"Latvija pārliecinoši kļūst par daļu no pasaules jeb globālās ekonomikas. Pagātnei pieder tie laiki, kad sagaidījām palīdzības dāvanas aparātūru vai instrumentu veidā. Šobrīd Latvijas uzņēmumi aug, attīstās un sekmīgi darbojas arī ārvalstīs."
Janvāŗa lapa ar Raimonda Auniņa (1907-1980) gleznu Latvijas armijas kaŗavīri atpūtas brīdī (1936) rosina atcerēties to, ka Latvija dzima sūrās kaŗa dienās Ziemsvētku kaujās, Nāves salā, bermontiādes laikā un cīņās pret boļševikiem 1919. gadā. 20.gs. 30.gados par mūsu valsts dzimšanas un nosargāšanas grūtībām bieži stāstīja tā laika jaunie gleznotāji, starp tiem pieminams arī Raimonds Auniņš, mākslinieks, kuŗš gandrīz vai pilnīgi piemirsts un kuŗš savulaik bija populārs ar strēlnieku dzīves un atbrīvošanas kaŗa epizožu atainošanu. Gleznotājs šajā darbā tēlo visai ikdienišķu ainu, kāda droši vien risinājās kauju starplaikos: ziemas laikā, kad pieturas samērā silts laiks, puiši pilnā kaujas ekipējumā sasēduši mežmalā atvilkt elpu, ievilkt dūmu, pārspriest pēdējos notikumus un novelt no pleciem nogurumu, kas kaŗa laikā sagulst kamiešos katram kaŗotājam. Gleznā nav nekā patētiska, taču uzrunā patiesums, miers un klusums, arī visai vienkāršais koloristiskais risinājums. Attēlojumā ir ieslēpts kāds diženuma un mūžības mirklis.
Kalendārus var iegādāties par USD 19,
+ 2.50 USD pasta izdevumi katram kalendāram, rakstot čeku uz
"Laiks" Inc. 114 4th Ave NW, Largo, FL33770
RAIMONDS AUNIŅŠ. Latvijas armijas kaŗavīri atpūtas brīdī. 1936.g.
Konstantīns1988. gada 14. jūnijā uzdrošinājās būt pirmais, kas publiski pacēla sarkanbaltsarkano karogu un iznesa to cauri visai Rīgai. Atceroties to dienu notikumus, Konstantīns intervijā Dacei Kalniņai stāstīja: Uz Veidenbauma ielas stāvēja miliči, mašīnas un krievu zaldāti. Bija izveidota ķēde, priekšā izskrēja majors un kliedza: Stojaķ! (Stāvēt). Mēs tik un tā turpinājām iet uz priekšu. Viņi pēkšņi pašķīrās, un mēs izgājām cauri. Es redzēju, kā majors sarunājās ar priekšniecību. Šķiet, ka, redzot, cik daudz cilvēku sanācis, tika dota pavēle neko nedarīt, jo neiztiktu bez vardarbības.
Turpinot mūsu laikraksta un apgāda Grāmatu Draugs dibinātāja Helmara Rudzīša tradiciju, izsludinām literāro konkursu, aicinot latviešu prozas autorus visā pasaulē iesūtīt Laikam stāstus un romānus par latviešu trimdas un jaunlaiku diasporas tematiku.
Latvijas valsts Simtgadei veltītās mājaslapas izveides mērķis ir mudināt ASV dzīvojošos tautiešus piedalīties šo lielo svētku svinēšanā, skaidro ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe. Viņa uzsveŗ, ka mājaslapas saturs veidots divās valodās gan latviešu, gan angļu tā, lai tas uzrunātu ne tikai sabiedriski aktīvos latviešus, bet arī tos, kuŗi nerunā latviešu valodā un ikdienā latviešu sabiedriskā dzīvē nepiedalās.
Laikrakstā San Antonio Express-News publicēta Toma Osborna intervija ar NBA kluba Sanantonio Spurs un Latvijas basketbola valstsvienības spēlētāju Dāvi Bertānu. Viņš pašlaik Latvijas izlases rindās spēlē Eiropas meistarsacīkstēs Turcijā. Mūsu lasītājiem piedāvājam šī raksta tulkojumu.
Amerikas latviešu apvienība aicina visus aktīvos Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītājus, profesionāļus un dažādu nozaŗu speciālistus atsaukties aicinājumam piedalīties konferencē Spotlight Latvia šā gada 26. oktobrī Čikāgā.
Braucot ar prāmi no Stokholmas, dzirdu, ka kāda mamma ar savu mazo bērnu runā zviedriski, diemžēl ne visai pareizā valodā. Un mirkli vēlāk ‒ sev par brīnumu ‒ klausos, ka ar kuģa apkalpi viņa runā skaidrā latviešu valodā...
Latvijas vēstniecības ASV konsulārā amatpersona ceturtdien, 2016. gada 9. jūnijā plāno ierasties Sietlā un sestdien, 11. jūnijā Losandželosā ar pārvietojamo pasu darbstaciju. Latvijas valstspiederīgie, kuŗu pasei beidzies derīguma termiņš vai kuŗi vēlas pirmo reizi saņemt pasi, aicināti pieteikties Latvijas vēstniecībā līdz š.g.30.maijam, iepriekš sūtot uz vēstniecību nepieciešamās dokumentu kopijas.
Projekta mērķis ir izvērtēt Latvijas reemigrācija plāna un repatriācijas likuma potenciālu un izprast migrācijas un globalizācijas laikmeta izaicinājumus un iespējas. Pētniecības projekts un ar to saistītā aptauja ir pirmais šāda veida mēģinājums, lai saprastu tieši Amerikas un Kanādas Latviešu repatriācijas un reemigrācijas potenciālu, noskaidrot apmierinātību ar dzīvi diasporas pārstāvjos, kuri jau dzīvo Latvijā, un izprastu atšķirības starp ekspektācijām un realitāti saistībā ar dzīvi Latvijā.
XVI Rietumkrasta Dziesmu svētku gads ir klāt! No 2015. gada 3. līdz 6. septembrim būsim kopā, dziedāsim, dejosim, priecāsimies lielākajā latviešu kultūras forumā ASV - XVI Rietumkrasta Dziesmu svētkos!