Latviešu sabiedrībā atgriezos, kad man viens tā kā iesita pa galvu, ka bērniem jāiemāca latviešu valoda, saka Ansis Vīksniņš, Latvijas Goda konsuls Minesotas pavalstī ASV, Mineapoles - St.Paulas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks, Latviešu organizāciju apvienības Minesotā valdes priekšsēža vietnieks, Latvijas-Amerikas tirdzniecības palātas reģionālais direktors, zvērināts advokāts.
Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Amerikas Savienotajās Valstīs Elita Kuzma darbu sāka aizvadītā gada septembrī. Viņai ir bagātīga pieredze diplomātiskajā dienestā. Taču šis četru gadu pilnvaru laiks Elitai Kuzmai būs ar augstu darba intensitāti un stresa pilns, jo sakritis ar jaunā ASV Valsts prezidenta Donalda Trampa nākšanu pie varas.
Kopš 2018. gada Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā Latvijā darbojas reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls. Tas izveidots ar mērķi uzrunāt un atbalstīt diasporas tautiešus, kuri vēlas atgriezties Latvijā. Koordinatori palīdz sagatavoties šim nopietnajam solim, piedāvā risinājumus sadzīves, darba un uzņēmējdarbības jomās. Janvāra nogalē es mēroju ceļu uz Daugavpili, kur tikos ar remigrācijas koordinatori Latgales reģionā Rutu Priedi.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš, ir Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes profesors un Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors. Viņš ir viens no tiem speciālistiem, kurš uzsācis Latvijā pielietot neinvazīvu metodi sirds asinsvadu izmeklēšanā. Šo metodi ir radījis izcilais latviešu izcelsmes asinsvadu ķirurgs Stenforda Universitātes profesors Kristaps Zariņš kopā ar viņa bijušo doktorantu, tagad profesoru Čārliju Teiloru (Charley Taylor). Pacientam tiek veikta sirds asinsvadu datortomogrāfija un pēc tam iegūtais izmeklējums nosūtīts uz ASV uzņēmumu Heart Flow, kur to apstrādā ar superdatoru.
Tikos ar Daini Krieviņu, lai uzzinātu, ko Latvijas iedzīvotāji iegūs no šīs abu asinsvadu ķirurgu sadarbības un vai daktera Zariņa izstrādātā metode varētu tikt izmantota jau kā valsts apmaksāta, lai samazinātu mirstību no kardiovaskulārajām slimībām.
Latviešu literatūra nav īpaši bagāta ar dienasgrāmatām. Ar atmiņu un memuāru grāmatām jā, bet ne ar dienasgrāmatām. Iespējams, tā nav mūsu tradīcija- rakstīt dienasgrāmatu. Tiem, kuri Otrā pasaules kara laikā devās trimdā un bija aizņemti ar jaunas dzīves iekārtošanu, tādām lietām vienkārši neatlika laika. Savukārt Latvijā palikušie baidījās uzticēt dienasgrāmatas lappusēm savas patiesās domas. Jo vienmēr pastāvēja varbūtība, ka tās nejauši izlasīs padomju varas iestādēm lojāli cilvēki. Tāpēc tik liela vērtība ir piecām piezīmju kladēm, nejauši uzietām 2022. gada beigās kādas ģimenes mājas bēniņos Latvijā, Lubānā, Krasta ielā. Klades ar ierakstiem piederēja latviešu lauksaimniekam, leģionāram un trimdas latvietim Aleksandram Kalniņam, kurš mūža pēdējos gadus pavadīja Lubānā pie sava dēla Jāņa.
Karš un miers
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs 19. janvāra rītā ziņoja, ka pēdējās diennakts laikā frontē notikušas 199 kaujas. Turpinās regulāri uzbrukumi ar droniem un raķetēm galvaspilsētai Kijivai, kas ir prasījuši arī iedzīvotāju upurus. Agresorvalsts kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms gandrīz trīs gadiem, ir zaudējusi apmēram 820 320 militārpersonas. Tas gan Krieviju nav apturējis. Tiesa gan, pēdējā laikā aizvien biežāk izskan runas, ka šogad iespējama kara izbeigšana vai vismaz konflikta iesaldēšana. Iemesls: Donalda Trampa atgriešanās pie varas ASV.Spēcīgākās lielvaras līderis ir solījis panākt kara izbeigšanu Ukrainā. Taču starp Ukrainai pieņemamu kara izbeigšanas scenāriju un agresorvalsts Krievijas prasībām joprojām ir bezdibenis, tādēļ maz ticams, ka tuvākā nākotnē karadarbība Ukrainā (un Kurskas apgabalā Krievijā) varētu beigties.
Krievijas nežēlīgais pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, katru dienu tiek ziņots par bojāgājušiem un ievainotiem cilvēkiem. Gandrīz katru dienu šogad notiek triecieni ar raķetēm un droniem pa Kijivu. Patiesībā situācija Ukrainā kļūst aizvien sliktāka, dažādos komentāros jau tiek runāts par to, ka Ukraina karu zaudē. Tikmēr t.s. lielā politika brīžam turpina laipot, bet jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi pārsteidz aizvien vairāk. Tāpat arī Tramps jau vairākas reizes ir atkārtojis, ka pēc savas inaugurācijas noteikti tiksies ar Putinu. Pēc paziņojumiem, ka Amerikai vajag vairākas teritorijas un tā grib tās pievākt, ticamāks sāk kļūt st Washington Post (WP) rakstītais komentārā, ka Tramps plāno tikties ar Putinu, lai vienotos par ietekmes sadalīšanu pasaulē jeb jauna Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu. Protams, runāt un solīt var jebko, galvenais ir, ko ASV prezidents darīs pēc stāšanās amatā. Uzreiz gan jāteic, ka republikāņu vadītā Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja jau ir paudusi, ka atbalsta Trampa plānus.
Aizvadītā gada nogalē ar īsu ierakstu sociālajā tīklā X no aktīvās politikas atvadījās Krišjānis Kariņš. Formālais iemesls uzskatu atšķirības ar partijas Jaunā Vienotība vadību. 2024. gada 6. decembrī K. Kariņš raksta: Paziņoju, ka atkāpjos no Vienotības valdes, kuras politiku vairs neatbalstu. Ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
