Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
NATO Stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra (STRATCOM) direktors Jānis Sārts par Latvijas robežas apdraudējumu un komunikāciju ar iedzīvotājiem intervijā Sallijai Benfeldei
Otrā septembŗa nedēļa Latvijā bija vasarīga. Sabiedrību gan satrauca incidents ar valsts territorijā ielidojušo Krievijas militāro dronu, un publiskajā telpā sāk izskanēt polītiķu diskusiju atbalsis par nākamā gada budžetu un nodokļu reformu.
ALAs mūzeja vadītāja Renāte Grāvere intervijā Ligitai Kovtunai
Šā gada pavasarī, kad ALA ģenerālsekretāre Marisa Gudrā darīja zināmu ALA valdes lēmumu apstiprināt tevi par Latviešu mūzeja direktori, P. Dajevskis teica: Renātes stāsts ir fantastiska mutvārdu liecība, kas paver citu dimensiju par latviešu neatkarības centieniem. Mūzejs ir kā heritage center, kas kalpo ne vien kā vēstures atstāsts, bet ir arī mūsdienu un laikmeta sarunu veicinātājs, kas dod kontekstu un cerību. Kā tas tev izdevies un kur smēlies savas zināšanas?
23. augusts Latvijai, arī Lietuvai un Igaunijai, ir nozīmīgs, vēsturisks datums. 1939. gada 23. augustā tika noslēgts slepenais Molotova-Ribentropa jeb Staļina-Hitlera pakts par ietekmes zonām. Tas praktiski nozīmēja kara gadījumā atdot Baltijas valstis Padomju Savienībai un noteica šo valstu likteņus turpmākos piecdesmit gadus. Savukārt 1989. gada 23. augusts, Baltijas ceļš, kļuva par mūsu brīvības ceļu. Aptuveni divi miljoni cilvēku, trijās Baltijas valstīs sadodoties rokās nepārtrauktā ķēdē, visai pasaulei parādīja mūsu patieso gribu būt brīviem. Bet ceļš līdz tam bija ilgs un sarežģīts.
Mārtiņš Andersons: "Jāpiezīmē, ka lielie Amerikas investori nekad neskatīsies uz Latviju kā vienu izolētu vietu viņiem interesē vismaz Baltijas reģions ar tā septiņiem miljoniem iedzīvotāju, vai pat Ziemeļeiropa, bet vislabāk visa Eiropa. Rezultātā mērķis ir noslēgt sadarbības ar Latvijas uzņēmumiem kā pirmais solis uz plašāku sadarbību Eiropā. "
24. augusts Ukrainas neatkarības diena. Jau trešā kaŗa gada ēnā. Klausoties vai lasot to kaŗagūstekņu stāstus, kuŗus izdevies atbrīvot no okupantu nagiem un apmainīt pret Krievijas kaŗavīriem, grūti aptvert dzirdēto un arī redzēto. Šķiet, vairs nav noslēpums, ka Ukrainas kaŗagūstekņi tiek spīdzināti, turēti badā un viņiem netiek sniegta nekāda medicīniskā palīdzība. Tie, kuŗi seko ziņu raidījumiem, vismaz Eiropā, droši vien ir redzējuši sižetus ar no gūsta atbrīvotajiem ukraiņiem tie, kuŗi ilgāk bijuši gūstā un vēl spēj staigāt, izskatās kā dzīvi skeleti, tikai kauli un āda.
"..cilvēki tiecas tur, kur ir interesanta dzīve. Nu, laikam taču pie latviešiem ir interesanti, ja jau, piemēram, Gaŗezerā un Kursā jaunieši ir pat gatavi vasaras laikā iet skolā! Acīmredzot iespējas iegūt jaunus draugus, jaunu latviskuma pieredzi ir spēcīgs motīvs."
Kādā Kurskā nofilmētā sižetā Krievijas pilsonis stāsta, ka ukraiņu kaŗavīri pārbaudījuši dokumentus, esot bijuši pieklājīgi un uz viņa jautājumu, kāda turpmāk būs dzīvošana, esot atbildējuši, lai mācās Ukrainas himnu un ka būšot balsošana. Un Krievijas pilsonis pēc dažiem rupjiem krievu izteicieniem saka, ka vispār jau esot vienalga, zem kāda karoga, ja ļauj mierīgi dzīvot. Lūk, tā arī notiek ar Putina un dižās Krievzemes mīlestību!
Kā zināms, Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām archīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada. Applūdušas ielas, bloķēta satiksme, ūdens pilni pagrabstāvi, daudzviet arī privātmāju pirmie stāvi, lielas platības lauksaimniecības zemes ūdenī tāds ir īsais seku pārskats.
"Sapnis par Baltijas valstu vienotu institūciju un kopīgu saskaņotu darbību viena liela kopīga projekta īstenošanā neīstenojās. Katra valsts savu deķi arvien vairāk velk uz savu pusi. Es personīgi vienmēr esmu iestājies par to, ka jāsaglabā projekta kopīgā ideja, un mēģinu panākt, ka starptautiskais uzņēmums pārstāv mūsu visu trīs valstu kopīgo vīziju un tādu to arī īsteno. Jātiek vaļā no līdzšinējā izolētā jeb katram sava dzelzceļa tīkla. Un visvairāk negribētos norobežošanos katram savās ekonomiskajās interesēs. Jābūt vienotam tirgum, kuŗā varētu ienākt arī starptautiskie spēlētāji un kurā varētu iekļauties arī starptautiskie investori."
"Iesaistot jaunus ieviržu un projektu vadītājus, izdevies 2x2 kustībai nodzīvot līdz 60. jubilejai tiekoties ar savējiem, saprast, ka esmu latvietis, un ko tas man nozīmē. Turklāt nometņu vadītāji vienmēr bijuši paša augstākā ranga latvieši, kuŗi dinamiski prata ietekmēt un iedvesmot jaunatni Vaira Vīķe-Freiberga, Andris un Jānis Trapāni, Andris Ritmanis, Ģirts Kaugars, Voldemārs Gulēns no Kanadas, Vilis Vītols no Venecuēlas un daudzi citi."
Liels bija to dejotāju prieks un gandarījums, kas mēroja ceļu no mazās Otavas sabiedrības līdz lielajam svētku tautasdeju lieluzveduma laukumam Toronto. Nodejojām godam, kā bijām solījuši svētku rīkotājiem, lai arī ar citu deju grupu palīdzību. Kāpēc tad ceļš grumbuļains?
Atmodas gadu dalībnieki nav aizmirsuši tās dienas un gadus, par to stāsta saviem bērniem un bērnu bērniem. Tomēr nereti aizmirstam vai pat nezinām, ka daļa no mums bija arī tautieši trimdā un ka bez viņu veikuma Latviju varējām neatgūt. Šodien mēs runājam par diasporu, bieži dalām to nosacīti vecajā un jaunajā diasporā, bet precīzāk tomēr būtu stāstīt par trimdu, par trimdinieku bērniem, kuri kopā ar vecākiem trimdas zemēs neļāva saviem politiķiem un valdībām aizmirst, ka Latvija ir okupēta valsts un ka okupāciju nedrīkst pieņemt un samierināties ar to, kā ar notikušu un nemaināmu faktu. Jāpiebilst, ka ne viens vien no trimdinieku bērniem ir atgriezies neatkarīgajā Latvijā, lai strādātu savai tēvu zemei, palīdzētu tai ar savām zināšanām.
ASV prezidenta kandidāts Donalds Tramps intervijā Fox News saska, ka 20. jūlijā viņam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Sarunas laikā viņš esot sacījis Zelenskim, ka jāizbeidz kaŗš pret agresorvalsti Krievijas Federāciju. Tā ir kaŗa mašīna, jūs cīnāties ar kaŗa mašīnu. Tas ir viņu darbs, tas, ko viņi dara viņi kaŗo. Viņi uzvarēja Hitleru, viņi uzvarēja Napoleonu, uzsvēris Tramps. Viņš arī piebildis, ka ukraiņu pavasara pretuzbrukums nav izdevies, bet krieviem ir miljoniem mīnu un tūkstošiem tanku. Es teicu, ka mums šis kaŗš ir jāizbeidz, Tramps atkārtojis intervijā vēlreiz. Viņš arī atzīmējis, ka ļoti daudzi okupanti ir nogalināti, bet kaŗā gājis bojā arī daudz ukraiņu. Tramps uzskata, ka pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam to nevajadzēja pieļaut.
"Jāteic, kultūras vide ir ļoti draudzīga, iekļaujoša. Veidojas un stiprinās diasporas kultūras saites ar Latviju. Īpašs prieks ir par Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienību, ko vada Renāte Albrehta, kā arī par Austrāliju, kur jau gadiem strādā diasporas koru virsdiriģents Ivars Cinkuss, arī Eiropā, kur ELA Kultūras nozari vada Anda Baltmane. Cieša vienotība ir gan starp mītnes zemju organizācijām, gan tām ar Latviju. Vienoti daudzveidībā kā Eiropas Savienības lozungā!"
"Pirms divdesmit gadiem starp latviešiem bija jūtama lielāka nesaskaņa nekā patlaban, jo tie cilvēki, kuri bija atbraukuši pēc kara, bija politiskie bēgļi un savā domāšanā atšķīrās no tiem, kas iebrauca vēlāk nekā ekonomiskie bēgļi labākas dzīves meklējumos. Bet situācija ir ļoti mainījusies, un es uzskatu, ka saskaņa starp latviešu paaudzēm ir ļoti laba, jo cilvēki ir iemācījušies viens otru pieņemt. Sanfrancisko diasporu patlaban vada tie gados jaunie latvieši, kuri ir iebraukuši nesen, kuriem ir ģimene un kuri vēlas, lai viņu bērniem ir latviešu skola. Ziemeļkalifornija ir attīstīts biznesa centrs, kur ir daudz jaunuzņēmumu, un Latvijas jauniešiem ir profesionāla interese meklēt iespējas savas karjeras izaugsmei. "
"Eiropas diasporu veido galvenokārt jauniebraucēji, liela daļa no kuriem Latviju ir pametusi ar rūgtumu. Rūgtums ir par to, ka netika saņemts valsts atbalsts krīzes gados, kālab nācās aizbraukt. Ir vilšanās un viedoklis, ka Latvijas valstij vajadzētu atbalstīt aktivitātes, lai cilvēki savu valstisko piederību saglabātu."
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
