6. februārī Ārlietu ministrijā un 7. februārī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā, ko vada deputāts Ritvars Jansons (NA), norisinājās sēdes, kuŗās valsts institūciju, diasporas organizāciju pārstāvji un sadarbības partneŗi diskutēja par diasporas budžetu, reģionālās attīstības pasākumiem remigrācijas veicināšanai, kā arī apmainījās ar informāciju par diasporas likuma izstrādes procesu, Eiropas Latviešu kongresa ceļa kartes īstenošanu, Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju ikgadējo forumu (PLEIF) 28. 29. jūnijā Valmierā, bet Saeimas sēdē īpaši par financējumu diasporas izglītībai.
2017. 2018. gadu mijā notikušajās vēlēšanās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža amatā uz diviem gadiem ievēlēta Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija vadītāja, sabiedriskā darbiniece Kristīne Saulīte
Naktī no 18. uz 19. janvāri Mūžībā aizgājis Uldis Grava. Viņu pazīstam kā vienu no visizcilākajiem savas paaudzes latviešiem. Dzimis Liepājā, kā otrs dēls Nikolaja un Matildes Gravu ģimenē.
Amerikas latviešu apvienība ar Latvijas Kultūras ministrijas un PBLA atbalstu sagatavojusi un uzsākusi īstenot digitālā mārketinga kampaņu, kuras mērķis ir izcelt spilgtas Latvijas izcelsmes personības un talantus ASV.
Nule, valstssvētku mēnesī, š. g. 5. novembrī Mūžībā aizgāja mūsu uzticamā lasītāja un autore Aina Rodriquez-Mata (1918.12.11. 2017.05.11.). Viņa tik ļoti gribēja savu simtgadi nosvinēt kopā ar Latvijas svētkiem...
J. Jurkāns konferencē ar uzrunu neuzstājās, acīmredzot mazas kaimiņvalsts kādreizējam ārlietu ministram, turklāt tādam, kurš amatā bija pirms teju 30 gadiem, tāds statuss nepienākas. Taču atsevišķi no konferences J. Jurkāns nolēma sniegt interviju Krievijas laikrakstam Izvestija, un intervijā viņš atrada par vajadzīgu paziņot, pirmkārt, ka Krima nepārprotami ir Krievijas sastāvdaļa, otrkārt, ka starptautiskās sankcijas pret Krieviju ir nejēdzīgas un būtu atceļamas, un, treškārt, ka Latvija ir viena neizdevusies un korumpēta valsts. Vai dieniņ!
"Latvija pārliecinoši kļūst par daļu no pasaules jeb globālās ekonomikas. Pagātnei pieder tie laiki, kad sagaidījām palīdzības dāvanas aparātūru vai instrumentu veidā. Šobrīd Latvijas uzņēmumi aug, attīstās un sekmīgi darbojas arī ārvalstīs."
Janvāŗa lapa ar Raimonda Auniņa (1907-1980) gleznu Latvijas armijas kaŗavīri atpūtas brīdī (1936) rosina atcerēties to, ka Latvija dzima sūrās kaŗa dienās Ziemsvētku kaujās, Nāves salā, bermontiādes laikā un cīņās pret boļševikiem 1919. gadā. 20.gs. 30.gados par mūsu valsts dzimšanas un nosargāšanas grūtībām bieži stāstīja tā laika jaunie gleznotāji, starp tiem pieminams arī Raimonds Auniņš, mākslinieks, kuŗš gandrīz vai pilnīgi piemirsts un kuŗš savulaik bija populārs ar strēlnieku dzīves un atbrīvošanas kaŗa epizožu atainošanu. Gleznotājs šajā darbā tēlo visai ikdienišķu ainu, kāda droši vien risinājās kauju starplaikos: ziemas laikā, kad pieturas samērā silts laiks, puiši pilnā kaujas ekipējumā sasēduši mežmalā atvilkt elpu, ievilkt dūmu, pārspriest pēdējos notikumus un novelt no pleciem nogurumu, kas kaŗa laikā sagulst kamiešos katram kaŗotājam. Gleznā nav nekā patētiska, taču uzrunā patiesums, miers un klusums, arī visai vienkāršais koloristiskais risinājums. Attēlojumā ir ieslēpts kāds diženuma un mūžības mirklis.
Kalendārus var iegādāties par USD 19,
+ 2.50 USD pasta izdevumi katram kalendāram, rakstot čeku uz
"Laiks" Inc. 114 4th Ave NW, Largo, FL33770
RAIMONDS AUNIŅŠ. Latvijas armijas kaŗavīri atpūtas brīdī. 1936.g.
Konstantīns1988. gada 14. jūnijā uzdrošinājās būt pirmais, kas publiski pacēla sarkanbaltsarkano karogu un iznesa to cauri visai Rīgai. Atceroties to dienu notikumus, Konstantīns intervijā Dacei Kalniņai stāstīja: Uz Veidenbauma ielas stāvēja miliči, mašīnas un krievu zaldāti. Bija izveidota ķēde, priekšā izskrēja majors un kliedza: Stojaķ! (Stāvēt). Mēs tik un tā turpinājām iet uz priekšu. Viņi pēkšņi pašķīrās, un mēs izgājām cauri. Es redzēju, kā majors sarunājās ar priekšniecību. Šķiet, ka, redzot, cik daudz cilvēku sanācis, tika dota pavēle neko nedarīt, jo neiztiktu bez vardarbības.
Turpinot mūsu laikraksta un apgāda Grāmatu Draugs dibinātāja Helmara Rudzīša tradiciju, izsludinām literāro konkursu, aicinot latviešu prozas autorus visā pasaulē iesūtīt Laikam stāstus un romānus par latviešu trimdas un jaunlaiku diasporas tematiku.
Latvijas valsts Simtgadei veltītās mājaslapas izveides mērķis ir mudināt ASV dzīvojošos tautiešus piedalīties šo lielo svētku svinēšanā, skaidro ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe. Viņa uzsveŗ, ka mājaslapas saturs veidots divās valodās gan latviešu, gan angļu tā, lai tas uzrunātu ne tikai sabiedriski aktīvos latviešus, bet arī tos, kuŗi nerunā latviešu valodā un ikdienā latviešu sabiedriskā dzīvē nepiedalās.
Laikrakstā San Antonio Express-News publicēta Toma Osborna intervija ar NBA kluba Sanantonio Spurs un Latvijas basketbola valstsvienības spēlētāju Dāvi Bertānu. Viņš pašlaik Latvijas izlases rindās spēlē Eiropas meistarsacīkstēs Turcijā. Mūsu lasītājiem piedāvājam šī raksta tulkojumu.
Amerikas latviešu apvienība aicina visus aktīvos Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītājus, profesionāļus un dažādu nozaŗu speciālistus atsaukties aicinājumam piedalīties konferencē Spotlight Latvia šā gada 26. oktobrī Čikāgā.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
