Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Mārtiņš Andersons: "Jāpiezīmē, ka lielie Amerikas investori nekad neskatīsies uz Latviju kā vienu izolētu vietu viņiem interesē vismaz Baltijas reģions ar tā septiņiem miljoniem iedzīvotāju, vai pat Ziemeļeiropa, bet vislabāk visa Eiropa. Rezultātā mērķis ir noslēgt sadarbības ar Latvijas uzņēmumiem kā pirmais solis uz plašāku sadarbību Eiropā. "
24. augusts Ukrainas neatkarības diena. Jau trešā kaŗa gada ēnā. Klausoties vai lasot to kaŗagūstekņu stāstus, kuŗus izdevies atbrīvot no okupantu nagiem un apmainīt pret Krievijas kaŗavīriem, grūti aptvert dzirdēto un arī redzēto. Šķiet, vairs nav noslēpums, ka Ukrainas kaŗagūstekņi tiek spīdzināti, turēti badā un viņiem netiek sniegta nekāda medicīniskā palīdzība. Tie, kuŗi seko ziņu raidījumiem, vismaz Eiropā, droši vien ir redzējuši sižetus ar no gūsta atbrīvotajiem ukraiņiem tie, kuŗi ilgāk bijuši gūstā un vēl spēj staigāt, izskatās kā dzīvi skeleti, tikai kauli un āda.
"..cilvēki tiecas tur, kur ir interesanta dzīve. Nu, laikam taču pie latviešiem ir interesanti, ja jau, piemēram, Gaŗezerā un Kursā jaunieši ir pat gatavi vasaras laikā iet skolā! Acīmredzot iespējas iegūt jaunus draugus, jaunu latviskuma pieredzi ir spēcīgs motīvs."
Kādā Kurskā nofilmētā sižetā Krievijas pilsonis stāsta, ka ukraiņu kaŗavīri pārbaudījuši dokumentus, esot bijuši pieklājīgi un uz viņa jautājumu, kāda turpmāk būs dzīvošana, esot atbildējuši, lai mācās Ukrainas himnu un ka būšot balsošana. Un Krievijas pilsonis pēc dažiem rupjiem krievu izteicieniem saka, ka vispār jau esot vienalga, zem kāda karoga, ja ļauj mierīgi dzīvot. Lūk, tā arī notiek ar Putina un dižās Krievzemes mīlestību!
Kā zināms, Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām archīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada. Applūdušas ielas, bloķēta satiksme, ūdens pilni pagrabstāvi, daudzviet arī privātmāju pirmie stāvi, lielas platības lauksaimniecības zemes ūdenī tāds ir īsais seku pārskats.
"Sapnis par Baltijas valstu vienotu institūciju un kopīgu saskaņotu darbību viena liela kopīga projekta īstenošanā neīstenojās. Katra valsts savu deķi arvien vairāk velk uz savu pusi. Es personīgi vienmēr esmu iestājies par to, ka jāsaglabā projekta kopīgā ideja, un mēģinu panākt, ka starptautiskais uzņēmums pārstāv mūsu visu trīs valstu kopīgo vīziju un tādu to arī īsteno. Jātiek vaļā no līdzšinējā izolētā jeb katram sava dzelzceļa tīkla. Un visvairāk negribētos norobežošanos katram savās ekonomiskajās interesēs. Jābūt vienotam tirgum, kuŗā varētu ienākt arī starptautiskie spēlētāji un kurā varētu iekļauties arī starptautiskie investori."
"Iesaistot jaunus ieviržu un projektu vadītājus, izdevies 2x2 kustībai nodzīvot līdz 60. jubilejai tiekoties ar savējiem, saprast, ka esmu latvietis, un ko tas man nozīmē. Turklāt nometņu vadītāji vienmēr bijuši paša augstākā ranga latvieši, kuŗi dinamiski prata ietekmēt un iedvesmot jaunatni Vaira Vīķe-Freiberga, Andris un Jānis Trapāni, Andris Ritmanis, Ģirts Kaugars, Voldemārs Gulēns no Kanadas, Vilis Vītols no Venecuēlas un daudzi citi."
Liels bija to dejotāju prieks un gandarījums, kas mēroja ceļu no mazās Otavas sabiedrības līdz lielajam svētku tautasdeju lieluzveduma laukumam Toronto. Nodejojām godam, kā bijām solījuši svētku rīkotājiem, lai arī ar citu deju grupu palīdzību. Kāpēc tad ceļš grumbuļains?
Atmodas gadu dalībnieki nav aizmirsuši tās dienas un gadus, par to stāsta saviem bērniem un bērnu bērniem. Tomēr nereti aizmirstam vai pat nezinām, ka daļa no mums bija arī tautieši trimdā un ka bez viņu veikuma Latviju varējām neatgūt. Šodien mēs runājam par diasporu, bieži dalām to nosacīti vecajā un jaunajā diasporā, bet precīzāk tomēr būtu stāstīt par trimdu, par trimdinieku bērniem, kuri kopā ar vecākiem trimdas zemēs neļāva saviem politiķiem un valdībām aizmirst, ka Latvija ir okupēta valsts un ka okupāciju nedrīkst pieņemt un samierināties ar to, kā ar notikušu un nemaināmu faktu. Jāpiebilst, ka ne viens vien no trimdinieku bērniem ir atgriezies neatkarīgajā Latvijā, lai strādātu savai tēvu zemei, palīdzētu tai ar savām zināšanām.
ASV prezidenta kandidāts Donalds Tramps intervijā Fox News saska, ka 20. jūlijā viņam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Sarunas laikā viņš esot sacījis Zelenskim, ka jāizbeidz kaŗš pret agresorvalsti Krievijas Federāciju. Tā ir kaŗa mašīna, jūs cīnāties ar kaŗa mašīnu. Tas ir viņu darbs, tas, ko viņi dara viņi kaŗo. Viņi uzvarēja Hitleru, viņi uzvarēja Napoleonu, uzsvēris Tramps. Viņš arī piebildis, ka ukraiņu pavasara pretuzbrukums nav izdevies, bet krieviem ir miljoniem mīnu un tūkstošiem tanku. Es teicu, ka mums šis kaŗš ir jāizbeidz, Tramps atkārtojis intervijā vēlreiz. Viņš arī atzīmējis, ka ļoti daudzi okupanti ir nogalināti, bet kaŗā gājis bojā arī daudz ukraiņu. Tramps uzskata, ka pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam to nevajadzēja pieļaut.
"Jāteic, kultūras vide ir ļoti draudzīga, iekļaujoša. Veidojas un stiprinās diasporas kultūras saites ar Latviju. Īpašs prieks ir par Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienību, ko vada Renāte Albrehta, kā arī par Austrāliju, kur jau gadiem strādā diasporas koru virsdiriģents Ivars Cinkuss, arī Eiropā, kur ELA Kultūras nozari vada Anda Baltmane. Cieša vienotība ir gan starp mītnes zemju organizācijām, gan tām ar Latviju. Vienoti daudzveidībā kā Eiropas Savienības lozungā!"
"Pirms divdesmit gadiem starp latviešiem bija jūtama lielāka nesaskaņa nekā patlaban, jo tie cilvēki, kuri bija atbraukuši pēc kara, bija politiskie bēgļi un savā domāšanā atšķīrās no tiem, kas iebrauca vēlāk nekā ekonomiskie bēgļi labākas dzīves meklējumos. Bet situācija ir ļoti mainījusies, un es uzskatu, ka saskaņa starp latviešu paaudzēm ir ļoti laba, jo cilvēki ir iemācījušies viens otru pieņemt. Sanfrancisko diasporu patlaban vada tie gados jaunie latvieši, kuri ir iebraukuši nesen, kuriem ir ģimene un kuri vēlas, lai viņu bērniem ir latviešu skola. Ziemeļkalifornija ir attīstīts biznesa centrs, kur ir daudz jaunuzņēmumu, un Latvijas jauniešiem ir profesionāla interese meklēt iespējas savas karjeras izaugsmei. "
"Eiropas diasporu veido galvenokārt jauniebraucēji, liela daļa no kuriem Latviju ir pametusi ar rūgtumu. Rūgtums ir par to, ka netika saņemts valsts atbalsts krīzes gados, kālab nācās aizbraukt. Ir vilšanās un viedoklis, ka Latvijas valstij vajadzētu atbalstīt aktivitātes, lai cilvēki savu valstisko piederību saglabātu."
Jūlija otrās nedēļas baisākais notikums bija agresorvalsts uzbrukums Kijivā - lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis Azov kaujinieku centrs, jo terroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un nespēj iedomāties, ka cilvēki tā nerīkojas. Turklāt meli jau sen ir terroristu ikdiena.
Uzņēmējs un inženieris no Ņūdžersijas, bijis arī Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Bostonā Reinis Sīpols, uzaudzis patriotiskā latviešu ģimenē, lielu daļu savas dzīves vienmēr ir veltījis darbam Amerikas latviešu kopienā, bet pēdējos gados viņa interešu lokā ir arī atbalsts Latvijas ekonomikai un ASV latviešu diasporas pārstāvju atbalsts Latvijas uzņēmumiem.
Uz jautājumu, kas šodien ir Baltkrievija un kas tajā notiek, intervijā Latvijas TV3 Baltkrievijas opozīcijas līdere un Apvienotā pārejas kabineta vadītāja Svjatlana Cihanouska atbildēja: Baltkrievija joprojām ir Baltkrievija tās cilvēku dēļ. Baltkrievijas sabiedrība pašlaik dzīvo kā Staļina laikos absolūtā terrorā, tirānijas un baiļu gaisotnē. Lukašenko apspiež baltkrievus. Četrus gadus pēc kārtas, kopš 2020. gada, milzīgās represijas nav apstājušās nevienu brīdi, katru dienu tiek aizturēti 15-20 cilvēki par savu nostāju pret kaŗu un pret Lukašenko. Ja kādam ir radinieki, kuŗi atrodas trimdā un turpina cīņu pret Lukašenko, arī viņi, radinieki, tiek vai tiks aizturēti. Mēs redzam milzīgu risku pazaudēt mūsu neatkarību, jo Lukašenko, kuŗš nodeva baltkrievus un ukraiņus, kļuva par Putina noziegumu līdzdalībnieku. Tagad viņš maksā Putinam par atbalstu. Pašlaik Baltkrievijā notiek lienošā okupācija. Krievija iejaucas mūsu militārajā sfērā, kultūrā, medijos, ekonomikā, arī izglītībā. Notiek rusifikācijas procesi, drošības dienesti var aizturēt pat par runāšanu baltkrievu valodā. Tā Lukašenko pārdod Baltkrieviju.
Latvijas Goda konsulāts Dienvidkalifornijā darbojas kopš 2011.gada, un pa šo laiku Latvijas goda konsuls Dienvidkalifornijā Juris Buņķis ir uzņēmis neskaitāmas valsts amatpersonu vizītes, palīdzējis neskaitāmi daudziem tautiešiem gan vīzu, gan pasu jautājumos, un vienmēr, kad vien laiks atļauj, redzams arī latviešu sarīkojumos Losandželosas Latviešu namā. Mūsu saruna notiek dažas dienas pirms Jāņiem, un jau otro reizi Juris Buņķis ir aicinājis latviešu sabiedrību uz Saulgriežu svinībām savās mājās netālu no Losandželosas.
Dakterei Dainai Dreimanei ir darba pieredze gan Latvijā, gan Amerikā, kur viņa dzīvo jau vairāk nekā divdesmit gadus un patlaban strādā par endokrinoloģi bērnu slimnīcā Kalifornijā. Viņa ir arī asociēta klīniskā profesore Kalifornijas Universitātes Ērvainas Medicīnas skolā, kā arī viesprofesore Rīgas Stradiņa universitātē. Daina Dreimane kopš šī gada janvāra ir arī Latviešu ārstu un zobārstu apvienības vicepriekšsēde.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
