Pārdomas, lasot jaunās dzejnieces Alises Bogdanovas dzejoļu krājumu, kas nācis klajā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu 3000,- eiro apmērā un pozitīvi novērtēts nedēļraksta IR 31. nr., piebilstot, ka tam ir vieta katrā grāmatplauktā.
2025.gada jūlijā aprit 40 gadi kopš Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciena akcijas. Tās mērķis bija pievērst pasaules uzmanību Baltijas valstu stāvoklim PSRS sastāvā. Akcijas idejas autori bija latvieši Vācijā dzīvojošais Māris Graudiņš un Vilnis Zaļkalns no Zviedrijas. Akciju organizēja baltiešu trimdas aktīvisti Starptautiska baltiešu rīcības komiteja, kuru vadīja pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm. Latviešu pārstāvis šajā komisijā bija Māris Graudiņš.
Šogad Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi svinēja cienījamo 40. jubilejas gadu. Pirmā nometne/meistarkursi, kuras idejas autors bija sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Štauvers, notika Kanādā, bet drīz pēc Atmodas pārcēlās uz Latviju, kur jau 31 gadu turpina pulcēt jaunos mūziķus no visas pasaules. Kopš 2010. gada Siguldas Mākslu skolā Baltais Flīģelis.
Kā liecina statistikas dati, šī gada 1. janvārī Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju skaits sasniedza 450 miljonus cilvēku. Tas ir rekordliels skaits, aptuveni par vienu miljonu vairāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita pieaugums gan sasniegts uz imigrācijas rēķina, jo jau kopš 2012. gada mirstība ES valstīs pārsniedz dzimstību. Kopumā ES 2024. gadā nomira par 1, 3 miljoniem cilvēku vairāk nekā piedzima, savukārt iebraucēju jeb imigrantu bija par 2, 3 miljoniem vairāk nekā emigrantu. Tiesa, dati par atsevišķām zemēm ievērojami atšķiras.
Šā gada aprīlī apritēja 35 gadi kopš Šveices pilsētā Lugano notika forums Latvija Eiropā. Vispirms Jāņa Petera atmiņas: Politiski šķeltas tautas tuvība politiski kulminēja 1990. gada aprīlī Šveicē. Vita Matīsa realizēja diezgan senu mūsu kopīgu ieceri sarīkot tikšanos, semināru vai apaļo galdu Raiņa un Aspazijas trimdas vietā Lugano. Ideja neīstenojās vairākus gadus, šķiet, vismaz kādus sešus, jo to motivēt nebija politiski viegli nedz šeit Latvijā, nedz trimdā, kur šo ideju pārstāvēja starptautisko attiecību speciāliste Vita Matīsa. Kurš toreiz varēja cerēt, ka pēc dažiem gadiem radīsies tik brīnišķīgs iemesls Lugano saietam tautas trešā Atmoda!
Šī gada aprīļa vidū kāds jauns cilvēks Sandris Mūriņš (kurš pats sevi raksturo par ilgtspējas sociologu un inovatoru) interneta portālā manabalss.lv sāka jaunu iniciatīvu − parakstu vākšanu ar mērķi ieviest Latvijā gaļas nodokli. Kaut ko līdzīgu alkohola, tabakas un azartspēļu nodoklim. Pamatojums − tas sekmēs klimata mērķu sasniegšanu un veselīgāku dzīvesveidu. Lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, nepieciešams savākt 10 tūkstošus parakstu. Ideju atbalsta arī sabiedriskās organizācijas Zaļā Brīvība valdes loceklis Jānis Brizga. Kopā ar S. Mūriņu viņš sagatavoja publikāciju Mīti, ko mums stāsta par gaļu un gaļas nodokli, kas tika izvietota vairākos medijos. Tajā izteikti apgalvojumi, ka mājlopu turēšana rada teju neglābjamu ietekmi uz dabas daudzveidību un planētas klimatu. Secinājums- gaļas nodoklis ir nepieciešams, lai strauji mainītu ēšanas paradumus. Kā liecina Zaļās Brīvības mājaslapā zalabriviba.lv pieejamā informācija, pēdējos gados dažādu projektu realizācijai tai izdevies piesaistīt vairākus miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem. Daži projektu piemēri: Virtuļa ekonomikas pieeja ilgtspējīgai dekarbonizācijai un iedzīvotāju iesaistīšanai- 557 413 eiro, Ambiciozi un iekļaujoši tīras enerģijas plāni reģionu taisnīgai pārejai- 178 788 eiro, projekts bez tulkojuma latviešu valodā Extended: Knowledge based blueprint for extended textile circularity- 305 000 eiro. Te būtu lietderīgi paskaidrot, ka virtuļa ekonomika ir jauns termins latviešu valodā un apzīmē ekonomikas modeli, kas iekļauj arī sociālos un vides jautājumus. Tas viss būtu labi un apsveicami ‒ gadījumā, ja nauda šiem projektiem nāktu no privātu ziedotāju kabatām. Tomēr šajā gadījumā tā tas nav. Kaut kur Briseles kabinetos sēž eksperti, kuri pēc viņiem vien izprotamiem kritērijiem izdala Eiropas iedzīvotāju naudu. Patiesībā Eiropā daudzas tā saucamās nevalstiskās organizācijas (NGO) jau sen nav nevalstiskas,jo tās saņem pašvaldību, valstu vai Eiropas Savienības finansējumu. Tātad naudu no nodokļu maksātāju kabatām. Un tagad uzdosim sev jautājumu- vai nevalstiska organizācija, kas saņem valsts finansējumu, uzdrošināsies kritizēt savu maizes tēvu, šajā gadījumā valsti?
Vēstot par PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forumu) ik gadu kopš tā sākuma 2013. gadā, vienmēr mazliet sabēdājos, ka par to tik maz, daudz par maz stāsta mediji Latvijā. Šogad noticis pamanāms izrāviens forumā satiku kolēģus no Latvijas Avīzes, ceru, ka bija arī no citiem medijiem, ne tikai no diasporas (latviesi.com, protams, jau paši pirmie reportēja!). Bet īpašs prieks bija trešdienas, 9. jūlija, sabiedriskās TV Rīta panorāmā redzēt un dzirdēt PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Atbildot uz tiešām ieinteresētiem raidījuma vadītāju jautājumiem, Blumberga kungs pastāstīja: Esam laimīgi, ka gadu no gada foruma līmenis paaugstinās, te ierodas turīgi un veiksmīgi ārzemju latvieši un ne tikai latvieši! , kas pārstāv bankas, investīciju kompānijas u.c. un raugās uz Latviju kā investīciju iespēju vietu. Šogad fokusējamies uz trīs virzieniem pirmkārt, militāro industriju, otrkārt, jauno tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, biomedicīnas, start-up attīstību, treškārt, - un tas ir jauninājums runāsim par Latvijas kultūru kā eksportpreci, par mūsu patiešām augsti attīstītās kultūras ievešanu biznesa vidē. Mūsu foruma runātāju vidū būs producents Matīss Kaža, kurš pastāstīs vairāk par animācijas filmas Straume panākumiem un arī to aizkulisēm.
24. jūnijā, kad pasaulē daudzviet vēl dega Jāņu ugunskuri, Nīderlandes pilsētā Hāgā sākās gadskārtējais NATO samits. Sanāksme, ko Eiropa, īpaši Baltijas valstis, gaidīja ar bažām. Labā ziņa ir tā, ka arī šajā samitā NATO dalībvalstis atkārtoti apliecināja gatavību uzbrukuma gadījumā aizstāvēt viena otru. Samita noslēguma deklarācijā teikts: Mēs vēlreiz apstiprinām savu dzelžaino apņemšanos (ironclad commitment) nodrošināt kolektīvo aizsardzību, kā noteikts Vašingtonas līguma 5. pantā ‒ uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem. Krievija deklarācijā raksturota kā ilgtermiņa drauds (long- term threat posed by Russia to Euro-Atlantic security). Tāpat pausta gatavība būtiski palielināt valstu aizsardzībai paredzētos izdevumus- 5 % no iekšzemes kopprodukta (GDP) nākamo desmit gadu laikā, tātad līdz 2035. gadam. 5 % no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai- tā bija ASV prezidenta Donalda Trampa prasība alianses dalībvalstīm. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atzinis, ka bez Trampa spiediena šāds iznākums diezin vai būtu iespējams: Gribu izteikt pateicību prezidentam Trampam, jo bez viņa iesaistīšanās mēs droši vien vēl diskutētu par 2, 5% slieksni, bez garantijām par pozitīvu iznākumu. Iespējams, šīs diskusijas būtu beigušās ar neko. Mazliet citādās domās ir Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris: Politiskā ziņā laika grafika izstiepšana ir slikts signāls. Mēs ne tikai nosakām laika grafiku paši sev, bet arī parādām mūsu pretiniekam Krievijai, ka mums būs nepieciešami desmit gadi, lai sasniegtu savas ambīcijas. Tas nav labi.
Viena no lielākajām aizvadīto pašvaldību vēlēšanu intrigām bija kam aizies tā saucamo krievvalodīgo pilsoņu balsis? Saprotams, galvenā uzmanība tika pievērsta Rīgai, Daugavpilij un Rēzeknei. Īpaši vēlēšanas Rīgā tika pasludinātas bezmaz par izšķirošo kauju, kurā notiek cīņa starp valstiskajiem un uz Maskavu orientētajiem spēkiem. Galvaspilsētā visvairāk balsu savāca Aināra Šlesera vadītā partija Latvija pirmajā vietā 18, 2 %. Tomēr tā bija Pirra uzvara, kas A.Šleseram neatnesa iecerēto Rīgas domes priekšsēdētāja krēslu. Jo nākamās vietas ieguva partija Progresīvie (16, 6 %), Nacionālā apvienība (14, 2 % ) un Jaunā Vienotība (12, 9 %). Kopā ar domē iekļuvušo Apvienoto sarakstu (6, 3 %) valstiskajai koalīcijai tika nodrošinātas 34 deputātu vietas no 60, kas patiesībā ir komfortabls vairākums. Ja A. Šlesera partijas rezultāts uztverams kā neveiksme, tad to nevar teikt par divām citām partijām, kas orientējās pirmām kārtām uz krievvalodīgo balsīm. Suverēnā vara un Apvienība Jaunlatvieši kopējais saraksts saņēma 12, 1 %, bet skandalozā politiķa Alekseja Rosļikova vadītā partija Stabilitātei!- 6, 9 % balsu. Iespējams, lielākais pārsteigums bija partijas Saskaņas neiekļūšana Rīgas domē. Partija, kas ilgu laiku tika uzskatīta par krievvalodīgo interešu aizstāvi, saņēma vien 3, 5 % un nepārvarēja 5 % barjeru.
Vasara lēnām un negribīgi atnākusi, Latvijā jau gaida Līgo dienu, bet ne visur vasaras laiks nes prieku. Kā zināms, Krievija ir pastiprinājusi dronu uzbrukumus visā Ukrainas teritorijā. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha piektdien, 13. jūnijā, brīdinājis, ka Krievija ir sākusi pulcēt stratēģiskās militārās rezerves, signalizējot par iespējamiem militāro operāciju plāniem ārpus Ukrainas robežām, ziņo Kyiv Independent. Uzstājoties Globsec konferencē Prāgā, Sibiha sacīja: Saskaņā ar mūsu izlūkošanu, Krievija ir sākusi sagatavot stratēģiskās rezerves, kas norāda uz kaujas operāciju plāniem ne tikai Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešama starptautiska rīcība, lai apturētu Maskavas agresiju: Sabiedrotajiem ir nepieciešama pilnīga diplomātiskā mobilizācija, lai apturētu šo karu. Tas nav tikai jautājums Ukrainai. (Krievijas prezidents Vladimirs) Putins saprot tikai spēku, un šobrīd ir svarīgi savlaicīgi piemērot sankcijas, izmantojot tās kā ekonomiskus ieročus, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju. Jāpiebilst, ka, neskatoties uz neseno karagūstekņu apmaiņu, miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju joprojām ir apstājušās. Dienas un naktis Ukrainā ir skarbas un nežēlīgas.
Vēsturisks brīdis Latvijai- mūsu valsts uz diviem gadiem (2026- 2027) ievēlēta ANO Drošības padomē. Lai kļūtu par Drošības padomes nepastāvīgo locekli, Latvijai bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalsts, tātad vismaz 129 balsis no 193. Latvija saņēma 178 balsis, kas ir izcils rādītājs. Visticamāk, balsojumā par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē atturējās tikai Krievija un tās tuvākie sabiedrotie.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir notikušas visos 42 novados, ļoti negaidītu, lielu un nepatīkamu pārsteigumu to rezultātos nav, lai gan gluži bez pārsteigumiem tās nav notikušas. Pavisam Latvijā nobalsoja 46,97 procenti vēlētāju. Turklāt šogad pašvaldību vēlēšanās ievērojami pieaudzis to Latvijas pilsoņu skaits, kuri balsoja no ārvalstīm. Kopumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēma vairāk nekā 2200 pieteikumu balsošanai pa pastu no diasporas, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Gluži kā aukstā kara laikos, pie Eiropas vārtiem atkal stāv līdz zobiem apbruņota armija. Toreiz tā bija gatava atnest komunismu, šodien- krievu pasauli. Aukstā kara laikā vienotie Rietumi spēja atrast atbildes PSRS draudiem. Diemžēl pagaidām vēl nav skaidrs, vai tā tas izdosies arī šoreiz.
Līdz š.g. 31. maijam jaunie dziedātāji no visas pasaules aicināti pieteikties Starptautiskajam Marinas Zirdziņas vokālistu konkursam, lai uzmirdzētu Rīgā. Vokālisti vecumā no 18 līdz 35 gadiem sacentīsies operetes, operas un mūzikla/muzikālā teātra kategorijās, dziedot solo un duetā. Papildus jau esošajam balvu klāstam, ko saņems konkursa uzvarētāji, Marinas Zirdziņas ģimene lēmusi piešķirt arī Grand Prix balvu.
Latvija Preses brīvības indeksā atkāpusies uz 15. vietu 180 valstu vidū salīdzinājumā ar 12. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) publicētais jaunākais reitings. Tiesa gan, no pasaules reģioniem žurnālisti visbrīvāk savu darbu joprojām var darīt Eiropā, secināts RSF pētījumā. Visaugstāk reitingā joprojām ir Norvēģija, par četrām pozīcijām uz otro vietu pakāpusies Igaunija, Nīderlande pakāpusies par vienu pozīciju uz trešo vietu. Zaudējot vienu pozīciju, ceturto vietu pasaules Preses brīvības indeksā šogad ieņem Zviedrija, piekto vietu saglabājusi Somija, bet Dānija zaudējusi četras pozīcijas un atkāpusies uz sesto vietu. Pakāpjoties par vienu vietu, septītajā vietā ir Īrija. Šajās septiņās valstīs, kas visas atrodas Eiropā, situācija preses brīvības jomā tiek vērtēta kā laba, secina RSF. Lietuva atrodas vienu vietu augstāk nekā Latvija 14. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka karš Ukrainā un Gazas joslā un ar to saistītais hibrīdkarš spriedzi daudzās valstīs ir palielinājis, un eksperti nenoliedz, ka kara laikā preses un vārda brīvība nereti tiek nedaudz ierobežota. Tas parasti notiek nolūkā ierobežot nejaušu, ar militāriem jautājumiem jūtīgas informācijas publiskošanu, un cenšoties neļaut izplatīties naida runai. Tomēr gadās arī tā, ka valsts institūcijas neprot vai negrib atšķirt aģitāciju un reklāmu no žurnālistikas.
Ja ANO neeksistētu, mēs dzīvotu citā, daudz sliktākā un bīstamākā pasaulē, saka Sanita Pavļuta-Deslandes, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, pastāvīgā pārstāve ANO Ņujorkā.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
