Šajās dienās daudz tiek apspriesta Angeles Merkeles skandalozā intervija ungāru medijam Partizan. Tajā bijusī Vācijas kanclere vaino Poliju un Baltijas valstis, ka tās esot izprovocējušas Krievijas agresiju pret Ukrainu. Izrādās, šo valstu līderu nevēlēšanās uzturēt Eiropas dialogu ar prezidentu Vladimiru Putinu esot pastiprinājusi viņa agresivitāti un kļuvusi par iemeslu Krievijas uzbrukumam Ukrainai. Bet A. Merkele nav tik dumja, lai nezinātu, ka 2021. gada decembrī Krievija izvirzīja ultimātu Rietumiem, prasību savākt pekeles un aizvākties. Konkrētāk izvest ārvalstu bruņotos spēkus un militāro infrastruktūru no to valstu teritorijām, kas pievienojās NATO pēc 1997. gada, tātad arī no Latvijas. Pēc tam, kad ASV un NATO atteicās izpildīt šīs Maskavas prasības, 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainā.
Kāpēc Merkele runā šādas lietas? Savas muļķības un spītīga paštaisnuma dēļ? Bet varbūt mums ir darīšana Kremļa aģenti, kas tiek aktivizēta vajadzīgajā laikā? Iespējams. Bet vispirms paraudzīsimies vēsturē. 1954. gadā dzimušās A. Merkeles politiskā biogrāfija sākās komunistiskajā Austrumvācijā, kur viņa bija tā saucamās Brīvās Vācu jaunatnes (Freie Deutsche Jugend, analogs padomju komjaunatnei) aktīviste. Pēc abu Vāciju apvienošanās viņa veikli pārmetās uz Kristīgo demokrātu partiju. Tur jauno censoni ievēroja kanclers Helmuts Kols, kurš 1991. gadā viņu uzaicināja savā valdībā vadīt Sieviešu un jaunatnes lietu ministriju. Ne velti A. Merkele tiek dēvēta par H. Kola politisko krustmeitu. Pēc 2005. gada Vācijas parlamenta vēlēšanām, kurās ar nelielu pārsvaru uzvarēja Kristīgie demokrāti, partija valdības vadītājas jeb kancleres amatam izvirzīja A. Merkeli. Šajā krēslā viņa atradās veselus 16 gadus, no 2005. gada novembra līdz 2021. gada decembrim.
Valdis Grēviņš (18951968 ) ir spilgta personība latviešu literatūrā, bijis izcils dzejnieks, teātriem dramatizējis daudzus romānus, ar pseidonīmu Dr.Orientācijs rakstījis humoristiskus un satīriskus feļetonus par sabiedriski politiskām aktualitātēm un konkrētām personām, sarakstījis vairākas lugas, daudz tulkojis. Būdams pārliecināts sociāldemokrāts, cietis no autoritārām varām.
Brazīlija ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, ar kuru Latvija atļauj dubultpilsonību, pamatojoties uz abu valstu noslēgto līgumu. Taču citās šī kontinenta valstīs jauniešiem, Latvijas pilsoņiem, kuriem līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultpilsonība un kuri vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanai līdz 25 gadu vecumam ir jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Tāds ir Latvijā pieņemtā Pilsonības likuma nosacījums, jo viņi dzīvo valstī, ar kuru Latvijai nav pieminētā līguma par dubultpilsonību.
Viens no neparastākiem cilvēkiem, kuru man dzīvē gadījās sastapt, bija nenogurdināmais ceļotājs (viņš arī rakstnieks, gleznotājs un mecenāts) Džeimss Krogzemis (1925- 2015). Ar Džeimsu es sadraudzējos 2001. gadā, drīz pēc viņa atgriešanās Latvijā. Krogzemja pēdējā dzīves vieta ārpus Latvijas bija Parīze, Sēnas upe, kur viņš bija iekārtojis mājokli uz pārbūvētas kravas baržas Klaidonis. Pie vīna glāzes mēs bieži runājām par dzīvi pēckara Eiropā un ASV. Par Džeimsa ceļojumiem, pārcelšanos no Amerikas uz Parīzi un atgriešanos Latvijā. Saprotams, viens no sarunu tematiem bija cenas. Arī par to, ka rietumniekam ar ASV pensiju Latvija ir izdevīga vieta, kur pavadīt vecumdienas. Pārtikas cenas te pagaidām vēl esot ļoti draudzīgas. Medicīna pieejama un, salīdzinot ar Ameriku, tikpat kā par velti. Krogzemis bieži atcerējās savus jaunības dienu ceļojumus uz Japānu 1960. gadu beigās. Cilvēkam no Amerikas ar dolāriem kabatā Japāna toreiz bijusi lēta zeme. Labas viesnīcas, kurās istaba maksājusi vien dažus dolārus, veselīgs un garšīgs ēdiens par centiem, veikalu ķēdes viss par 10 jēnam. Vienīgi lidojumi no Amerikas uz Japānu toreiz ne katram bijuši pa kabatai. Tagad viss esot otrādi. Lidojumi uz Tokiju relatīvi lēti, bet dzīve Japānā parastam tūristam ļoti dārga, tikpat kā nesamaksājama. Tāpēc viņš vairāk ceļojot pa citām Āzijas zemēm Indiju, Taizemi, Kambodžu, Laosu.
Ar šīm Raiņa rindām ALAs nozares Labdarība Latvijā vadītāja Diāna Kārkliņa atklāja kārtējo sarīkojumu, kurā tradicionāli svinīgā gaisotnē tiek pasniegtas stipendijas un dāvanas Latvijas daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī studentiem. Tradicionāli šos svētkus kuplina arī jaunie mūziķi, kas saņēmuši ALAs un Latvijas Bērnu fonda atbalstu.
Biedrības Peldēt droši dibinātāja un vadītāja
Zane Gemze intervijā Ligitai Kovtunai.
Šo interviju ierosināja kāda nejauša saruna pēc veiksmīgi pavadītās 2x2 nometnes šovasar Aglonā. Audzinātāji, kuru vidū arī diasporas tautieši, izbrīnā un sašutumā stāstīja par to, cik nesagatavoti ir Latvijas bērni peldētprasmē. Pat laivā citādi braši puisieši nemākot iekāpt, bet droši peldot vien pāris no desmita. Kā tas varējis notikt ūdeņiem bagātajā Latvijā? Izrādās, valstī joprojām nav izstrādātas programmas, lai mūsu bērni nenoslīktu. Visu cieņu entuziastiem, kas tomēr tur rūpi un cīnās par mūsu pašu bērnu dzīvībām.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pats svarīgākais mūsu valsts attīstības mērķis bija iekļaušanās Rietumu politiskajās, drošības un un saimnieciskajās struktūrās, pirmām kārtām NATO un Eiropas Savienībā (ES). Šo mērķi atbalstīja visi nozīmīgākie politiskie spēki, kas Latvijā darbojās 1990. gados Tautas Fronte, Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, Tēvzemei un Brīvībai, Latvijas Ceļš, Kristīgo demokrātu savienība, Tautas partija. Pateicoties konsekventai reformu politikai, Latvija 2004. gadā kļuva par pilntiesīgu NATO un ES dalībvalsti. Šodien varam lepoties ar piederību pašiem prestižākajiem pasaules valstu klubiņiem. Kopš 2007. gada esam Šengenas zonā, kas ļauj pārvietoties Eiropas kontinentā bez robežkontroles. Savukārt 2014. gadā Latvija pievienojās eirozonai. Tā gluži burtiski piepildījies sauklis Atgriezties Eiropā. Attīstība, par kādu pirms gadiem trīsdesmit varējām tikai sapņot. Arī pati Eiropa pagaidām vismaz ārēji saglabā spožumu un pievilcību. Eiropas iedzīvotāji, īpaši kontinenta Rietumos, bauda vienu no augstākajiem dzīves standartiem pasaulē. NATO joprojām sargā vecā kontinenta ārējās robežas. Vienlaikus Rietumu pasaule un pirmām kārtām Eiropa saskaras ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem, kas apdraud tās ierasto dzīves kārtību. Patiesībā tie ir nopietni draudi, kas aptver vairākas jomas ekonomisko konkurētspēju, demogrāfiju, drošību.
Viena no apspriestākajām tēmām šovasar Latvijā Spānijas kailgliemeži. Par tiem runā draugu un paziņu lokā, pie viesību galdiem, apspriežas sociālajos tīklos. Mediju virsraksti vēstī: Spānijas kailgliemeži pārņem dārzus!, Kailgliemeži turpina uzvaras gājienu, Kā uzvarēt kailgliemežus?, Pilnībā izskaust Spānijas kailgliemezi vairs nav iespējams utt. Spānijas kailgliemezis (angliski- spanish slug) ir no 8 līdz pat 14 centimetrus garš radījums netīri brūnganā vai pelēkzaļā krāsā. Pirmo reizi tas Latvijā novērots 2009. gadā. Visticamāk, gliemezis pie mums atceļoja kopā ar augu stādiem no Nīderlandes vai Vācijas. Šie gliemeži ir nepatīkami pēc izskata un nodara milzīgu kaitējumu dārziem. Dienā tie parasti uzturas ēnainās slēptuvēs, bet vakarā un naktī dodas baroties. Tiek notiesāts viss dārzeņi, zemenes, puķes, pat citas gliemežu sugas. Šī gada vēsā un lietainā vasara īpaši veicinājusi kailgliemeža izplatību. Eksperti uzskata pilnībā izskaust šo invazīvo sugu vairs nav iespējams, taču cīņa ir jāturpina. Darbā tiek laisti visi iespējamie līdzekļi nolasīšana ar rokām, indes, īpašas gliemežu lamatas. Pat Indijas skrējējpīles, kurām šie gliemeži ļoti garšo. Kā gliemežu ienaidnieki tiek minēti arī eži, krupji un čūskas, taču šos radījumus cilvēks vēl nav pieradinājis. Interesanti, ka paši gliemeži ir ļoti kāri uz alu, tāpēc šis alkoholiskais dzēriens kalpo kā lielisks pievilinātājs.
Vasara Latvijā šogad padevusies neparasti lietaina un auksta pat pēc Latvijas standartiem. Tāpēc mana stāsta galvenais varonis šoreiz ir tieši lietus.
14. augustā Latvijas Okupācijas muzejā tika atvērta sociolingvistes, Latvijas Okupācijas muzeja vadošās pētnieces Vinetas Skujiņas (Poriņas) monogrāfija Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā. Sociolingvistiskais pētījums ir par starpkultūru saziņu Latvijā divdesmit gadu laikā kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā līdz mūsdienām. Pētījums atklāj to, ka joprojām daudzviet vērojama latviešu valodas diskriminācija un pastāv sabiedrības divvalodība latviešu un krievu valodā.
Pārdomas, lasot jaunās dzejnieces Alises Bogdanovas dzejoļu krājumu, kas nācis klajā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu 3000,- eiro apmērā un pozitīvi novērtēts nedēļraksta IR 31. nr., piebilstot, ka tam ir vieta katrā grāmatplauktā.
2025.gada jūlijā aprit 40 gadi kopš Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciena akcijas. Tās mērķis bija pievērst pasaules uzmanību Baltijas valstu stāvoklim PSRS sastāvā. Akcijas idejas autori bija latvieši Vācijā dzīvojošais Māris Graudiņš un Vilnis Zaļkalns no Zviedrijas. Akciju organizēja baltiešu trimdas aktīvisti Starptautiska baltiešu rīcības komiteja, kuru vadīja pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm. Latviešu pārstāvis šajā komisijā bija Māris Graudiņš.
Šogad Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi svinēja cienījamo 40. jubilejas gadu. Pirmā nometne/meistarkursi, kuras idejas autors bija sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Štauvers, notika Kanādā, bet drīz pēc Atmodas pārcēlās uz Latviju, kur jau 31 gadu turpina pulcēt jaunos mūziķus no visas pasaules. Kopš 2010. gada Siguldas Mākslu skolā Baltais Flīģelis.
Kā liecina statistikas dati, šī gada 1. janvārī Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju skaits sasniedza 450 miljonus cilvēku. Tas ir rekordliels skaits, aptuveni par vienu miljonu vairāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita pieaugums gan sasniegts uz imigrācijas rēķina, jo jau kopš 2012. gada mirstība ES valstīs pārsniedz dzimstību. Kopumā ES 2024. gadā nomira par 1, 3 miljoniem cilvēku vairāk nekā piedzima, savukārt iebraucēju jeb imigrantu bija par 2, 3 miljoniem vairāk nekā emigrantu. Tiesa, dati par atsevišķām zemēm ievērojami atšķiras.
Šā gada aprīlī apritēja 35 gadi kopš Šveices pilsētā Lugano notika forums Latvija Eiropā. Vispirms Jāņa Petera atmiņas: Politiski šķeltas tautas tuvība politiski kulminēja 1990. gada aprīlī Šveicē. Vita Matīsa realizēja diezgan senu mūsu kopīgu ieceri sarīkot tikšanos, semināru vai apaļo galdu Raiņa un Aspazijas trimdas vietā Lugano. Ideja neīstenojās vairākus gadus, šķiet, vismaz kādus sešus, jo to motivēt nebija politiski viegli nedz šeit Latvijā, nedz trimdā, kur šo ideju pārstāvēja starptautisko attiecību speciāliste Vita Matīsa. Kurš toreiz varēja cerēt, ka pēc dažiem gadiem radīsies tik brīnišķīgs iemesls Lugano saietam tautas trešā Atmoda!
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
