30. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošie pētnieki Dr. Mārtiņš Kaprāns un Dr. Andris Saulītis prezentēja pētījuma Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2025 rezultātus. Sociālā atmiņa ir sabiedrībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uztvere, izpratne un interpretācija, un tā ietekmē un veido arī attieksmi pret valsti. Iepriekšējais Latvijas sociālās atmiņas monitoringa ziņojums tika publicēts 2017. gadā īsi pirms Latvijas simtgades svinībām. Kopš tā laika aizritējuši astoņi gadi, kuri ir bijuši ļoti dinamiski. Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī aktualizēja Latvijas iedzīvotāju vēsturisko pieredzi.
Latvijas Republikas neatkarības proklamēšana 1918. gada 18. novembrī un Deklarācijas par neatkarības atjaunošanu pieņemšana 1990. gada 4. maijā ir nozīmīgākie un svarīgākie brīži Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē. Tolaik neviens no mums nezināja, kā beigsies Atmoda, cik upuru prasīs un vai vispār būs iespējama izraušanās no PSRS impērijas asiņainajām ķetnām, savulaik atcerējās jurists, politiķis, viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Aivars Endziņš (19402023.). Tādēļ, iespējams, ka piedalīties cīņā par brīvību un neatkarību pirms 35 gadiem prasīja pat lielāku drosmi un bezbailību, nekā juku laikos pēc Pirmā pasaules kara beigām. Kā zināms, toreizējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs sarunās ar Latvijas delegāciju Maskavā paziņoja: Jums nekas neizdosies. Tauta jūs neatbalsta!" Gorbačovs arī brīdināja, ja Latvija vienpusēji pasludinās neatkarību, nekādas sarunas turpinātas netiks. Atskanēja draudi, ja Baltijas valstis uzdrošināsies izstāties no PSRS, tiks organizēti tautas referendumi Narvā, Daugavpilī, Visaginā, lai veidotu padomju anklāvus, ar kuriem terorizētu Baltijas valstis. Bija skaidrs, ka Maskavai ir vairāki scenāriji gan tautas referendums, gan varas pielietošana," atceras toreizējais Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
Jau astoto reizi Amerikas baltieši vienojās kopējā ikgadējā pasākumā Baltijas aizstāvības dienas, kas norisinājās Vašingtonā no 31.marta līdz 2.aprīlim. Baltijas aizstāvības dienas pasākumus organizē Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja (Joint Baltic American National Committee JBANC).
2024. gadā Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs veica pētījumu par diasporas līdzdalību vēlēšanās. Pētījums tika publicēts šogad, tā mērķis ir veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību, pilsonisko izglītību un informētību, veicināt diasporas organizāciju savstarpējo sadarbību pilsoniskas sabiedrības stiprināšanā un interešu pārstāvībā un valsts līmeņa risinājumus diasporas vēlēšanu iesaistes palielināšanā. Īsi sakot, pētījuma mērķis bija noskaidrot diasporas motivāciju piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās un rast atbildi uz jautājumu, kas jādara, lai vēlēšanās piedalītos vairāk diasporā dzīvojošo. Īpašu uzmanību pētījums pievērsa cilvēkiem, kuri rīkoja un piedalījās 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā, bet atturējās iesaistīties un nepiedalījās 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, jautājot par viņu motivāciju un pieredzi.
Sestdien, 5. aprīlī, simtiem tūkstošu cilvēku visos 50 ASV štatos izgāja ielās, lai protestētu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa sabiedroto Īlonu Masku. Akcija ar nosaukumu Hands Off (Rokas nost) norisinājās vairāk nekā 1200 pilsētās. Protesti notika arī dažās Eiropas galvaspilsētās, kur demonstranti pauda pretestību Trampam un viņa agresīvajai tirdzniecības politikai. Protesti bija vērsti pret Trampa administrācijas īstenoto ekonomikas politiku un reformām valdības struktūrās, kur atlaisti tūkstošiem darbinieku, kā arī pret valdības plāniem deportēt imigrantus, ierobežot cilvēktiesības vairākām sabiedrības grupām,, samazināt federālo finansējumu veselības aprūpes programmām un citiem pasākumiem. Demonstrācijas organizēja vairāk nekā 150 dažādas organizācijas, arī veterāni un vēlēšanu tiesību aktīvisti.
Berga bazāra centrālajā ielā, kas ved no Elizabetes ielas garām Andalūzijas sunim un Berga viesnīcai, tā pa vidu, kur savulaik atradās zināmā Birojnīca, ik ceturtdienu pulcējas savi pāris desmiti priecīgu un zinātkāru cilvēku, kas klausās priekšlasījumus, stāsta paši, uzdzied un uzspēlē zolīti. Tie galvenokārt ir bijušie trimdinieki, kas savu dzīvi pārcēluši uz Latviju. Tāpat kā Berga bazāra īpašnieku atvases Nikolajs un Aleksandrs Karlsoni. Te tagad mitinās muzejs Latvieši pasaulē jeb LaPa muzejs kurā kopš pirmsākumiem strādā savulaik Austrālijas latviete Marianna Auliciema. Pie viņas arī ciemojos un izjautāju.
Dzīvē vienmēr ir šķēršļi, bet nevajag padoties. Ja ir nozīmīgs mērķis, ir jāmeklē cits ceļš, saka Dagnija Lāce, autore un uzņēmēja, runājot par nupat, februārī iznākušo grāmatu The Wall Falls, a Woman Rises.
Tas ir atmiņu stāsts par to, kā Dagnija Lāce, laužot tradicionālos standartus un pieņēmumus, kļuva par vienu no pirmajām sievietēm programmētājām ASV, palīdzēja ieviest datoru tehnoloģiju un modernizēt banku sistēmu darbu Latvijā un nodibināja vienu no pirmajiem IT uzņēmumiem Baltijā BTG.
Kad kādam, kas brauc pie manis ciemos un īsti nezina to namu, kurā dzīvoju, saku skaidri: Tā ir māja Krišjāņa Valdemāra un Zirņu ielas stūrī, iepretim Kaplim! Nesaku iepretim degvielas stacijai sēklkē (Circle-K), kā to grib dēvēt iedomīgie norvēģu naftas produktu tirgotāji. Un turpināšu teikt: Tiksimies pie Arēnas Rīga nevis pie Sjaomi arēnas, vai kā tur Paldies Rīgas pašvaldībai, kas sabiedriskā transporta pieturvietu joprojām atļauj saukt Arēna Rīga!
Latviešu sabiedrībā atgriezos, kad man viens tā kā iesita pa galvu, ka bērniem jāiemāca latviešu valoda, saka Ansis Vīksniņš, Latvijas Goda konsuls Minesotas pavalstī ASV, Mineapoles - St.Paulas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks, Latviešu organizāciju apvienības Minesotā valdes priekšsēža vietnieks, Latvijas-Amerikas tirdzniecības palātas reģionālais direktors, zvērināts advokāts.
Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Amerikas Savienotajās Valstīs Elita Kuzma darbu sāka aizvadītā gada septembrī. Viņai ir bagātīga pieredze diplomātiskajā dienestā. Taču šis četru gadu pilnvaru laiks Elitai Kuzmai būs ar augstu darba intensitāti un stresa pilns, jo sakritis ar jaunā ASV Valsts prezidenta Donalda Trampa nākšanu pie varas.
Kopš 2018. gada Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā Latvijā darbojas reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls. Tas izveidots ar mērķi uzrunāt un atbalstīt diasporas tautiešus, kuri vēlas atgriezties Latvijā. Koordinatori palīdz sagatavoties šim nopietnajam solim, piedāvā risinājumus sadzīves, darba un uzņēmējdarbības jomās. Janvāra nogalē es mēroju ceļu uz Daugavpili, kur tikos ar remigrācijas koordinatori Latgales reģionā Rutu Priedi.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
