fonda izpilddirektore Laila Kundziņa intervijā Ligitai Kovtunai

Par izaicinājumiem un izdošanās labo garšu
12.11.2024

Oregonas Latviešu biedrības priekšsēde, Amerikas Latviešu apvienības informācijas nozares vadītāja Ieva Dekstere intervijā Ligitai Kovtunai

Nepagriezt otru vaigu
05.11.2024

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un nežēlīgais karš, kas ilgst nu jau trešo. gadu aizv­ien biežāk raisa srunas par mieru. Izskan viedokļi Ukrainai varbūt nāktos piekāpties un ziedot savas teritorijas, jo Putins taču droši vien nepiekāpsies. Un dažs labs atceras Bībeli. Kā zināms, Bībelē Jēzus kalna sprediķī saviem sekotājiem saka: “Ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru.” Jaunajā derībā tas minēts Mateja un Lūkas evaņģēlijos. Nereti Jēzus vārdi tiek uztverti kā nepretošanās ļaunumam.

“Trimda un tauta Latvijā ir saaugušas”
05.11.2024

Ar laikraksta Laiks redaktori Ligitu Kovtunu sarunājas Juris Lorencs

Ceļš trimdā ar cālīti kabatā
29.10.2024

Bērnu ārste un ilggadējā LĀZA valdes locekle dr. Zaiga Alksne Phillips intervijā Ligitai Kovtunai

„Kremļa miers” un laikmeta beigas
29.10.2024

Gruzijas parlamenta vēlēšanās 26. oktobrī ir uzvarējusi Krievija. Proti, prokrieviskā partija „Gruzijas sapnis” ir ieguvusi gandrīz 55 procentus balsu. Moldovai 20. oktobrī notikušajās prezidenta vēlēšanās un referendumā par Eiropas Savienību (ES) ir izdevies izlīst caur adatas aci. Pašreizējā eiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu ir ieguvusi nepilnus 42 procentus balsu, vēl būs vēlēšanu otrā kārta, bet konkurenti no viņas ļoti atpaliek. Savukārt referendumā par to, ka valsts konstitūcijā jāiekļauj mērķis iestāšanās Eiropas Savienībā, eiropeiski noskaņotajiem vēlētājiem ir niecīgs pārsvars – nepilni 50,04 procenti, turklāt šo niecīgo pārsvaru nodrošināja ārzemēs dzīvojošie Moldovas pilsoņi. No diasporā dzīvojošajiem par ES nobalsoja 73 procenti.

Divas nedēļas Latvijā, kas pārvērta dzīvi
22.10.2024

Latviešu izcelsmes dziedātājs LAUV sveic latviešu fanus koncertā Sanfrancisko

“Ar diasporu jārunā skaidri, atklāti un vienkārši”
08.10.2024

Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze intervijā Ligitai Kovtunai

Aizsardzības dienesta stāsts
08.10.2024

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likums Saeimā tika pieņemts 2023. gada 5. aprīlī un savulaik sabiedrībā radīja ne mazumu dis­kusiju. Daudziem atmiņā vēl bija dienests armijā okupācijas gados. Toreiz tas nereti izvērsās par baisu stāstu par sakropļošanu un pat nāvi, jo attiecības dienestā esošo starpā bija ārpus jebkāda reglamenta. Virsnieki izlikās nezinot un neredzot, kā jauniesauktie tika piekauti, spīdzināti un pat nogalināti. Daudzi neticēja, ka neatkarīgās Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) tādu attiecību nav. Tomēr laiks pamazām visu noliek savās vietās, un daudzi jaunieši labprāt stāsta par savu dienestu un pieredzi, ko guvuši valsts aizsardzībā. Ar Aizsardzības ministrijas portāla Sargs.lv laipnu atļauju piedāvājam kādu tā stāstu no pagājušā gada.

Kādas konferences atcerei
08.10.2024

Šajā vasarā vienā no Rīgas antikvariātiem uzdūros nelielai grāmatiņai- “Latviešu tautas izredzes”. Ar apakšvirs­rakstu - “1990. gada 28. sep­tem­bra konference”. Izdevis apgāds “Zinātne”, metiens - 8000 eksemplāru. Pati grāmata ir konferencē nolasīto referātu apkopojums. Tās ievadā šī saieta organizators, LU Fizikas un matemātikas fakultātes docents Oļģerts Dzenītis raksta: “Latviešu tauta ir jāglābj! Tam jākļūst par mūsu domu, rīcības dzenuļu, praktiskās darbības alfu un omegu.”

Top jaunā Eiropas Komisija
02.10.2024

“Dod, Dieviņi, otram dot,Ne no otra mīļi lūgt…”
02.10.2024

Šā gada 27. septembrī Rīgā, VEF Kultūras pils Kamerzālē notika ALA nozares “Labdarība Latvijā” un Latvijas Bērnu fonda rīkotais 30. stipendiju pasniegšanas sarīkojums.

Trimdas mākslas mājupceļš
28.09.2024

Šogad Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) veidotā un organizētā Zigfrīda Sapieša simtgadei veltītā izstāde Cēsīs “Tev nebūs samierināt monstrus” ir iekļauta rudens balsojumā "Kilograms kultūras" kā viens no pieciem orģinālākajiem un kvalitatīvākajiem Latvijas kultūras notikumiem, kas tapuši no 2024. gada 1. maija līdz 31. augustam kategorijā "Mantojums."

Latviešu sabiedrība Kalifornijā tiekas ar Latvijas viesiem
28.09.2024

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un uzņēmēju delegācija viesojas Sanfrancisko Latviešu namā

Drona mācībstunda
18.09.2024

NATO Stratēģiskās komu­nikācijas Izcilības centra (STRATCOM) direktors Jānis Sārts par Latvijas robežas apdraudējumu un komunikāciju ar iedzīvotājiem intervijā Sallijai Benfeldei

Kuldīga ir jāsajūt!
18.09.2024

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska intervijā Ligitai Kovtunai.

Cerība
18.09.2024

Otrā septembŗa nedēļa Latvijā bija vasarīga. Sabiedrību gan satrauca incidents ar valsts territorijā ielidojušo Krievijas militāro dronu, un publiskajā telpā sāk izskanēt polītiķu diskusiju atbalsis par nākamā gada budžetu un nodokļu reformu.

Latviešu mūzejs no Rokviles dodas pasaulē
04.09.2024

ALAs mūzeja vadītāja Renāte Grāvere intervijā Ligitai Kovtunai Šā gada pavasarī, kad ALA ģenerālsekretāre Marisa Gudrā darīja zināmu ALA valdes lēmumu apstiprināt tevi par Latviešu mūzeja direktori, P. Dajevskis teica: “Renātes stāsts ir fantastiska mutvārdu liecība, kas paver citu dimensiju par latviešu neatkarības centieniem. Mūzejs ir kā heritage center, kas kalpo ne vien kā vēstures atstāsts, bet ir arī mūsdienu un laikmeta sarunu veicinātājs, kas dod kontekstu un cerību.” Kā tas tev izdevies un kur smēlies savas zināšanas?

Ar iecementētām kājām un brīvu garu
04.09.2024

23. augusts Latvijai, arī Lietuvai un Igaunijai, ir nozīmīgs, vēsturisks datums. 1939. gada 23. augustā tika noslēgts slepenais Molotova-Ribentropa jeb Staļina-Hitlera pakts par ietekmes zonām. Tas praktiski nozīmēja kara gadījumā atdot Baltijas valstis Padomju Savienībai un noteica šo valstu likteņus turpmākos piecdesmit gadus. Savukārt 1989. gada 23. augusts, Baltijas ceļš, kļuva par mūsu brīvības ceļu. Aptuveni divi miljoni cilvēku, trijās Baltijas valstīs sadodoties rokās nepārtrauktā ķēdē, visai pasaulei parādīja mūsu patieso gribu būt brīviem. Bet ceļš līdz tam bija ilgs un sarežģīts.